Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā
Egils Levits, valsts prezidents04.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem nosaka, kā turpmāk nācijai būt. Brīži, kuros izšķiras tautas, valodas un kultūras pastāvēšana.
Tāds bija brīdis pirms 102 gadiem, kad 38 Tautas padomes locekļi kara izpostītajā Latvijā un vācu okupētajā Rīgā proklamēja mūsu neatkarīgo valsti.
Viņiem nebija nedz laika, nedz iespēju rīkot referendumus vai plašas tautas aptaujas. Toties viņus vadīja stingra pārliecība, ka latvieši grib savu valsti, ka mums, tāpat kā citām tautām, uz to ir neatņemamas tiesības. Pārliecība, ka tikai sava valsts var nodrošināt latviešu tautas turpmāku pastāvēšanu.
Un tāds brīdis bija arī pirms 30 gadiem, kad 4. maijā 138 deputāti Augstākajā Padomē balsoja par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Par 1918. gadā dibinātās Latvijas valsts turpinātību, par mūsu tiesībām pašiem brīvi lemt par sevi un būt drošiem par latviešu tautas, valodas un kultūras turpinātību. 50 okupācijas gadi nebija iznīdējuši mūsu valstsgribu.
Izšķirīgajā 4. maija balsojumā mūsu deputāti apstiprināja skaidri paustu tautas gribu. Tāpēc šodien, kad atzīmējam 30 gadu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, pirmkārt, vēlos pateikties tiem simtiem tūkstošu cilvēku, kuri pašaizliedzīgi un drosmīgi, noliekot malā ierasto dzīvi, pirms 30 gadiem izcīnīja Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.
Tolaik Daugavmalas grandiozajās demonstrācijās un Baltijas ceļā pēc Latvijas Tautas frontes aicinājuma vienkopus pulcējās divi simti, trīs simti, pieci simti tūkstoši cilvēku no visiem Latvijas novadiem, lai apliecinātu savu gribu dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijas valstī.
Paldies jums visiem! Paldies Latvijas Tautas frontes 250 000 dalībnieku, tās vadītājiem un vietējām nodaļām! Paldies Latvijas Nacionālās neatkarības kustībai un visām nacionālajām organizācijām! Paldies visiem, kuri piedalījās lielajās demonstrācijās un Baltijas ceļā! Paldies visiem, kuri padarīja 4. maiju iespējamu!
Pirms 30 gadiem Latvijas tauta vienoti ar igauņiem un lietuviešiem izmainīja Eiropu un ietekmēja pasaules vēstures gaitu. Baltijas ceļš bija priekšvēstnesis Berlīnes mūra krišanai un vienotās Eiropas atdzimšanai. Baltiešu izraušanās no padomju impērijas iedragāja tās pamatus un iedvesmoja citas tautas. Ir vērts ar lepnumu to apzināties!
Nu jau 30 gadu mēs ejam grumbuļaino brīvības ceļu. Mūsu tautas vēstures gaita dod pārliecību, ka, saliedējot spēkus, mēs pārvaram lielus šķēršļus un atrodam pareizos ceļus krīzēs. Es aicinu ikvienu pilsoni pielikt roku Latvijas atlabšanas un attīstības labā. Tas mūs tuvinās ideālajai Latvijai, par kādu sapņojām pirms 30 gadiem.
Sveicu mūs visus svētkos un aicinu atcerēties, cik daudz spēka un pacietības ir mūsu tautā, tālredzības un laba spīta, cik prasmīgi mēs mākam vienoties lieliem darbiem izšķirīgos brīžos!
Saules mūžu Latvijai!
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
