Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gada cilvēka balvai medicīnā es izvirzu labo darbu čempioni Andu Čakšu. Mani lasītāji man piekritīs – nevienu piemērotāku kandidatūru šim goda nosaukumam atrast nav iespējams, kaut vai tāpēc, ka https://trends.google.com viņu uzrāda par populārāko ārsti meklētājā pērnajā gadā, visai ievērojami apsteidzot otrajā vietā gada otrajā pusē strauji ienākušo Andri Skridi.

Anda Čakša iet pa dzīvi mazliet saliektā un rūpju nomāktā gaitā, it kā viņai uz pleciem būtu uzkrautas visas visuma bēdas, bet sakārtojusi šo nešļavu viņa ir kā eņģeļa spārnus. Viņas acis spoži izstaro labestības gaismu pat tad, ja cita rokas ar Andas ziņu un uzstādījumu veic slepkavībai, zādzībai vai korupcijai līdzīgas ļaunas darbības. Un būtiskais ir viņas ģeniālais domāšanas un pasaules uztveres veids – katrā sarunā, katrā runātā vai rakstītā tekstā viņa redz dubultdomu un dubultmorāli, pat ja tādas nav. Savukārt visur, kur dubultdoma vai dubultrisinājums ir, viņa neredz nekādu domu.

Anda Čakša ir dzimusi politiķe. Vēl vairāk – es nepazīstu nevienu, kas vēl vairāk būtu dzimusi politiķe kā Anda. Angela Merkele viņai varētu pienest tēju. Savu apogeju Anda Čakša sasniedza vēlēšanu gaisotnē. Ja priekšvēlēšanu solījumu došanā tiktu rīkots nacionālais čempionāts, veselības ministre Anda Čakša to būtu pārliecinoši uzvarējusi, saņēmusi kausu, medaļu un arodbiedrības priekšsēža parakstītu diplomu.

Viņa solīja pārliecinoši, solīja katru dienu televīzijā, radio, avīzēs un facebookkontā, solīja milzu algas ārstiem, māsām un neatliekamās palīdzības šoferiem, zaļus koridorus pacientiem ar vēzi, insultu, infarktu, iesnām un pumpām, solīja lielas kvotas, superātru e-veselību un medicīnisko palīdzību visiem NATO karavīriem ar tādu ķirurģisku pieredzi, kādu tikai Sīrijas karā var šobrīd iegūt.

Fantastisks solījums bija būtiskākā nākamā gada iecere, lai mazinātu senioru izdevumus par veselības aprūpi, atcelt pensionāriem desmit eiro pacienta līdzmaksājumu par katru slimnīcas gultā pavadīto dienu. Un kur tad vēl ikdienas solījumi, ka zāles kļūs lētākas tieši pēc vēlēšanām. Lai solījumi būtu ticamāki, viņa parakstīja līgumus un protokolus ar arodbiedrību, Māsu asociāciju, Farmācijas asociāciju, pacientu biedrībām un būtu parakstījusi līgumu ar pašu velnu, ja vien šis būtu uz kādu televīzijas studiju ar pildspalvu rokā ieradies.

Parakstot līgumus un protokolus, arodbiedrības, asociācijas un biedrības tieši un netieši reklamēja labo ministri Andu Čakšu, kas nule atnesīs seifu ar naudu un sadalīs to ārstiem, māsām un pacientiem. Tiesa, solījumiem un spožām reklāmām, rullīšiem Yuotube formātā, ikdienas televīzijas intervijām un milzu plakātiem par čempioniem labajos darbos līdzi nāk bažas – kas par to maksā un cik.

Jebkura politiska reklāma ir lieli naudas līdzekļi. Ja kāds gatavs maksāt par politisku reklāmu, tas nozīmē – viņš ir savācis naudu reklāmai par padarītiem vai apsolītiem darbiem vai pirkumiem. Nezināma iemesla dēļ latvieši lieto terminu „20 otkata procenti”, domājot, ka neviens valsts vai pašvaldības iepirkums nenotiek bez kaut kādas starpniecības naudas korumpētam ierēdnim vai politiķim. Skatoties televīzijā priekšvēlēšanu reklāmu, nekļuva skaidrs, vai Andas Čakšas priekšvēlēšanu līdzekļi ir paņemti no iepirkumiem e-veselībai, zālēm vai dzelžiem.

