Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojoties obligāciju dzēšanas termiņam pieaug arī masu mēdiju interese par “airBaltic” uzņēmumu. Svētdien savu ieguldījumu “airBaltic” problēmu skaidrošanā sniedza arī raidījums “Nekā personīga”: skaidrojot, vai un kā uzņēmums spēs segt obligācijas un piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, tika pievērsta uzmanība vienam no nesaprotamākajiem “airBaltic” biznesa virzieniem – lidmašīnu iznomāšanai citām kompānijām. Raidījumā tika minēts, ka 40% lidojumu notiek citu aviokompāniju interesēs. Man pārrēķinot sanāca ap 32%, taču tas nav tik svarīgi, jo tas ir daudz jebkurā gadījumā.

Interesanti, ka uzņēmums ne tikai iznomā savas lidmašīnas citām kompānijām, bet arī pats nomā, turklāt ievērojamos apmēros. Diemžēl lielākoties tās ir stipri vecākas lidmašīnas. Man pašam gadu iepriekš ir bijusi pieredze ar „Carpatair” lidmašīnu jaunā „Airbus” vietā, un nekādu sajūsmu tas neizraisīja, kaut arī gala mērķī nonācu bez piedzīvojumiem. Diemžēl par pasažieru apkalpošanas kvalitāti runāt nenākas.

Kā tas izskatās no ciparu puses? Uzņēmuma ilgtspējas un gada pārskatā par 2023. gadu ir parādīta šāda informācija.

Par lidmašīnu nomu: “Lai saglabātu savienojamību un, saskaņā ar sākotnējo lidojumu plānu, apmierinātu vasaras ceļojumu pieprasījumu, “airBaltic” īslaicīgi iznomāja līdz pat 11 (vidēji – astoņus) papildu gaisa kuģus mēnesī no vismaz astoņiem dažādiem ACMI-in partneriem.”  Tātad vidēji astoņas lidmašīnas mēnesī.

Te gan ir pretruna ar citā pārskata sadaļā pausto: “…jo vasaras sezonā vidēji tika nomātas 7 lidmašīnas.” Taču pieņemu, ka pārējā laikā tika nomāts vairāk lidmašīnu un kļūdas nav.

Lidmašīnu nomas (ACMI-in) izmaksas 2023. gadā bija 63,958 miljoni eiro. ((ACMI-in) izmaksas iekļauj nomas maksājumus, maksājumus par attiecīgo lidmašīnu tehnisko apkopi, apdrošināšanu un apkalpi.)

Secinājums: ja vidējais nomāto lidmašīnu skaits bija astoņas lidmašīnas, tad vidēji viena nomātā lidmašīna gada laikā izmaksāja 8 miljonus eiro.

Par lidmašīnu iznomāšanu: “Vidējais ACMI-out biznesa virzienam atvēlēto lidmašīnu skaits palielinājās no 7,4 līdz 9,8, un paredzams, ka 2024. gadā tas turpinās palielināties. ACMI-out ieņēmumi 2023. gadā bija 15% no kopējiem ieņēmumiem. ACMI nomas ieņēmumi nodrošina ievērojami lielāku EBITDAR rentabilitāti nekā ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem, tādējādi uzlabojot Koncerna vidējo EBITDAR rentabilitāti.”

Tātad iznomātas tika vidēji 9,8 A220-300 lidmašīnas. Lidmašīnu iznomāšanas (ACMI-out) ieņēmumi 2023. gadā bija 100,7 miljoni eiro. Secinājums: vidēji par vienas lidmašīnas iznomāšanu “airBaltic” gada laikā saņēma 10,1 miljonu eiro.

It kā pirmajā acu uzmetienā liekas viss ir kārtībā. Tāds bizness, jaunās par lielāku cenu iznomājam, vecās dabūjam lētāk un nopelnām. Taču realitātē visdrīzāk ir otrādi, jo nomas cenas neietver degvielas izmaksas. Gada pārskatā ir norādīts, ka „Airbus” A220-300 lidmašīnas degvielas ziņā ir pat līdz 25% ekonomiskākas, tātad attiecīgi arī degvielas izmaksas būs mazākas.

