Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iesākšu ar paldies pateikšanu Pietiek par to, ka publicē Elzas Freibergas kundzes rakstus par auto-moto trašu un šautuvju trokšņa problēmu. Jāatzīst, ka manai ģimenei un manu draugu ģimenēm arī patīk šad tad pabraukāt ar kārtīgiem močiem, padriftot, kā arī pašaudīties, taču kaut kas mūsu smadzenēs (laikam sirdsapziņa) neļauj mums tos priekus baudīt Biķernieku mežā, Kandavā un atklātās šautuvēs.

Mēs saviem bērniem cenšamies iemācīt, ka jābūt saudzīgiem ne tikai pret līdzcilvēkiem, bet arī pret visām dzīvām būtnēm. Tikmēr kundzes publikācijas apliecina to, ka viņas neatlaidības rezultātā faktiski saeima, prezidents, ministru kabinets, knab, prokuratūra, tiesībsargs, at senāts (rakstu apzināti ar mazajiem burtiem) ir izlīduši no ”skapja” – iedzīvotāji ir vajadzīgi tikai, lai silē būtu nauda, no kuras baroties.

Esmu cilvēks ar labu juridisku izglītību, tāpēc, vadoties no kundzes publikācijām, pievērsīšu uzmanību faktiem, kuri pēc manām domām ir vissvarīgākie, lai izbeigtu spīdzināt valsts iedzīvotājus ar troksni.

Inčukalna, Bauskas, Iecavas iedzīvotāji un kundze rakstījuši iesniegumus valsts prezidentam. ministru prezidentam, Satiksmes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Veselības ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Tieslietu ministrijai, Latvijas Republikas tiesībsargam un lūguši iesnieguma adresātus sadarboties un nekavējoties izstrādāt nepieciešamos grozījumus atbilstošos likumos un Ministru kabineta noteikumos, lai turpmāk iedzīvotājiem nebūtu par auto-moto trasēs un šautuvēs veiktās nelikumīgās uzņēmējdarbības veidu jāraksta iesniegumi.

Iedzīvotāji lūguši veikt šādus grozījumus trokšņa noteikumos:

- trokšņa robežlieluma novērtēšanai auto-moto trasēs un šautuvēs izmanto trokšņaināko vienas stundas periodu dienā. Nebūtu jāņem vērā auto-moto trašu un šautuvju vadību sniegtais noslogojums, bet gan jāuzskata, ka šo objektu noslogojums ir šajos objektos noteiktie darba laiki. Objektu noslogojums, kuru sniedz auto-moto trašu un šautuvju vadība, apliecina tikai to, cik veiksmīgs ir šis uzņēmējdarbības veids.

- atbilstošos likumos vai noteikumos jānosaka, kādā attālumā ārā izvietotas auto-moto trases var atrasties ne tikai no dzīvojamām mājām, bet arī no citu nekustamo īpašumu teritorijas.

- šādu trokšņa objektu darbības novērtējums nedrīkst būt atkarīgs no tā, vai šie objekti ir reģistrēti sporta bāžu reģistrā, vai nav reģistrēti.

Iedzīvotāji lūguši:

- lai kādai no akreditētai trokšņa testēšanas laboratorijām uzdotu izstrādāt trokšņa diskomforta kartes visām auto-moto trasēm un šautuvēm, jo šādu trokšņa diskomforta zonu karšu apkopojumu var izstrādāt visām auto-moto trasēm pāris dienu laikā – jāievada nepieciešamie trokšņa avotu radītāji programmā un jāizdrukā kartes;

- ka auto-moto trašu un šautuvju uzņēmējdarbību akustiskā diskomforta zonu kartēm ir jābūt publicētām, lai iedzīvotāji ir informēti par situāciju saistībā ar šīs uzņēmējdarbības troksni.

Iedzīvotāji norādījuši, ka pašvaldības rīcības trokšņa pārvaldības jomā ir saistītas ne vien ar esošo trokšņa piesārņojuma līmeni samazinošu pasākumu plānošanu un ieviešanu, bet arī ar preventīvu darbību veikšanu vides kvalitātes nepasliktināšanai un ietekmes uz pilsētas iedzīvotāju veselību samazināšanai.

Publikācijās minēts, ka Vides ministrijas 2010.gada 5.novembra vēstulē Nr.2-02/F-165 rakstīts: ”…2010.gada 10.septembrī Vides ministrija organizēja sanāksmi ar Veselības ministrijas  un Veselības inspekcijas pārstāvjiem, kurā tika apspriesti Veselības ministrijas ierosinātie grozījumi likumā ”Par piesārņojumu” attiecībā uz dažādu objektu darbības apturēšanu saistībā ar trokšņa robežlielumu pārsniegumiem. Sanāksmē tika norādīts, ka atbilstoši likumā noteiktajam pašreiz ir iespējams apturēt iekārtas, kurām ir izdotas A un B kategorijas piesārņojošo darbību atļaujas.”

