Aicinu pārdomāt savus vārdus, kurus paužat publiskajā telpā: publiska vēstule labklājības ministrei
Ēstere Zemīte10.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ļ.cien. Ramona Petraviča! Katru reizi mani pārņem sašutums, kad lasu Jūsu publikācijas Facebook, kurās ir runa par bērniem institūcijās. Ja iepriekšējās reizēs varēju sevi mierināt ar domu, ka tikai nesen esat ministres amatā, ka Jums nav bijusi pieredze bērnu labklājības laukā, tad šobrīd vairs šie mierinājumi nelīdz, jo ir pagājis vairāk par pusgadu, kopš esat savā amatā, kā arī esat paciemojusies vairākās valsts institūcijās, kurās ilgstoši dzīvo bērni.
Kopš 2018.gada aprīļa Eesmu sociālā darbiniece VSAC “Rīga” filiālē “Rīga”, kur arī Jūs jau divas reizes bijāt ciemos, esot ministres amatā. Filiālē ilgstoši dzīvo 35 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (līdzīgi kā citos valsts bērnu aprūpes centros).
Bērnus dažādās institūcijās esmu apmeklējusi vismaz 30 gadus, un, kamēr strādāju filiālē “Rīga”, esmu pabijusi ciemos arī vairākos citos bērnu aprūpes centros, tomēr nekad man nav bijusi sajūta vai pārliecība, ka šeit bērniem tiek nodrošināts pilnīgi viss nepieciešamais – tas tā nebija ne pirms 30, 10, 5 gadiem, un pilnīgi noteikti tas tā nav arī šodien.
Bērna pamatvajadzības ir ļoti skaidri definētas gan starptautiskajos, gan Latvijas tiesību aktos, tāpēc tik ļoti izbrīna Jūsu kompetences trūkums, kad apgalvojat, ka kādā no valsts aprūpes centriem bērnam tiek nodrošināts viss, kas viņam vajadzīgs.
Pati pirmā bērna vajadzība ir vajadzība pēc ģimenes, un tiesības uz ģimeni ir visu bērnu tiesību normu pamatā (ANO Konvencija par bērna tiesībām, Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, Bērnu tiesību aizsardzības likums), un neviens no bērniem, kurš atrodas kādā no aprūpes institūcijām, nesaņem šai vajadzībai atbilstošu pakalpojumu, lai cik labs un kvalitatīvs tas arī būtu.
Nevienam bērnam, arī bērnam, kurš atrodas valsts iestādē saskaņā ar savu vecāku vēlmi, netiek apmierināta viņa pamatvajadzība – vajadzība atrasties ģimenē, kopā ar saviem vecākiem, māsām, brāļiem.
Jūs savā publikācijā apgalvojat, ka vecāki var būt mierīgi, ka viņu bērns atrodas konkrētajā valsts aprūpes centrā, jo bērni tur tiek atbilstoši “apkopti un samīļoti” un “saņem visu, kas viņiem nepieciešams”. Bērni noteikti tiek aprūpēti un samīļoti, bet tas nekad nevar aizstāt to, ko bērnam var sniegt tikai viņa vecāki, viena piesaistes persona, kas visbiežāk ir bērna māte un/vai tēvs.
Bērna ievietošana institūcijā, viņa ilgstoša uzturēšanās aprūpes centrā ir viena no vardarbības formām pret bērnu. Un Latvijā aizvien vēl šis nodarījums pret bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tiek pastiprināts ar to, ka šie bērni tiek nošķirti no bērniem bez funkcionāliem traucējumiem īpašos (no valsts budžeta finansētajos) aprūpes centros, tādā veidā vēl vairāk veicinot bērnu ar funkcionāliem traucējumiem degradēšanos.
Visi bērni aprūpes centros cieš no aprūpes personāla mainības, bērnu emocionālā pasaule ir haosā, un tas atstāj neizdzēšamas sekas bērna dvēselē, viņa psihē, un bērna attīstība nenotiek tā, kā tā varētu notikt ģimenē. Arī sniegtie pakalpojumi nebūt nav pilnīgi un bez trūkumiem, jo aprūpes centros ilgstoši trūkst speciālistu, kā arī aprūpes darbinieki ir pārstrādājušies, jo strādā vairākās darbavietās, lai varētu sevi un savas ģimenes uzturēt.