Pats “airbaltic” gada pārskatā ir norādījis sekojošas papildu izmaksas:

„– degvielas patēriņa pieaugumu, jo mūsdienīgākie un degvielas patēriņa ziņā efektīvākie A220-300 lidaparāti tika aizstāti ar aptuveni 10 līdz 20 gadus vecām lidmašīnām ar lielāku sēdvietu skaitu un iepriekšējās paaudzes dzinējiem,

– punktualitātes un regularitātes rādītāji bija ievērojami zemāki par „airBaltic” noteiktajiem mērķiem un vēsturiskajiem standartiem. Šo situāciju izraisīja tehniskas problēmas un darbības sarežģītība, jo ievērojama daļa kapacitātes tika aizstāta ar

ACMI-in no dažādiem operatoriem. Turklāt bija situācijas, kad ACMI-in kapacitātes nodrošināšana nebija iespējama, jo īstermiņā tirgū nebija pieejamas piemērotas lidmašīnas,

– samazināts vietu piepildījums – tā kā ievērojams skaits ACMI-in lidmašīnu (gandrīz 65% no ACMI-in lidojumiem vasaras aktīvākajā laikā tika veikti ar lidmašīnām, kurās bija vismaz par 30-40 sēdvietām vairāk nekā A220-300) tika iekļautas „airBaltic” maršrutu tīklā īsi pirms lidojuma, „airBaltic” nepietika laika, lai pārdotu papildu sēdvietas, kā rezultātā vietu piepildījums bija mazāks nekā plānots,

– lidostu nodevas un lidlauku pakalpojumu maksas vidēji bija lielākas, jo A220-300 tika aizvietotas ar lielākām lidmašīnām,

– ACMI-in izmaksas sasniedza rekordaugstu līmeni, jo vasaras sezonā vidēji tika nomātas 7 lidmašīnas ar apkalpi salīdzinājumā ar 3 lidmašīnām 2022. gada vasarā,

– zemāks lidmašīnu izmantošanas laiks,

– rekomendācijas indekss (NPS), jo lidojumu darbības traucējumi negatīvi ietekmēja ievērojamu skaitu pasažieru.”

Šāds biznesa modelis rada jautājumus, uz kuriem atbildes no gada pārskata datiem iegūt nevar, taču, šķiet, nekāda peļņa no lidmašīnu iznomāšanas, ja saliek kopā nomāto un iznomāto lidmašīnu finanšu rādītājus vienā excel tabulā, nesanāk. Labākajā gadījumā pa nullēm. Saprotu, ka lidmašīnas tiek nomātas galvenokārt bojāto vietā, taču iespējams, ka tas pats finanšu rezultāts tiktu sasniegts, neiznomājot tik daudz lidmašīnu citām kompānijām, ja pašiem ir regulāra vajadzība.

Vēl ir 80,5 miljonu eiro saņemtās kompensācijas. Vai tās ir jāsaprot kā zaudējumu segšana, aizstājot bojātās lidmašīnas ar nomas lidmašīnām?

Kaut kur šajā biznesa modelī pazūd pasažieri. Pārāk skaidri iezīmējas ķēdīte – pirkt lidmašīnas un daudz, pat ar problēmām, daļu iznomāt, par tām, kuras nelido, saņemt kompensācijas.

Vai pasažieru drošība un ērtības tiek pakārtotas šim biznesa modelim? Varbūt “airBaltic” finanšu problēmas ir tāpēc, ka lidmašīnu pirkšana ir kļuvusi svarīgāka, nekā pasažieru apkalpošana?

Redzam, ka lidmašīnu ir vairāk, nekā esošai pasažieru plūsmai ir nepieciešams. Ko tad Baltijas reģionā pārvadās ar 100 lidmašīnām, joprojām ir noslēpums.

Novērtē šo rakstu:

88
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...