Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu
Latvijas Žurnālistu savienība02.02.2025.
Komentāri (58)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Kā zināms, tad no 2024. gada 11. aprīļa ir spēkā Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Direktīva (ES) 2024/1069 (2024. gada 11. aprīlis) par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību”).
Direktīvas sestais punkts skan: “Šīs direktīvas mērķis ir likvidēt šķēršļus civillietu pienācīgai izskatīšanai, vienlaikus nodrošinot aizsardzību fiziskām un juridiskām personām, kuras iesaistījušās sabiedrības līdzdalībā sabiedrības interešu jautājumos, tostarp žurnālistiem, publicistiem, mediju organizācijām, trauksmes cēlējiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, NVO, arodbiedrībām, māksliniekiem, pētniekiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, pret tiesvedībām, kas ierosinātas pret šīm personām, lai atturētu tās no sabiedrības līdzdalības.”
Savukārt Direktīvas desmitajā punktā ir teikts: “Jo īpaši pētnieciskajiem žurnālistiem un mediju organizācijām ir svarīga loma organizētās noziedzības, varas ļaunprātīgas izmantošanas, korupcijas, pamattiesību pārkāpumu un ekstrēmisma atklāšanā un apkarošanā. Viņu darbs ir saistīts ar īpaši augstu risku, un viņi arvien biežāk saskaras ar uzbrukumiem, nonāvēšanu un draudiem, kā arī iebiedēšanu un aizskaršanas gadījumiem. Ir vajadzīga stabila garantiju un aizsardzības pasākumu sistēma, lai pētnieciskie žurnālisti varētu pildīt savu būtisko uzrauga lomu jautājumos, kas skar sabiedrības intereses, nebaidoties no soda par patiesības meklēšanu un sabiedrības informēšanu.”
Latvijas Žurnālistu savienība informēs Eiropas Žurnālistu federāciju par iespējamo Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Direktīvas (ES) 2024/1069 pārkāpumu pret žurnālistu Lato Lapsu.
Latvijas Žurnālistu savienība aicina kompetentām iestādēm pārbaudīt, vai pret Lato Lapsu uzsāktās tiesvedības nepārkāpj ES direktīvu 2024/1069. Mēs aicinām kompetentām iestādēm pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu. Latvijas Žurnālistu savienība aicina šāda veida pārbaudi uzticēt tiesību aizsargājošo iestāžu personām, kurām ir nevainojama reputācija un kuru uzvārdi nefigurē ar vairāku tiesību aizsargājošo iestāžu nelikumībām saistītajos publiskotajos materiālos.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
