Administratīvo tiesu materiāli pārliecinoši rāda: prezidents Rinkēvičs būs vēl izšķērdīgāka, uzpūtīgāka un augstprātīgāka Levita kopija un vadās līdzi uz ārzemēm savus "drēģerus". 5. daļa
PIETIEK29.05.2023.
Komentāri (10)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Spēle
30.05.2023. 13:32»
Žīdu hunta
varu negrib atdot. Taču par tautas naudu, ko 13.. Saeima piešķīra kā 40 miljonus “žīdu gudrībai
Latvijā rullē pa sūdzībām trubam
Tomer
30.05.2023. 12:28»
Beidzot
Latvija beidzot būs ne tikai zilo ezeru zeme. Prezidents, generalprokurors, liela dala prokuroru, virkne tiesnešu, VID vietnieks Aigars Prusaks, visi no vienas kopienas
Iespraust ,,prezidentam,, ir fascinejosi un varbut pat vesturiski unikali.
ui
30.05.2023. 09:31»
Beidzot
Latvija beidzot būs ne tikai zilo ezeru zeme. Prezidents, generalprokurors, liela dala prokuroru, virkne tiesnešu, VID vietnieks Aigars Prusaks, visi no vienas kopienas
Paņemam bišku zemāk . Visi katoļu mācītāji . Kas māca citus tikumīgi dzīvot. Citi pašvaldību jocīgie
Beidzot
29.05.2023. 21:09Latvija beidzot būs ne tikai zilo ezeru zeme. Prezidents, generalprokurors, liela dala prokuroru, virkne tiesnešu, VID vietnieks Aigars Prusaks, visi no vienas kopienas .
?
29.05.2023. 20:37Vai nevar nopublicēt kādu galīgo spriedumu? Citādi pirmā instance, kaut kādi paskaidrojumi, pārsūdzības. Vai arī beigu beigās LL pasūtīt pilnā apjomā, ja reiz gala lēmumu nepublicē?
no vienas brālības
29.05.2023. 20:15Riņķis tak pasīvais pediņš! Ja būtu aktīvais, varētu vēl padomāt. Bet pasīvais?! Ej nost, pilnīgi garām.
būsim optimisti
29.05.2023. 19:39Rietumu pasaules diplomātiskajās aprindās kaku stumdītāji ir labi satrādājušies! Būs Latvijai caur to panākumi!
Kāpēc kroplīgais Rinkēvičs?
29.05.2023. 18:55Lai žīdi pasmietis par tautas bezspēcību. Kariņš ar Rinkēviču caur Stambulas konvenciju visiem degunus jau iebāzuši sūdos līdz ausīm.
Žīdu hunta
29.05.2023. 18:53varu negrib atdot. Taču par tautas naudu, ko 13.. Saeima piešķīra kā 40 miljonus “žīdu gudrībai”.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
