Advokāts: ja Bičkovičs lietu nosūta uz Aizkraukli, tad pretī ir viņa sieva un uz taisnīgu tiesu nav, ko cerēt
PIETIEK01.03.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar „nejaušību” ķēdi, kad Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs tieši uz tiesu Aizkrauklē izskatīšanai nosūta lietas, kurās vienu strīda pusi aizstāv viņa sieva, advokāte Zenta Bičkoviča (attēlā), intervijai – tikai ar norunu, ka viņš publiski netiks nosaukts – piekrita viens no šajās lietās iesaistītajiem advokātiem.
- Tā cīņa ir, lai izslēgtu akcionāru, kura īpašuma vērtība ir apmēram 1,5 miljoni, un iegūtu īpašumu par desmit reizes zemāku cenu.
- Īpašums atrodas Rīgā? Tas būtu jāskata Rīgas tiesai?
- Tur ir daudz tiesvedību. Tur ir viena sadaļa, kas ir ļoti interesanta, ka izskatāmās lietas, kas ir saistītas ar konkrēto objektu, visas tiek nosūtītas uz Aizkraukli. To nevar izdarīt bez augstākas vadības paraksta.
Šī strīda lietas visas nonāk Aizkrauklē. Motivācija ir vienkārša – it kā lietas ātrākai izskatīšanai, kas arī ir loģiski. Bet… Aizkraukles tiesā tika noņemti visi apķīlājumi, un lieta tika nosūtīta atpakaļ uz Rīgu.
Pats Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nāk no Aizkraukles. Un, kopš viņš ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tieši Aizkraukles tiesā notiek ļoti strauja karjeras izaugsme. Tad, kad Bičkovičs kļuva par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, no Aizkraukles tiesas trīs cilvēki nonāca Augstākajā tiesā. Nebija saprotams, kāpēc tā notiek.
Šajā konkrētajā lietā ir pamats domāt, kāpēc viss notiek tā. Turklāt šajā procesā viss tiek darīts tā, ka par katru cenu lieta ir jāskata. Normāli tiesas darbs beidzas piecos un tad līdz pieciem skata, bet šo lietu Aizkraukles tiesa skatīja līdz astoņiem, deviņiem, desmitiem vakarā – kā vajag. Konkrētajā gadījumā ir iespēja skatīt, cik ilgi vajag.
No advokāta pieredzes ir pilnīgi skaidrs, ka tur nav nekāds sacīkstes princips, tur ir skaidrs, kāds būs rezultāts. Bet interesanti, ka augstākas instances tiesa, kas ir Jelgavā, ir atcēlusi Aizkraukles tiesas lēmumus. Bet tur tiek uzlikti un noņemti prasības nodrošinājumi. Prasības nodrošinājumu var lūgt uzlikt no jauna, bet pārsūdzēt nevar.
- Var teikt – ja aizsūta uz Aizkraukli, tad uz taisnīgu tiesu nav ko cerēt?
- Mums tā ir bijis. Viss skaidrs. Ja tiesa nonāk tajā tiesā, tad pretinieku uzreiz pārstāv Bičkoviča sieva. Kas arī ir dīvaini. Bet tikai tur vienmēr parādās viņa sieva,
- Viņai prakses vieta ir Aizkrauklē...
- Jā, bet reāli jau viņai birojs ir Rīgā, viņa sēž Rīgā. Tur ir tikai prakses vieta. Kā aizsūta uz Aizkraukli, tā ir zināms, ka skatīs līdz vēlam vakaram un pretī būs konkrēta advokāte, un lems pretiniekam par labu.
Tie visi ir minējumi, bet strīda būtība ir, ka klients ir gatavs iziet no kompānijas, bet tad godīgi atlīdziniet konkrēto daļu. Ja īpašums ir tik vērtīgs, tad tas ir tikai korekti. Ja viņi saka, ka objekts ir 5 miljonus vērts, tad pusotrs miljons ir tikai godīgi. Objekts ir Skolas 21.
- Kāpēc no jūsu klienta grib tikt vaļā?
- Nu, sīvs pretinieks. Tur vēsturiski PR bija taisīts tā, ka klients ir milzīgi slikts. Ik pa laikam visādus apmaksātus pasākumus rīkoja, sabiedriskajām attiecībām ir bijis milzīgs budžets. Tika ierosināts kriminālprocess, un tur pat uz vietas pieņēma lēmumu, ka advokāts būs liecinieks, lai viņš nevarētu darboties kā advokāts. Tas ir diezgan absurdi. Vienkārši, lai mani izslēgtu. Pagāja pieci līdz septiņi gadi, un advokātu ne reizi nelūdza sniegt liecību. Tas neliecina par vēlmi godīgi risināt jautājumu. Formāli advokātu pēc septiņiem gadiem uzaicināja liecināt, neko nepajautājot, jo nebija jau ko jautāt.
Tas PR ir bijis caur žēlumu, cik te visi negodīgi. Klients vienkārši aizstāvējās, jo viņam gribēja atņemt viņa daļu. Klients, kā persona, kurai ir mazāk par 50%, var tikai aizstāvēties. Vienīgais veids ir tiesāšanās. Kad otrai pusei nevedas tik labi tiesāšanās, kā gribētos, tad sākās PR. Tad klientam radās doma parādīt, kurš tad te ko ir sarunājis.
Tur ir interesanti papētīt, kā visas lietas šajā lietā aiziet uz Aizkraukli, ja kaut ko vajag izdarīt ātri, piemēram, noņemt liegumus, bet tad, kad vajag pavilkt laiku, tad atnāk atpakaļ...
Foto no mediacijasnams.lv
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