Lai kļūtu par dižāko Latvijas politiķi, Anda Čakša apvienoja skaitli 20 – populāros otkata procentus ar solījumu palielināt medicīnas darbiniekiem algas par 20 procentiem, tiesa, pa ceļam atņemot piemaksas, papilddarbus, pusslodzes un citas iespējas vēl kaut ko nopelnīt.

Es patiesībā neesmu redzējis nevienu citu Latvijas politiķi, kas tik brīvi un nepiespiesti spētu tukšsolīt un tukšrunāt, radot ilūziju par simtprocentīgu patiesību un apskaužami labām zināšanām medicīnā. Tieši pašlaik, kad viņa atstās ministres amatu, viņa nākamās valdības vietā atkal ir apsolījusi 20% algu pielikumu, bet Ministru kabinets šo pielikumu ir ielicis tarifos, kur tas tiks raženi tērēts dzelžiem, iekārtām un citām derīgām lietām. Jo to nu Anda Čakša ir ielāgojusi – vienīgā pozīcija, no kā nevar saņemt „otkatu”, ir medicīnas darbinieku algas. Un vēl – lasot Veselības ministrijas gatavoto dokumentu, vienīgais, kur var atrast algas pielikumu ir minimālās algas, tātad – uz ārstiem tas neattiecas.

Ar saviem dižajiem darbiem Latvijā Anda Čakša ir nesalīdzināms lielums, bet salīdzinājums pasaules politikā viņai tomēr ir – breksitējošās Apvienotās Karalistes premjerministre Terēze Meja – runā vienu, vienošanos panāk par citu, taču balsojumu lēmuma pieņemšanai atliek, turklāt pamanās vēl visus nokritizēt par neizlēmību. Kad opozīcijas līderis pie sevis nobubina kaut ko līdzīgu vārdkopai „stulbais sievišķis”, viņa panāk, ka visas diskusijas ir nevis par Mejas piedāvāto un politiķiem nepieņemamo Brexita projektu, bet par paša Džeremija Korbina klusi bilstajiem vārdiem. Mācījies no leiboristu līdera kļūdām, es vienmēr, klausoties Andu Čakšu, pie sevis bubinu vārdus „cik gudri vārdi”, jo kameras jau ir visur un nofilmēt var „da-jebko”.

Tātad Andas Čakšas politiķes spējas var salīdzināt ar britu premjerministri Terēzu Meju. Ja salīdzinām Mejas dejotprasmes, ko viņa augustā uzrādīja Keiptaunā, mūsu Andai Čakšai ir lielas izaugsmes iespējas. Arī visas pasaules glābējas nešļava, ko savos plecos uzkrāvusi Meja, no viņas stājas raugoties, šķiet lielāka nekā Andai.

Toties salīdzinājums ar Terēzu Meju ļauj iezīmēt vienu no būtiskākajām Andas Čakšas iezīmēm – aristokrātismu. Nu vismaz tajā jomā, ka visiem viņai jāpabučo roka. Bērnu slimnīcā kolēģi viņai bija devuši nosaukumu „lielmāte”. Tā teikt – nobučosi lielmātei roku, visu priekšā svinīgi saņemsi pašas lielmātes ceptu smalkmaizīti. Un vēl – pie rokas pabučošanas pieklājas atnest lielu rožu klēpi. Lielums jāmēra skaitā un metros – kāds labi noaudzis medicīnas izglītības iestādes vadītājs nesa viņai ziedus savā augumā un platumā.

Aristokrātisms visvairāk parādījās Andas Čakšas stratēģiskajos lēmumos. Piemēram, Anda Čakša ļoti labi zināja, ka nedrīkst iedzīvotāju veselības pieejamību dalīt pēc kādas pazīmes – rases, dzimuma, dzīves vietas laukos vai tā, cik viņš samaksājis sociālo nodokli. Bet aristokrātiski cēli viņa uzbūra ideju par diviem groziem, VID nodokļu iekasēšanas funkcijas uzlabošanu ar ģimenes ārstu rokām un nodokļu nemaksātāju nosūtīšanu nevis uz slimnīcu, bet morgu. Sagadīšanās pēc, viņa manā klātbūtnē par šo likumdošanas virzību apraudājās, bet tad saņēmās un kopš tā brīža ir aizstāvējusi šo murgaino likumprojektu kā latviešu strēlnieki Perekopu. Vēl vairāk, viņa zina, kas ir apdrošināšana, taču dēvē Veselības finansēšanas likumu par apdrošināšanu. Līdz ar to Anda Čakša radīja sistēmu, kur veselības aprūpe sadalīta divos grozos – tiesa, abi grozi ir cauri.

