Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu
Aigars Brečs, Vladimirs Tkačenko*15.05.2024.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Šo likumprojektu, kas nav ne pienācīgi izvērtēts, ne arī izdiskutēts, un kas nerisina jau šobrīd konstatētās problēmas dalītā īpašuma jomā, vien formāli reaģējot uz Satversmes tiesas 2023. gada 2. maija spriedumu lietā Nr.2022-02-01, kā savu 2024. gada 17. aprīlī Saeimā ir iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija, bet faktiski to ir izstrādājusi un, neievērojot Latvijas Republikas Satversmes 65. pantā noteikto kārtību, Saeimā iesniegusi Tieslietu ministrija.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju Saeimas deputātiem dalītos īpašumos Latvijā ir aptuveni 206 000 būvju un 70 000 zemes vienību, tostarp 9000 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju jeb 300 000 dzīvokļu īpašumu un 32 000 savrupmāju. Tas nozīmē, ka likumprojekts skar ne mazāk kā 300 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju.
Neskatoties uz to, ne zemes, ne arī būvju īpašniekus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas par likumprojekta sākotnējo izstrādi netika pat informētas. Arī Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs abu nevalstisko organizāciju pārstāvju viedoklis, ka piedāvātie grozījumi likumā neatrisinās identificētās problēmas dalīto īpašumu jomā, ka netiek ņemti vērā Satversmes tiesas spriedumi un tajos ietvertās atziņas, ka likumprojektā aizvien ir nopietni satversmības riski, un ka ar šo notiks valsts budžeta līdzekļu tālāka izšķērdēšana, tika uzklausīts vien formāli, bet ne ņemts vērā.
Satversmes tiesas likuma 32. panta otrā daļa noteic, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām. Satversmes tiesa jau Spriedumā lietā Nr. 2017-17-01 ir norādījusi uz likumdevēja pienākumu tiesību normu pieņemšanas procesā taisnīgi līdzsvarot zemes un daudzdzīvokļu mājas īpašnieku intereses, kas, pirmām kārtām, ir jādara pašam likumdevējam (skat. 22.2. secinājumu).
Tiesiskas valsts princips ietver noteiktas prasības arī attiecībā uz likumdošanas procesu. Labas likumdošanas princips paredz, ka, mazākais, attiecībā uz valsts un sabiedrības dzīvē nozīmīgu problēmu risinājumiem, likumu pieņemšanas procesa laikā visi radušies problēmu jautājumi ir rūpīgi izsvērti, izdiskutēti un vērsti uz sabiedrības interešu ievērošanu un pasargāšanu ilgtermiņā. Šajā gadījumā tas nav noticis.
Biedrības, kas pārstāv gan dzīvokļu īpašniekus privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, gan zemju īpašniekus zem tām, 2024. gada 7. maija Saeimas Juridiskai komisijai nosūtīja kopēju paziņojumu, tostarp aicinot komisijas locekļus virzīt Saeimā izsvērtu likumu un veicināt dalītā nekustamā īpašuma izbeigšanu. Paziņojumā arī tika norādīts, ka privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, maksājot par zemes lietošanu, būtu jāsaņem visi labumi no zemes, bet valstij būtu jāveicina dalīto īpašumu izbeigšana, zemi dalītajos īpašumos pievienojot būvēm.
Vienlaikus Saeimas Juridiskās komisijas locekļiem tika norādīts, ka likumā nav skaidri definētas ne dzīvokļu īpašnieku, ne arī zemes īpašnieku tiesības, kas ikdienā noved pie bezgalīgiem strīdiem un neskaitāmām tiesvedībām, vai pat kriminālprocesiem. Nerodot tam risinājumu, dzīvokļu īpašniekiem joprojām nebūs pilnīgas tiesības izmantot tiem lietošanā nodoto zemes gabalu, saglabājoties pienākumam maksāt likumā noteikto maksu par tās lietošanu. P
ar problēmām, kas saistītas ar šobrīd likumā noteikto servitūta veidu un dalītā īpašumā iesaistīto pušu tiesībām un pienākumiem, Saeimas Juridiskā komisija ir tikusi informēta vairākkārt, tāpēc nav izprotama un pieņemama abu dalītā īpašumā esošo nevalstisko organizāciju viedokļa un to pārstāvamo interešu ignorēšana, un Satversmes tiesas spriedumu nepildīšana.
Aicinām Saeimas deputātus un Latvijas Republikas konstitucionālos orgānus kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto un Saeimas Juridiskās komisijas formāli iniciēto likumprojektu, ieklausoties Satversmes tiesas atziņās, ekspertu slēdzienos, deputātu iesniegtajos priekšlikumos un nevalstisko organizāciju viedoklī.
* Biedrības “Zemes Reformas komiteja” līdzpriekšsēdētājs Aigars Brečs, dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības "Tauta pret zemes baroniem" valdes loceklis Vladimirs Tkačenko
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
