Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām
Valdis Liepiņš, publicists28.05.2025.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu, ja man būtu brīvs laiks. Runa ir par skandālu, kas saistīts ar 53 miljonus eiro vērtu pārtikas iepirkumu Rīgas skolām.
Vispirms ir vērts apzināties, ka dažas partijas (īpaši Jaunā Vienotība) ļoti labi rūpējas par saviem deputātiem. Ikviens no viņiem vienmēr var rēķināties ar siltu vietu saviem draugiem un tuviniekiem. Vai atceraties, kā ar partiju Vienotība saistītā Kampara dēls uzvarēja konkursos par Rīgas ielu tirdzniecības moduļu un šūpoļu būvniecību, kurās cieta bērni? Es runāju par šiem gadījumiem. Šādu faktu ir daudz, piemēram, kā Riharda Kola (Nacionālā apvienība) radinieks saņēma naudu ar SIA Reck saistīta projekta īstenošanai. Es neatkārtošu šos gadījumus, jo par tiem jau ir daudz informācijas internetā.
Paskatīsimies, kas notiek tagad. 29. maijā Antikorupcijas komisijas sēdē tiks izskatīts jautājums par konkursa likumību pārtikas iepirkumiem galvaspilsētas skolās. Konkursa īpatnība ir tā, ka tā noslēgums notika izlozes kārtībā, kas radīja jautājumus. Pašvaldība apgalvo, ka visi piedāvājumi bija vienādi. Protams, mani kā neatkarīgu žurnālistu šī lieta interesēja.
Tāpēc, lai saprastu, kas notiek, es vēlētos uzzināt vairāk par solītājiem. Noteikti daži uzņēmumi ir saistīti ar Rīgas deputātiem. Tad es pievērstu uzmanību tam, ka konkursa uzvarētājs ir uzņēmums no Lietuvas, kas arī rada aizdomas. Tad es būtu analizējis saņemtos faktus un izdarījis konkrētu secinājumu. Bet diemžēl šobrīd es to nevaru atļauties.
Īsumā: viss šis stāsts izskatās pēc politiskas sāncensības. Konkursā piedalījās septiņi uzņēmumi. Kāds vai nu kļūdas pēc vai apzināti rīkoja izlozi. Tas nozīmē, ka pilnīgi visiem dalībniekiem bija vienlīdzīgas iespējas. Tiem, ar kuriem citas pašvaldības iepriekš bija lauzušas līgumus, bija iespēja uzvarēt. Taču tādas pašas iespējas bija arī tiem, kuri izcēlās ar savu kristāltīro reputāciju (vai šķietamu reputāciju).
Iedomājieties uzņēmumu, kas saistīts, piemēram, ar Rīgas mēru. Protams, Ķirsis būtu priecīgs, ja šis uzņēmums uzvarētu konkursā par 53 miljonu eiro vērtu līgumu. Bet tagad kāds bez Ķirša ziņas organizē konkursu, kura rezultātā uzvar Lietuvas uzņēmums. Starp citu, jāatzīmē, ka šis uzņēmums nav Latvijas uzņēmums, kas samazina iespēju, ka tam ir kāda saistība ar Rīgas eliti. Ķirsis par to uzzina pēdējā brīdī un sāk par to brēkāt. Komisija sanāk 29. maijā, un pasūtījums nonāk pie tā, kuram to vajadzēja saņemt pirmām kārtām. Tas ir ļoti iespējams scenārijs.
Atkārtoti atvainojos, ka tās ir tikai spekulācijas un es nevaru veikt pilna mēroga izmeklēšanu. Bet tas noteikti ir virziens, kurā mums būtu jāgūst skaidrība, jo īpaši tuvojoties vēlēšanām.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
