„AirBaltic”, kas izmisīgi cenšas saglabāt savu maksātspēju, tā vienkārši uzņemas papildu saistības par 2 miljardiem eiro
Aivars Strakšas14.11.2023.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Pēc paziņojuma par to, ka airBaltic nemaz nemēģinās emitēt jaunas obligācijas un nepaskaidrojot, kādā veidā tad nākošgad tiks segta iepriekšējā emisija 200 miljonu eiro apmērā, tagad kā zibens spēriens no skaidrām debesīm ziņa par jaunu lidmašīnu iepirkšanu. Sākumā divdesmit, bet esot plāni palielināt lidmašīnu floti līdz simt lidmašīnām.
Uzņēmums, kas izmisīgi cenšas saglabāt savu maksātspēju, kam ir negatīvs pašu kapitāls un kur valsts, glābjot no bankrota, jau ir iegrūdusi ap 600 miljoniem eiro, tā vienkārši uzņemas papildu saistības par kādiem 2 miljardiem eiro, bet garākā perspektīvā ir gatavs iepirkt lidmašīnas par apmēram 5 miljardiem!
Darījuma vērtība netiek izpausta, tāpēc pieņēmumos operēju ar aptuvenu iepriekšējo lidmašīnu cenu. Taču, ņemot vērā inflāciju kopš iepriekšējiem iepirkumiem, darījuma vērtība varētu būt arī lielāka.
Nu un kā to visu saprast? Kā ir paredzēts apmaksāt šo darījumu?
Varbūt lidmašīnu iepirkšana priekš airBaltic ir kļuvusi par pamatdarbības virzienu? Patiešām, kāpēc jāmokās ar pasažieru pārvadājumiem un it sevišķi, kad nemaz tik labi nesanāk, ja var taču vienkārši pirkt lidmašīnas. Gan jau kaut kad kāds par to visu norēķināsies. Kā nekā valsts kompānija. Kamēr pārdod, ir jāpērk.
Pirms brītiņa bija superslepena Ministru kabineta sēde, kurā piedalījās airBaltic vadība. Iespējams, tika apspriests arī lidmašīnu iegādes jautājums. Situācija, kad Gauss būtu sapircis šīs lidmašīnas uz savu galvu, nav iespējama. Tātad MK piekrišana ir saņemta, un jaunais satiksmes ministrs to ir akceptējis.
Saistībā ar airBaltic mani patiesībā interesē tikai divi jautājumi. Pirmais, kad, kā un vai airBaltic spēs atmaksāt jau ieguldītos naudas līdzekļus. Otrais, vai šajā jaunajā darījumā valsts ir uzņēmusies kādas saistības.
P.S. Kaut kā ne visai saprotama ir vēl vienas Latvijas aviokompānijas SmartLynx vadītāju "tuvredzība". Ir taču tāds lielisks bizness kā pirkt Airbus lidmašīnas, bet šie neko. Turklāt par spīti airBaltic Covid laiku izvilka bez valsts atbalsta un strādā ar peļņu. Kā viņi tiek galā bez 100 lidmašīnām? Nez cik daudz gadā izmaksā SmartLynx vadītājs?
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
