„AirBaltic”, kas izmisīgi cenšas saglabāt savu maksātspēju, tā vienkārši uzņemas papildu saistības par 2 miljardiem eiro
Aivars Strakšas14.11.2023.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Pēc paziņojuma par to, ka airBaltic nemaz nemēģinās emitēt jaunas obligācijas un nepaskaidrojot, kādā veidā tad nākošgad tiks segta iepriekšējā emisija 200 miljonu eiro apmērā, tagad kā zibens spēriens no skaidrām debesīm ziņa par jaunu lidmašīnu iepirkšanu. Sākumā divdesmit, bet esot plāni palielināt lidmašīnu floti līdz simt lidmašīnām.
Uzņēmums, kas izmisīgi cenšas saglabāt savu maksātspēju, kam ir negatīvs pašu kapitāls un kur valsts, glābjot no bankrota, jau ir iegrūdusi ap 600 miljoniem eiro, tā vienkārši uzņemas papildu saistības par kādiem 2 miljardiem eiro, bet garākā perspektīvā ir gatavs iepirkt lidmašīnas par apmēram 5 miljardiem!
Darījuma vērtība netiek izpausta, tāpēc pieņēmumos operēju ar aptuvenu iepriekšējo lidmašīnu cenu. Taču, ņemot vērā inflāciju kopš iepriekšējiem iepirkumiem, darījuma vērtība varētu būt arī lielāka.
Nu un kā to visu saprast? Kā ir paredzēts apmaksāt šo darījumu?
Varbūt lidmašīnu iepirkšana priekš airBaltic ir kļuvusi par pamatdarbības virzienu? Patiešām, kāpēc jāmokās ar pasažieru pārvadājumiem un it sevišķi, kad nemaz tik labi nesanāk, ja var taču vienkārši pirkt lidmašīnas. Gan jau kaut kad kāds par to visu norēķināsies. Kā nekā valsts kompānija. Kamēr pārdod, ir jāpērk.
Pirms brītiņa bija superslepena Ministru kabineta sēde, kurā piedalījās airBaltic vadība. Iespējams, tika apspriests arī lidmašīnu iegādes jautājums. Situācija, kad Gauss būtu sapircis šīs lidmašīnas uz savu galvu, nav iespējama. Tātad MK piekrišana ir saņemta, un jaunais satiksmes ministrs to ir akceptējis.
Saistībā ar airBaltic mani patiesībā interesē tikai divi jautājumi. Pirmais, kad, kā un vai airBaltic spēs atmaksāt jau ieguldītos naudas līdzekļus. Otrais, vai šajā jaunajā darījumā valsts ir uzņēmusies kādas saistības.
P.S. Kaut kā ne visai saprotama ir vēl vienas Latvijas aviokompānijas SmartLynx vadītāju "tuvredzība". Ir taču tāds lielisks bizness kā pirkt Airbus lidmašīnas, bet šie neko. Turklāt par spīti airBaltic Covid laiku izvilka bez valsts atbalsta un strādā ar peļņu. Kā viņi tiek galā bez 100 lidmašīnām? Nez cik daudz gadā izmaksā SmartLynx vadītājs?
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
