Aicinām Zemkopības ministriju nesagraut mikroliegumu sistēmu
Latvijas Dabas fonds19.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrija ierosinājusi izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, kas paredz, ka nevarēs veidot mikroliegumus pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos norādītajās apbūves teritorijās, kā arī teritorijās, kurās personai darbība atļauta ar administratīvo aktu par būvniecību, derīgo izrakteņu vai koksnes resursu ieguvi. Vides nevalstiskās organizācijas “Latvijas Dabas fonds” un “Latvijas Ornitoloģijas biedrība” pauž bažas par to, ka šīs izmaiņas tiek veiktas atsevišķu konkrētu problēmgadījumu dēļ, taču to sekas var būt graujošas visai mikroliegumu sistēmai un nozīmīgi apdraudēt dabas vērtību saglabāšanu Latvijā.
Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, skaidro: “Šo noteikumu maiņa nozīmēs to, ka tad, ja apbūvei paredzētā teritorijā vai mežā, kuram ir izņemta ciršanas atļauja, tiek atrasta, piemēram, melnā stārķa ligzda, tad to vairs nebūs iespējams pasargāt. Jau šobrīd, veicot mazo ērgļu ligzdu uzskaiti, mēs redzam, ka apmēram desmitā daļa no neaizsargātajām ligzdām atrodas meža gabalos, kas iezīmēti nociršanai vai kuros nesen veikta mežizstrāde, nerēķinoties ar šī aizsargājamā putna klātbūtni.”
“Noteikumu izmaiņas var novest pie tā, ka notiks stihiska ciršanas atļauju izņemšana uz trijiem gadiem ar sekojošu jaunu atļauju izņemšanu, kad šo termiņš būs beidzies – katram gadījumam, ja nu teritorijās tiek atrastas aizsargājamu putnu ligzdas. Tas var padarīt mikroliegumu sistēmu nefunkcionējošu, lai gan tā šobrīd ir labākais iespējamais veids, kas ļauj nodrošināt aizsardzību nozīmīgām dabas vērtībām,” turpina Ķuze.
Mikroliegums ir precīzi mērķēts dabas aizsardzības instruments, ko izmanto kādas konkrētas aizsargājamas sugas atradnes vai biotopa saglabāšanai. Kā dabas vērtību aizsardzības sistēma mikroliegumi Latvijā pastāvīgi darbojas jau no pagājušā gadsimta 70. gadiem. To pamatprincips ir vienkāršs – sugām ar īpašām prasībām ir nepieciešami apstākļi, kas nav savienojami ar saimniecisko darbību – piemēram, koksnes ieguvi un tās radīto traucējumu. Šo īpašo vietu aizsardzībai tiek veidotas neliela izmēra lieguma zonas. Visbiežāk to izmanto, lai aizsargātu putnus, retāk – citas dzīvo organismu grupas vai biotopus.
Stingrai aizsardzībai tiek iezīmētas tikai tās platības, kas ir svarīgas aizsargājamam putnam katrā konkrētajā gadījumā, savukārt apkārt tām tiek izveidotas buferzonas – teritorijas, kurās mežizstrādi var veikt ārpus putnu ligzdošanas sezonas. Šādi tiek veidotas “saliņas”, kurās ērgļi, melnie stārķi un citi putni var dzīvot un vairoties, neskatoties uz apkārt – drošā attālumā – notiekošo saimniecisko darbību.
Īpašnieks, kura teritorijā atrodas mikroliegums, no valsts var saņemt ikgadēju kompensāciju, kuras summa var sasniegt 160 EUR par vienu hektāru, kas ilgtermiņā atlīdzina negūtos ienākumus. Tomēr privāto īpašnieku neapmierinātība ar mikroliegumu noteikšanu viņu īpašumos norāda, ka sistēmai ir trūkumi.
Vides organizācijas uzskata, ka problēmas, kuru dēļ rosināti šie grozījumi, ir risināmas esošās mikroliegumu sistēmas ietvaros, un aicina Zemkopības ministriju nevirzīt iecerētos grozījumus noteikumos apstiprināšanai Ministru kabinetā. Būtiskākais, kas nepieciešams – pilnveidot mikroliegumu sistēmu un nodrošināt īpašniekam pienācīgu kompensāciju par to, ka tas veic visai sabiedrībai būtisku funkciju nodrošināšanu – dabas vērtību saglabāšanu. Mēs uzskatām:
Nepieciešams paplašināt kompensāciju iespējas, tai skaitā – atjaunot Latvijā jau pastāvējušo iespēju saņemt vienreizēju kompensāciju, kas sedza visu neiegūtās koksnes vērtību;
Kompensēt negūtos saimnieciskos ienākumus pēc citiem modeļiem – piemēram, īpašuma tirgus vērtības krituma kompensēšana, zemes maiņa vai atpirkšana;
Uzlabot kompensāciju saņemšanas mehānismu un padarīt to īpašniekiem draudzīgāku.
Tāpat ir svarīgi savlaicīgi veikt teritorijas izvērtēšanu un pieņemt pamatotus un kvalitatīvus lēmumus par apbūvi vai mežistrādi, lai jau pirms apbūves plānošanas vai ciršanas atļaujas izņemšanas būtu pārliecība par to, kādas dabas vērtības atrodas teritorijā un kā tās tiks saglabātas.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
