Aicinām valsts prezidentu nepieļaut Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu
Dr. iur. Kristīne Jarinovska*19.06.2024.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Vairāk nekā simt sabiedrības pārstāvju izglītības un kultūras darbinieku iesnieguši aicinājumu valsts prezidentam rīkoties, lai nereorganizētu Latviešu valodas aģentūru.
Aicinājuma parakstītāji norāda, ka latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšana Latvijas Republikas Satversmes kodolā atzīst latviešu valodas valsts valodas statusu par vienu no Latvijas visaugstākajām pamatvērtībām, šis Satversmes pamatprincips “izsaka mūsu valsts esības jēgu”[1], kā arī uzsver, ka valsts valodas politika ir pastāvīga mūsu valsts pamatfunkcija.
Latviešu valodas aģentūras tiesiskā, politiskā, sociolingvistiskā un simboliskās mijiedarbības sociālā loma valsts tiešās pārvaldes iestādes statusā šajos ģeopolitiskajos apstākļos un esošajā starptautiskās drošības situācijā ir neaizstājama. 2024. gada 18. jūnijā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas telpās izziņotā aģentūras reorganizēšana faktiski būtu vadošās un funkcionāli augstākās valsts pārvaldes iestādes valsts valodas politikā darbības izbeigšana.
Iesniedzēji aicina rīkoties, lai nepieļautu valsts valodas politikas statusa pazemināšanu tikai līdz apmācībai imigrantiem un mācīšanai skolā un nepieļautu Latviešu valodas aģentūras reorganizēšanu citā iestādē vai likvidēšanu, kā arī atbilstoši Satversmes 20. pantam sasaukt Saeimas sēdi par šo lietu.
* Aicinājumu parakstījusi zvērināta advokāte, tiesību zinātņu doktore Kristīne Jarinovska, dzejniece Liāna Langa, žurnāliste Elita Veidemane, profesore Ina Druviete, profesore Janīna Kursīte-Pakule, profesore Laimute Balode, profesors Valdis Segliņš, pētniece Ieva Kalniņa, literāts Vents Zvaigzne, žurnāliste Daiga Kļanska, valodniece Evelīna Zilgalve, izglītības vadītāja Zane Kažotniece-Džoisa, pedagoģe Dace Anstrate, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, vēsturnieks Māris Mičerevskis, pedagoģe Samanta Kavrusa-Vecmane, muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa, dzejnieks Arturs Punte, profesors, akadēmiķis Jānis Valdmanis un daudzi citi – kopā 103 parakstītāji.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