Otra aristokrātiskas cienīgmātes vērta rīcība ir Andas Čakšas attieksme pret e-veselību – viņa labi zina, ka e-veselība ir brāķis, kas nekad nestrādās un ir politiski „apgūta” nauda. Viņa to zina labāk par ikvienu, bet publiskajā telpā lepni stāv par e-veselību kā klints un saka, ka tikai ģimenes ārsti, farmaceiti un pacienti nevēlas saprast ka e-kaka patiesībā ir e-kūka.

Latvijas politikā Anda Čakša ienesa jaunu elementu – dzemdības. Tiesa, daži vīrieši ministri jau bija pacentušies savas ģimenes papildināt savos varas gados, deputāts Imants Parādnieks šajā jomā ieviesa inovācijas, tomēr grūtniece/dzemdētāja/jaunā māmiņa –ministre Latvijas jomā bija jaunums. Pasaulē dzemdējušas savā augstajā amatā strādājot, ir pat divas premjerministres – 1990. gadā Pakistānas premjerministre Benazira Bhuto, bet šogad – Jaunzēlandes premjerministre Jacinda Ardena. Jaunzēlandē šogad dzemdēja arī sieviešu lietu ministre Jūlija Anne Gentere, pie kam viņa uz dzemdībām aizbrauca ar velosipēdu. Tas, ka valstī pret demogrāfisko krīzi rokrokā cīnās premjerministrs un ministrs, atbalsojās arī Latvijā, un ģimenes pieaugums tika arī premjerministram Mārim Kučinskim.

Gods un slava Andai Čakšai, savu bērnu kā reklāmas rullīti vai reklāmas bukletu viņa izmantoja gaumes robežās un visai reti, uzsvaru liekot uz sevi kā labo darbu čempioni.

Katrā ziņā aizejošais Ministru kabinets ar Edgara Rinkeviča iznācienu no skapja un Andas Čakšas dzemdībām politisko uzstādījumu latiņu ir pacēlis jaunā augstumā, un nākošajam ministram, kas vēlēsies pieteikt sevi ar ko īpašu, nāksies mainīt dzimumu, veikt ceļojumu vienatnē pāri Antarktīdai vai vismaz iegūt pieredzi darbā Rīgas satiksmē.

Man ir grūti rakstīt visas savas labās domas par Andu Čakšu, lai man nepiesietu seksismu vai vēl kādu diskriminējošu attieksmi. Tomēr allaž esmu publiski atzinis, ka Anda ir ļoti glīta, piemīlīga un pievilcīga. Īpaši, ja viņa atrodas sava biroja meiteņu vidū. Lai Anda izskatītos īpaši labi, viņa mēdz sev allaž blakus turēt dažas padomnieces vai konsultantes.

Atšķirības starp ministri un viņas padomniecēm uzreiz ir manāmas. Ministre nelamājas rupjiem krievu vārdiem, mazgājas un lieto labas smaržas, seko savai figūrai un ir apveltīta ar labu gaumi apģērba izvēlē. Lai saprastu, kāpēc ministrei nepatīk izcelties arī uz citu – korektāku, izskatīgāku un labsirdīgāku cilvēku fona, jālasa Viestura Rudzīša grāmatas vai jālūdz Viesturam Rudzītim publisks priekšlasījums par skaistas, gudras, varaskāras un ļaunas (kombinācijā) sievietes psihi.

Ticība cilvēkam kā īslaicīgs uzliesmojums un straujš noliegums ir tas, ar ko Anda paliks Latvijas politikas vēsturē. Domāju, ka nevienam nekad neizdosies pārspēt Andas Čakšas rezultātu – nomainīt trīs valsts sekretārus divos gados. Viņa atnāca uz ministriju un tūlīt meklēja iespēju rotēt Solvitu Zvidriņu, un viņai ar laiku tas arī izdevās – Solvita kļuva par Valsts zemes dienesta ģenerāldirektori, bet par Veselības ministrijas valsts sekretāru tika iecelts finanšu guru, profesors Kārlis Ketners.