Arī es uzskatu (faktiski visās Eiropas valstīs tā ir), ka uz auto-moto trasēs un šautuvēs veikto uzņēmējdarbību ir jāattiecina Ministru kabineta 2010.gada 30. Novembra noteikumu Nr.1082 3.pielikumā  ”Iesniegums atļaujas saņemšanai A kategorijas vai B kategorijas piesārņojošai darbībai”  minētās prasības, kuras ir sekojošas: ”... jāiesniedz informācija par trokšņa avotiem, norādot tos trokšņa avotus, kuri vienas stundas laikā rada ekvivalentu nepārtrauktu A-izsvarotu skaņas spiediena līmeni (LAeq. dB(A)), lielāku par 40 dB(A) naktī (no plkst.23.00 līdz 7.00), 45 dB(A) vakarā (no plkst.19.00 līdz 23.00) un 50 dB(A) dienā (no plkst.7.00 līdz 19.00)..”

Šo noteikumu 1.pielikuma 8.punktu vajag tikai papildināt ar ailīti – auto-moto trases un šautuves.

Kāpēc tas netiek izdarīts?  Jautājums - kāpēc Rīgas pilsētas teritoriālajā plānojumā Biķernieku trases nav atzīmētas kā trokšņa avoti? Atbilde - Aglomerācijas trokšņa kartēs tiek norādīti tikai tie objekti, kuru darbībai vides dienests izsniedzis atļaujas piesārņojošas darbības veikšanai.

Nevienai auto-moto trasei un šautuvei nav nepieciešamas vides dienesta atļaujas, tāpēc tās nav atzīmētas trokšņa kartēs.

ES Kopienas normatīvie akti ir prioritāri, salīdzinot ar nacionālās likumdošanas normatīvajiem aktiem, neatkarīgi no tā, vai tie pieņemti agrāk vai vēlāk par Kopienas normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar tiesību augstākās varas principu ir jāīsteno Kopienas normatīvie akti pat, ja tie ir pretrunā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

ES vides aizsardzības likumdošana nosaka, ka vides prasību ievērošana ir obligāta un prioritāra, salīdzinot ar citām kopējām prasībām.

ES vides likumdošana pamatojas uz starptautiski akceptētu ilgtspējīgas attīstības globālo mērķi.

Uzsvars uz ilgtspējīgu attīstību nozīmē, ka jebkura veida lēmumu pieņemšanā jāņem vērā apkārtējās vides intereses (pamatojoties uz ilgtspējīgas attīstības principu), augstu vides aizsardzības līmeni un vides kvalitātes uzlabošanos, paaugstinot dzīves līmeni un dzīves kvalitāti.

Eiropas parlamenta un Padomes direktīvās vides aizsardzības jomā  rakstīts, ka dalībvalstis var noteikt stingrākus noteikumus, lai aizsargātu vidi.

Piekrītu, ka tikai sakarā ar Rīgas pilsētas zaļajā teritorijā esošajām kaucošo motoru trasēm pašlaik Bauskas, Iņčukalna un Kandavas novada iedzīvotāji savas Satversmē 91.,97., 105., 111., 115.pantos noteiktās cilvēktiesības ir spiesti aizstāvēt tiesā, jo auto-moto trasēs un šautuvēs veiktā uzņēmējdarbība un tajās gūtā peļņa ir svarīgāka par cilvēktiesībām (pašvaldības ņem priekšzīmi no Ministru kabineta).

Saprotams, ka iedzīvotāji nezina ne to, kas rakstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās par vides aizsardzību, ne to, kas PVO vadlīnijās par troksni.

Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā (2017.-2022.) rakstīts: ”...Pašvaldība ir iegādājusies trokšņa aprēķināšanas un kartēšanas programmatūru, un tās personāls ir apmācīts programmatūras un metožu pielietošanai.

Pašvaldības rīcības trokšņa pārvaldības jomā ir saistītas ne vien ar esošo trokšņa piesārņojuma līmeni samazinošu pasākumu plānošanu un ieviešanu, bet arī ar preventīvu darbību veikšanu vides kvalitātes nepasliktināšanai un ietekmes uz pilsētas iedzīvotāju veselību samazināšanai.”

Nevienai no Biķernieku trasēm nav Latvijas valsts vides novērtējuma. Nav Latvijas Reģionālās vides pārvaldes izsniegtu tehnisko noteikumu.

Tehnisko noteikumu tāpat kā novērtējuma uz vidi izdošanas mērķis ir vides aizsardzība.

Aicinu Rīgas mēru Staķa kungu būt drosmīgam un pašvaldības personālam uzdot visām Biķernieku mežā esošajām auto-moto trasēm izstrādāt akustiskā trokšņa diskomforta zonu kartes un tās publicēt pašvaldības mājaslapā.

Citādi publicētais Rīgas attīstības projektos teksts ”Rīgai ir jākļūst zaļai – tas nozīmē ilgtermiņā domājošai! Zaļi nozīmē domāt un darīt ilgtermiņā” ir tikai kārtējā muldēšana.

Novērtē šo rakstu:

13
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

21

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

FotoVai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Lasīt visu...

21

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

FotoVai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai": https://nra.lv/neatkariga/izpete/490313-edvards-kusners-zala-kursa-remonts-lidzinasies-banku-kapitalajam-remontam.htm.
Lasīt visu...

18

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

FotoLatvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Lasīt visu...

20

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

FotoDīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Lasīt visu...

6

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

FotoNezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Lasīt visu...

21

Kas ir latviešu nācija?

FotoPievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi