Iesaki rakstu: 
Tiesnesis izsludināja pārtraukumu un izgāja no zāles, bet prasītāja pārstāvis, tieslietu ministra Jāņa Bordāna dēls Toms Bordāns tiesas zālē piegāja pie tiesas sekretāra datora un veica manipulācijas ar to. Kad atgriezās tiesas sekretāre, Toms Bordāns tam pievienoja caur kabeli savu viedierīci un deva norādījumus tiesas sekretārei, kādas darbības ir jāizpilda, - aizvadītajā nedēļā Pietiek publicēja šādu lasītāja stāstījumu un to apliecinošu video. Savukārt pats advokāts T. Bordāns apgalvo, ka tā esot normāla prakse un viņš vienmēr tā rīkojoties. Kamēr Zvērinātu advokātu padome un attiecīgās tiesas vadība klusē, publicējam T. Bordāna skaidrojumu:
- Vai jūs tā vienmēr rīkojaties tiesas zālē, kā aprakstīts pietiek.com publikācijā, un uzskatāt to par normālu praksi?
- Tā ir normāla prakse. Es vienmēr tā rīkojos.
- Pēc jūsu domām, tas ir pieņemami, ka jūs ejat pie tiesas sekretāres datora?
- Ja ir nepieciešams, tad jā.
- Jums nešķiet, ka tas ir tiesas ētikas pārkāpums?
- Jūs pat nezināt, kas tur notika. Neesat informēta. Tur nekas absolūti nepareizs nenotika.
- Jūs domājat, ka jebkurš advokāts var iet pie tiesas sekretāres datora un veikt savus ierakstus?
- Jūs vispār zināt, kas tur notika?
- Es esmu lasījusi to rakstu.
- Nu un tajā rakstā taču nekas nav rakstīts. Kas tur notika? Ko es darīju? Kas jūs esat par žurnālisti, jūs man nejautājat, kas tur notika, bet jūs prasāt komentāru par savu apgalvojumu, kur jūs nemaz nezināt, kas ir noticis.
- Nu tad izstāstiet savu versiju par to, kas tur notika.
- Tur nav nekāda versija. Tas ir fakts. Lietā bija problēmas atskaņot disku tehnisku iemeslu dēļ, un tādēļ es no sava datu nesēja šo ierakstu, kuru es biju iesniedzis jau pagājušā gada septembrī, ierakstīju no sava datu nesēja. Tāpēc, ka disks, kuru es biju nosūtījis, tiesai tehnisku kaut kādu iemeslu dēļ neatskaņoja. Tas viss ir piefiksēts lietas materiālos. Tiesas sēdē tika veikts audio ieraksts. Un tādi apgalvojumi, ka es esmu kaut ko mainījusi ierakstos, kā jūs sakāt, jūs apgalvojat. Un ja jūs man zvanāt un sakāt kaut kādus apgalvojumus, jums viņi vispirms jāpārbauda. Vai arī objektīvi jāuzdod man jautājums par to, kāda situācija tur notika. Tā ir pilnīgi normāla situācija. Jā, es ierakstīju video ierakstu, un tiesas sēdes laikā tika nolemts, ka tas tiks pievienots tiesas materiāliem e-lietā, kas šobrīd tiek vesta tiesvedība, kur ir izdarīti grozījumi visos procesuālajos likumos, ka ir elektroniskās lietas, kas atrodas – mums ir elektroniskie dokumenti. Un tas ir pilnīgi apmelojošs komentārs tas, kas tur ir ierakstīts no šī cilvēka puses.
- Bet kur otras puses procesa dalībniekiem ir garantija, ka jūs tajā datu nesējā bijāt iekļāvis tieši to pašu ierakstu, kas bija tajā diskā, kas bija lietas materiālos?
- Ja viņiem ir šādas grūtības to noskaidrot, viņi var pieteikt ekspertīzi, vērsties valsts policijā un savādāk, tai skaitā varēja paši iepazīties savlaicīgi ar lietu un mēģināt apskatīties šo disku, ko viņi nebija darījuši. Visdažādākās iespējas. Un ja ir kaut kāda apgalvojumi, ka es esmu tagad kaut ko viltojis vai kaut kas tamlīdzīgs, viņi var vērsties policijā.
Lasītāja stāstījums un videoieraksts atrodami šeit.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