Tiesa, arī Kārlis krita nežēlastībā – ministre profesoru atzina par ļoti sliktu cilvēku esam. Viņa staigāja pie visiem politiķiem sūdzoties, līdz viss Ministru kabinets un Saeima juta līdzi asaras slaukošajai ministrei, kurai valsts sekretārs esot nodevējs. Kārlis Ketners kļuva par Ēnu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departamenta direktoru Finanšu ministrijā, tiesa, šis amats juridiski tika noformēts tieši ar to dienu, no kuras viņš tajā tika iesēdināts.

Kā trešais valsts sekretārs tika apstiprināts diplomēts lauksaimnieks un zootehniķis Aivars Lapiņš, kas bija Zemkopības ministrijas pārstāvis Eiropas komisijā ar labām sešu svešvalodu zināšanām, spējām rakstīt Eiropas projektus bez gramatikas un faktoloģijas kļūdām, eirobirokrāta smaidu sejā un vēlmi ar saviem bērniem no Briseles atgriezties Latvijā. Nenojauzdams, kas viņu sagaida, Aivars Lapiņš labprāt pieņēma Veselības ministra valsts sekretāra posteni un sāka gadu garo ceļu pa mīnu lauku.

Problēma ar valsts sekretāriem bija tāda, ka viņiem vajadzēja uzreiz uzminēt un bez kavēšanās izpildīt ministres vēlmi, atbilstoši senai anekdotei - „tas, ka blondīne, braucot pie stūres, rāda labo pagriezienu, nenozīmē, ka viņa veiks pagriezienu pa kreisi. Tikpat labi viņa var braukt taisni”. Tad, kad Anda Čakša uzslavēja kādas slimnīcas vai pakļautās iestādes vadītāju, iespējams, valsts sekretāram vajadzēja saprast „atlaid viņu tūlīt!” vai „aizrotē viņu uz Tiesu medicīnas ekspertīzes centru”, un parasti valsts sekretārs uzkāpa uz mīnas, proti, kļūdījās. Ja Anda Čakša personīgā sarunā vai ministrijas darba grupā paziņoja par to, ka kaut kas tiks darīts noteiktā virzienā, katram uzreiz nācās izdomāt vismaz trīs pretrunīgus virzienus, kurā darbība varētu tikt veikta. Vienīgais, kas bija pilnīgi droši – nekad nekas nenotiks tā, kā nule iepriekš apgalvots.

Ja uz mīnas uzkāpa valsts sekretārs Kārlis Ketners, viņš meklēja likuma punktu, kas nepieļāva šādu vai citādu rīcību. Kad uz mīnas uzkāpa Aivars Lapiņš, viņš vienkārši par situāciju brīnījās un nepieņēma nekādus lēmumus. Tā nu Lapiņu aizrotēja uz Nacionālo veselības dienestu par personu, kas uzraudzītu bezcerīgo e-veselību.

Tieši ar e-veselību saistās kāda cita Andas Čakšas rakstura iezīme – spēja iznīcināt savējos un uzticamos, tā teikt, – sit savējos, lai svešie baidās. NVD direktora vietniece e-veselības jautājumos Linda Freimane bija vienīgais uzticamais cilvēks, kas līdz galam mēģināja nosargāt Andas Čakšas fronti e-veselībā, un, protams, tika ar negodu padzīta. No ministrijas tika izdzīti visi ārsti, lai neradītu konkurenci ministrei veselības vai medicīnas jomas zināšanās. Ministre prot radīt ilūziju par šādām zināšanām, taču aiz spožās izkārtnes patiesībā ir milzīgs izaugsmes potenciāls.

Slimnīcu vadītāji šos divus gadus ir dzīti, padzīti un aizrotēti, protams, pats skaudrākais piemērs – Egita Pole. Viņu kā valsts sekretāra vietnieci iecēla Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā par valdes priekšsēdētājas vietas izpildītāju, bet – tad, kad viņa tiešām sāka veiksmīgi sastrādāties ar kolektīvu un virzīt slimnīcu, atcēla ne tikai no slimnīcas vadības, bet arī valsts sekretāres vietnieces posteņa un aizsūtīja uz Asinsdonoru centru. Piebildīsim, piemeklēja šai pazemošanai brīdi, kad Egitai taisaulē aizgāja ļoti tuvs cilvēks un viņa lūdza kaut nedēļu viņu neaiztikt.

