Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām
Valdis Liepiņš, publicists28.05.2025.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu, ja man būtu brīvs laiks. Runa ir par skandālu, kas saistīts ar 53 miljonus eiro vērtu pārtikas iepirkumu Rīgas skolām.
Vispirms ir vērts apzināties, ka dažas partijas (īpaši Jaunā Vienotība) ļoti labi rūpējas par saviem deputātiem. Ikviens no viņiem vienmēr var rēķināties ar siltu vietu saviem draugiem un tuviniekiem. Vai atceraties, kā ar partiju Vienotība saistītā Kampara dēls uzvarēja konkursos par Rīgas ielu tirdzniecības moduļu un šūpoļu būvniecību, kurās cieta bērni? Es runāju par šiem gadījumiem. Šādu faktu ir daudz, piemēram, kā Riharda Kola (Nacionālā apvienība) radinieks saņēma naudu ar SIA Reck saistīta projekta īstenošanai. Es neatkārtošu šos gadījumus, jo par tiem jau ir daudz informācijas internetā.
Paskatīsimies, kas notiek tagad. 29. maijā Antikorupcijas komisijas sēdē tiks izskatīts jautājums par konkursa likumību pārtikas iepirkumiem galvaspilsētas skolās. Konkursa īpatnība ir tā, ka tā noslēgums notika izlozes kārtībā, kas radīja jautājumus. Pašvaldība apgalvo, ka visi piedāvājumi bija vienādi. Protams, mani kā neatkarīgu žurnālistu šī lieta interesēja.
Tāpēc, lai saprastu, kas notiek, es vēlētos uzzināt vairāk par solītājiem. Noteikti daži uzņēmumi ir saistīti ar Rīgas deputātiem. Tad es pievērstu uzmanību tam, ka konkursa uzvarētājs ir uzņēmums no Lietuvas, kas arī rada aizdomas. Tad es būtu analizējis saņemtos faktus un izdarījis konkrētu secinājumu. Bet diemžēl šobrīd es to nevaru atļauties.
Īsumā: viss šis stāsts izskatās pēc politiskas sāncensības. Konkursā piedalījās septiņi uzņēmumi. Kāds vai nu kļūdas pēc vai apzināti rīkoja izlozi. Tas nozīmē, ka pilnīgi visiem dalībniekiem bija vienlīdzīgas iespējas. Tiem, ar kuriem citas pašvaldības iepriekš bija lauzušas līgumus, bija iespēja uzvarēt. Taču tādas pašas iespējas bija arī tiem, kuri izcēlās ar savu kristāltīro reputāciju (vai šķietamu reputāciju).
Iedomājieties uzņēmumu, kas saistīts, piemēram, ar Rīgas mēru. Protams, Ķirsis būtu priecīgs, ja šis uzņēmums uzvarētu konkursā par 53 miljonu eiro vērtu līgumu. Bet tagad kāds bez Ķirša ziņas organizē konkursu, kura rezultātā uzvar Lietuvas uzņēmums. Starp citu, jāatzīmē, ka šis uzņēmums nav Latvijas uzņēmums, kas samazina iespēju, ka tam ir kāda saistība ar Rīgas eliti. Ķirsis par to uzzina pēdējā brīdī un sāk par to brēkāt. Komisija sanāk 29. maijā, un pasūtījums nonāk pie tā, kuram to vajadzēja saņemt pirmām kārtām. Tas ir ļoti iespējams scenārijs.
Atkārtoti atvainojos, ka tās ir tikai spekulācijas un es nevaru veikt pilna mēroga izmeklēšanu. Bet tas noteikti ir virziens, kurā mums būtu jāgūst skaidrība, jo īpaši tuvojoties vēlēšanām.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
