Iesaki rakstu: 
Tiesnesis izsludināja pārtraukumu un izgāja no zāles, bet prasītāja pārstāvis, tieslietu ministra Jāņa Bordāna dēls Toms Bordāns tiesas zālē piegāja pie tiesas sekretāra datora un veica manipulācijas ar to. Kad atgriezās tiesas sekretāre, Toms Bordāns tam pievienoja caur kabeli savu viedierīci un deva norādījumus tiesas sekretārei, kādas darbības ir jāizpilda, - aizvadītajā nedēļā Pietiek publicēja šādu lasītāja stāstījumu un to apliecinošu video. Savukārt pats advokāts T. Bordāns apgalvo, ka tā esot normāla prakse un viņš vienmēr tā rīkojoties. Kamēr Zvērinātu advokātu padome un attiecīgās tiesas vadība klusē, publicējam T. Bordāna skaidrojumu:
- Vai jūs tā vienmēr rīkojaties tiesas zālē, kā aprakstīts pietiek.com publikācijā, un uzskatāt to par normālu praksi?
- Tā ir normāla prakse. Es vienmēr tā rīkojos.
- Pēc jūsu domām, tas ir pieņemami, ka jūs ejat pie tiesas sekretāres datora?
- Ja ir nepieciešams, tad jā.
- Jums nešķiet, ka tas ir tiesas ētikas pārkāpums?
- Jūs pat nezināt, kas tur notika. Neesat informēta. Tur nekas absolūti nepareizs nenotika.
- Jūs domājat, ka jebkurš advokāts var iet pie tiesas sekretāres datora un veikt savus ierakstus?
- Jūs vispār zināt, kas tur notika?
- Es esmu lasījusi to rakstu.
- Nu un tajā rakstā taču nekas nav rakstīts. Kas tur notika? Ko es darīju? Kas jūs esat par žurnālisti, jūs man nejautājat, kas tur notika, bet jūs prasāt komentāru par savu apgalvojumu, kur jūs nemaz nezināt, kas ir noticis.
- Nu tad izstāstiet savu versiju par to, kas tur notika.
- Tur nav nekāda versija. Tas ir fakts. Lietā bija problēmas atskaņot disku tehnisku iemeslu dēļ, un tādēļ es no sava datu nesēja šo ierakstu, kuru es biju iesniedzis jau pagājušā gada septembrī, ierakstīju no sava datu nesēja. Tāpēc, ka disks, kuru es biju nosūtījis, tiesai tehnisku kaut kādu iemeslu dēļ neatskaņoja. Tas viss ir piefiksēts lietas materiālos. Tiesas sēdē tika veikts audio ieraksts. Un tādi apgalvojumi, ka es esmu kaut ko mainījusi ierakstos, kā jūs sakāt, jūs apgalvojat. Un ja jūs man zvanāt un sakāt kaut kādus apgalvojumus, jums viņi vispirms jāpārbauda. Vai arī objektīvi jāuzdod man jautājums par to, kāda situācija tur notika. Tā ir pilnīgi normāla situācija. Jā, es ierakstīju video ierakstu, un tiesas sēdes laikā tika nolemts, ka tas tiks pievienots tiesas materiāliem e-lietā, kas šobrīd tiek vesta tiesvedība, kur ir izdarīti grozījumi visos procesuālajos likumos, ka ir elektroniskās lietas, kas atrodas – mums ir elektroniskie dokumenti. Un tas ir pilnīgi apmelojošs komentārs tas, kas tur ir ierakstīts no šī cilvēka puses.
- Bet kur otras puses procesa dalībniekiem ir garantija, ka jūs tajā datu nesējā bijāt iekļāvis tieši to pašu ierakstu, kas bija tajā diskā, kas bija lietas materiālos?
- Ja viņiem ir šādas grūtības to noskaidrot, viņi var pieteikt ekspertīzi, vērsties valsts policijā un savādāk, tai skaitā varēja paši iepazīties savlaicīgi ar lietu un mēģināt apskatīties šo disku, ko viņi nebija darījuši. Visdažādākās iespējas. Un ja ir kaut kāda apgalvojumi, ka es esmu tagad kaut ko viltojis vai kaut kas tamlīdzīgs, viņi var vērsties policijā.
Lasītāja stāstījums un videoieraksts atrodami šeit.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
