Aicinām Zemkopības ministriju nesagraut mikroliegumu sistēmu
Latvijas Dabas fonds19.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrija ierosinājusi izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, kas paredz, ka nevarēs veidot mikroliegumus pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos norādītajās apbūves teritorijās, kā arī teritorijās, kurās personai darbība atļauta ar administratīvo aktu par būvniecību, derīgo izrakteņu vai koksnes resursu ieguvi. Vides nevalstiskās organizācijas “Latvijas Dabas fonds” un “Latvijas Ornitoloģijas biedrība” pauž bažas par to, ka šīs izmaiņas tiek veiktas atsevišķu konkrētu problēmgadījumu dēļ, taču to sekas var būt graujošas visai mikroliegumu sistēmai un nozīmīgi apdraudēt dabas vērtību saglabāšanu Latvijā.
Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, skaidro: “Šo noteikumu maiņa nozīmēs to, ka tad, ja apbūvei paredzētā teritorijā vai mežā, kuram ir izņemta ciršanas atļauja, tiek atrasta, piemēram, melnā stārķa ligzda, tad to vairs nebūs iespējams pasargāt. Jau šobrīd, veicot mazo ērgļu ligzdu uzskaiti, mēs redzam, ka apmēram desmitā daļa no neaizsargātajām ligzdām atrodas meža gabalos, kas iezīmēti nociršanai vai kuros nesen veikta mežizstrāde, nerēķinoties ar šī aizsargājamā putna klātbūtni.”
“Noteikumu izmaiņas var novest pie tā, ka notiks stihiska ciršanas atļauju izņemšana uz trijiem gadiem ar sekojošu jaunu atļauju izņemšanu, kad šo termiņš būs beidzies – katram gadījumam, ja nu teritorijās tiek atrastas aizsargājamu putnu ligzdas. Tas var padarīt mikroliegumu sistēmu nefunkcionējošu, lai gan tā šobrīd ir labākais iespējamais veids, kas ļauj nodrošināt aizsardzību nozīmīgām dabas vērtībām,” turpina Ķuze.
Mikroliegums ir precīzi mērķēts dabas aizsardzības instruments, ko izmanto kādas konkrētas aizsargājamas sugas atradnes vai biotopa saglabāšanai. Kā dabas vērtību aizsardzības sistēma mikroliegumi Latvijā pastāvīgi darbojas jau no pagājušā gadsimta 70. gadiem. To pamatprincips ir vienkāršs – sugām ar īpašām prasībām ir nepieciešami apstākļi, kas nav savienojami ar saimniecisko darbību – piemēram, koksnes ieguvi un tās radīto traucējumu. Šo īpašo vietu aizsardzībai tiek veidotas neliela izmēra lieguma zonas. Visbiežāk to izmanto, lai aizsargātu putnus, retāk – citas dzīvo organismu grupas vai biotopus.
Stingrai aizsardzībai tiek iezīmētas tikai tās platības, kas ir svarīgas aizsargājamam putnam katrā konkrētajā gadījumā, savukārt apkārt tām tiek izveidotas buferzonas – teritorijas, kurās mežizstrādi var veikt ārpus putnu ligzdošanas sezonas. Šādi tiek veidotas “saliņas”, kurās ērgļi, melnie stārķi un citi putni var dzīvot un vairoties, neskatoties uz apkārt – drošā attālumā – notiekošo saimniecisko darbību.
Īpašnieks, kura teritorijā atrodas mikroliegums, no valsts var saņemt ikgadēju kompensāciju, kuras summa var sasniegt 160 EUR par vienu hektāru, kas ilgtermiņā atlīdzina negūtos ienākumus. Tomēr privāto īpašnieku neapmierinātība ar mikroliegumu noteikšanu viņu īpašumos norāda, ka sistēmai ir trūkumi.
Vides organizācijas uzskata, ka problēmas, kuru dēļ rosināti šie grozījumi, ir risināmas esošās mikroliegumu sistēmas ietvaros, un aicina Zemkopības ministriju nevirzīt iecerētos grozījumus noteikumos apstiprināšanai Ministru kabinetā. Būtiskākais, kas nepieciešams – pilnveidot mikroliegumu sistēmu un nodrošināt īpašniekam pienācīgu kompensāciju par to, ka tas veic visai sabiedrībai būtisku funkciju nodrošināšanu – dabas vērtību saglabāšanu. Mēs uzskatām:
Nepieciešams paplašināt kompensāciju iespējas, tai skaitā – atjaunot Latvijā jau pastāvējušo iespēju saņemt vienreizēju kompensāciju, kas sedza visu neiegūtās koksnes vērtību;
Kompensēt negūtos saimnieciskos ienākumus pēc citiem modeļiem – piemēram, īpašuma tirgus vērtības krituma kompensēšana, zemes maiņa vai atpirkšana;
Uzlabot kompensāciju saņemšanas mehānismu un padarīt to īpašniekiem draudzīgāku.
Tāpat ir svarīgi savlaicīgi veikt teritorijas izvērtēšanu un pieņemt pamatotus un kvalitatīvus lēmumus par apbūvi vai mežistrādi, lai jau pirms apbūves plānošanas vai ciršanas atļaujas izņemšanas būtu pārliecība par to, kādas dabas vērtības atrodas teritorijā un kā tās tiks saglabātas.
Seko mums 
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
