Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!
N. Andersons18.04.2024.
Komentāri (118)
Iesaki rakstu: 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Saskaņā ar LETA rakstīto Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis priekšlikumu valsts amatpersonu atalgojumu katru mēnesi publicēt iestādes mājaslapā internetā, norādot saņēmēja vārdu un uzvārdu.
Priekšlikumu piedāvāts attiecināt uz Ministru kabinetam padotajām valsts pārvaldes iestādēm - tiešās pārvaldes iestādēm, piemēram, ministrijām un to padotībā esošajām iestādēm un aģentūrām, kā arī visām atvasinātu publisku personu pastarpinātās pārvaldes iestādēm, piemēram, pašvaldību un valsts dibināto augstskolu iestādēm. Šāda kārtība jau pastāvēja pirms gadiem desmit, taču to 2017. gadā atcēla, saglabājot amatpersonu pienākumu deklarēt ienākumus reizi gadā.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šonedēļ neatbalstīja attiecīgo priekšlikumu, taču vienalga galavārds par to būs jāsaka Saeimas plenārsēdei.
Izmantojot šo situāciju, Kristovskis tiek publiski aicināts rādīt visiem priekšzīmi un deklarēt, kādas naudas katru mēnesi un tieši par ko ir saņēmis kopš 2017. gada jūnija, kad stājās Ventspils domes deputāta amatā, vēlāk kļūdams arī par valdes locekli Ventspils brīvostas pārvaldē, tad par valdes priekšsēdētājas vietnieku un par Saeimas deputātu.
Detalizēta informācija par gūtajiem ienākumiem katrā mēnesī nosūtāma vai nu portālam pietiek.com vai pēc paša izvēles kādam citam medijam publicēšanai – sabiedrības interese būs garantēta!
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