Izbrīna Jūsu nezināšana un nevēlēšanās saprast, cik ļoti bērniem aprūpes centros pietrūkst ģimenes. Arī tiem bērniem, kuri institūcijā atrodas uz vecāku iesnieguma pamata.
Šobrīd Latvijā nav pietiekama atbalsta ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kādēļ vecākos ir neapmierinātība ar pašreizējo situāciju. Savā publikācijā Jūs netiešā veidā aicināt vecākus ievietot bērnus institūcijā, jo šeit viss bērnam tiek nodrošināts.
Ir kauns par Jūsu vārdiem, jo Jūs tādā veidā ne tikai noniecināt bērna pamatvajadzības un intereses, bet arī parādāt savu nezināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā. Jūs nevis iestājaties par bērnu tiesībām, bet tieši otrādi – aicināt arī citus neievērot to, kas bērnam visvairāk ir vajadzīgs! Vai tiešām Jūs arī savu bērnu ievietotu šajā jaukajā filiālē?
Jums kā ministrei kopā ar savu komandu būtu intensīvi jāstrādā, lai veicinātu visu nepieciešamo pakalpojumu pieejamību ģimenēm ārpus ilgstošas aprūpes institūcijām (izglītība, medicīna, rehabilitācija), nevis jāslavē bērnu aprūpes iestādes, kurās bērni ilgstoši paliek bez vecāku gādības, kur darbinieki pēc labākās sirdsapziņas, tomēr veltīgi cenšas aizvietot to, kas bērnam vajadzīgs visvairāk – vecākus. Neviena sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu “pakete” to nespēj aizvietot.
Tādēļ aicinu Jūs pārdomāt savus vārdus, kurus paužat publiskajā telpā, – Jūsu kā labklājības ministres nostājai būtu jābūt tā paustai, lai aizstāvētu bērnu intereses, kā tas ir noteikts starptautiskajos un Latvijas likumos, nevis jāslavē institūcijas, kurās bērni degradējas tikai tā iemesla dēļ, ka viņiem nav ģimenes.
Svarīgās lietas, par kurām Jums vajadzētu publiski runāt un uz kurām esam no filiāles jau vairākkārt norādījuši Labklājības ministrijai:
1. Izstrādāt priekšlikumus izmaiņu veikšanai likumdošanā, kas noteiktu, ka bērnu aprūpe institūcijās var būt tikai uz terminētu laiku, nevis ilgstoša – bērni nedrīkst atrasties ilgstošā institucionālā aprūpē, jo tā ir viena no vardarbības formām.
2. Palielināt to pakalpojumu klāstu, kuri mērķēti ģimenēm ar bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, un šo pakalpojumu pieejamību visā Latvijā sadarbībā ar pašvaldībām (Atelpas brīža pakalpojumi, Dienas centri, asistentu pakalpojumi, medicīniskā aprūpe, psiholoģiskais atbalsts ģimenēm pēc bērna ar funkcionāliem traucējumiem piedzimšanas u.tml.).
3. Paaugstināt gan specializēto audžuģimeņu atalgojumu, gan pabalstus ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem tā, lai ģimenes var nopirkt auklīšu pakalpojumus, ikdienā aprūpējot bērnus ar funkcionāliem traucējumiem.
4. Sadarbībā ar Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministrijām izstrādāt programmas, pasākumus iekļaujošas izglītības bērniem ar funkcionāliem traucējumiem īstenošanai.
5. Attīstīt adoptētāju, aizbildņu, audžuģimeņu kustību – sniegt vēl lielāku atbalstu uzņemošajām ģimenēm – gan finansiālu, gan pakalpojumu klāstu (piemēram, asistentu pakalpojumi lielākā apmērā, nekā tas ir tagad).
6. Izstrādāt priekšlikumus grozījumiem likumdošanā, lai Latvijas pilsoņiem diasporā atvieglotu iespēju adoptēt bērnus no Latvijas savās ģimenēs.
Ar šo publisko vēstuli aicinu ne tikai labklājības ministri, bet arī visus domājošos, aktīvos un atbildīgos sociālos darbiniekus visos sociālā darba līmeņos iestāties par mūsu bērnu tiesībām un interesēm!
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