Bet atgriezīsimies pie Austrumu KUS. Iepriekšējais ministrs Guntis Belēvičs tur norotēja valdes priekšsēdētāju profesoru Viesturu Boku un Anitu Slokenbergu, un, kā ļaudis stāsta – to Guntim Belēvičam ieteikusi viņa padomniece Anda Čakša. Savukārt, kļuvusi par ministri, Anda Čakša kopā ar savu padomnieci Alīdu Vāni no amata noēda gan Boku, gan Slokenbergu, bet vēlāk atrada, viņasprāt, īsto vadītāju – profesionālu automehāniķi Imantu Paeglīti, pie kam uzsauca uzreiz algu 8000 eiro mēnesī. Par Imanta Paeglīša vadītās slimnīcas Informācijas tehnoloģiju un medicīnas iekārtu direktori tika iecelta ministres padomniece Ilze Āboliņa, kura pamanījās iepirkt „dzelžus” slimnīcai par 17 miljoniem. Tā bija Andas Čakšas īstenā medicīnas reforma. Tiesa, tas, ka dzelži >90% nāca no vienas firmas, nozīmē mērenu korupcijas risku.

Tā nu ļaujiet man ieteikt Gada cilvēkam medicīnā Andu Čakšu. Viņas laikā izdevās palielināt veselības jomas finansējumu ievērojami – par gandrīz 200 miljoniem, un to iztērēt iespējami necaurspīdīgi – galvenokārt iepērkot zāles atsevišķām slimnieku kategorijām un jaunu medicīnas tehnoloģiju bez skaidras iepirkumu procedūras un stratēģiska pamatojuma. Viņai par lielu valsts naudu izdevās izveidot programmu kardioloģijas profilaksē, kas vienlaikus, izrādās, būs viņas disertācijas tēma.

Medicīnas jomā viņa darbojās tieši pretī sabiedrības veselības pamatloģikai un PVO stratēģijai – vienīgās jomas, kam pielikums proporcionāli bija niecīgs vai pat kopumā finansējums samazinājās, bija primārā aprūpe (ģimenes medicīna) un NMPD (neatliekamā palīdzība). Bet vienu lietu Andai Čakšai neatņemsi – Latvijas vēsturē viņa paliks kā birokrātijas ministre – viņas laikā neticamā apjomā pieauga birokrātija, un tagad vidēji ārsts tērē 16 stundas nedēļā kvalitātes un drošības ierakstu žurnālu, veidlapu, pacienta kartiņu, nosūtījumu, recepšu aizpildīšanai, to visu dublē datorā ar e-veselību. Ģimenes ārstiem birokrātija pieaugusi tādā apjomā, ka viņi vairs nevar paspēt visus papīrus un elektroniskās veidlapas aizpildīt, tas viņiem, tā teikt, par atļaušanos streikot.

Anda Čakša savu darba mūža lielāko daļu vadījusi kā zāļu izplatītāja starptautiskā farmācijas kompānijā, līdz viņas šefs (šajā kompānijā) Juris Bārzdiņš kļuva par ministru, bet Andu iecēla par valsts slimnīcas vadītāju. Latvijā, un citās postsociālisma valstīs jau pieraksts, ka par veselību ministriem tiek celti cilvēki ar ilggadēju pieredzi farmācijas laukā, un ļauni ļaudis viņus turpmāk sauc par farmācijas ministriem, kaut neko vairāk par zāļu iepirkumiem, paralēlā importa un eksporta atbalstīšanu, dažādas integritātes veicināšanu farmācijā šie ministri parasti neveic.

Anda Čakša bez tā pamanījās ievērojami palielināt finanšu resursus, palaist klibu un nesekmīgu, taču laiku pa laikam strādājošu e-veselību, kā arī radīt zaļajam koridoram līdzīgu sistēmu pacientiem ļaundabīgu audzēju gadījumos. Domāju, tas ir pietiekami, lai farmācijas ministri Andu Čakšu atzītu par Gada cilvēku medicīnā. Atgriežoties pie raksta sākumā minētā meklētāja https://trends.google.com, Andai Čakšai izdevās panākt, ka no populārāko meklētāko ārstu saraksta augšgala pazustu nozares profesionāļi, bet līderpozīcijas ieņemtu ārsti politiķi. Tieši tāpat kā no ministrijas un to pakļautības iestādēm pazuda visi ārsti, bet Veselības ministrijas štatos vietu atrada 8 vai 9 žurnālisti/publisko attiecību speciālisti.

Novērtē šo rakstu:

180
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas glorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...