Iesaki rakstu: 
Lai aizmuktu ar „airBaltic” lidmašīnām, nav jātaisa slēgtas Ministru kabineta (MK) sēdes. Tā ir valstij piederoša kompānija un pietiks ar akcionāra uzdevumu.
Tāpat lai uzdotu nogādāt Latvijas pilsoņus no "karstajām" planētas vietām, arī nevajag slēgtu MK sēdi. Akcionāra uzdevums un pilsoņi pēc dažām stundām lido mājās. Protams, ja vien akcionāram tāda griba rodas.
Taču ir viens jautājums, kas būtu slēgtas sēdes vērts, - nākošā gada jūlijā „airBaltic” ir jādzēš obligācijas 200 miljonu eiro apmērā. Ir skaidri zināms, ka „airBaltic” šādas naudas nebūs. Turklāt uzņēmums izplatīja informāciju, ka ir atteicies no plāniem emitēt jaunas obligācijas un ar iegūto naudu segt iepriekšējo emisiju.
Ko nozīmē paziņojums "nav izpildīti izpirkšanas nosacījumi obligācijām ar atmaksas termiņu 2024. gada jūlijā", man nav saprotams, un arī „airBaltic” nepaskaidro.
Ja netiek piesaistīti naudas līdzekļi parāda segšanai, tad atliek tikai viens avots - valsts budžets.
Iespējams, ka caur valsts drošības vajadzību nodrošināšanu tiek mēģināts radīt pamatojumu kārtējo 200 miljonu eiro ieguldīšanai „airBaltic”.
Drīzumā jābūt „airBaltic” 3. ceturkšņa finanšu pārskatam. Varbūt tur būs kaut kas paskaidrots, un pie reizes varēs apskatīties, kas tur īsti ir ar finansēm.
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
