„airBaltic”: gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli
Guntars Vītols07.01.2025.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tāpat kā tā cepšanās par 500 miljonu „norakstīšanu” ir nožēlojama miskastes retorika. Tu taču nevari atgūt naudu, ko samaksāji pērnā gada apkures rēķinos?
Par Latvijas savienojamību no visa šitā izriet tas, ka kompānijas pircējs domās racionāli un savienojamība samazināsies. 19 maršrutu likvidēšana (10 no Rīgas) ir šāda plāna daļa, kuru realizē tagad, jau priekšlaicīgi, jo uzpeldējis „ērtais” dzinēju problēmu arguments (netiek jau solīts atjaunot, kad problēmas beigsies).
Kamēr airBaltic pieder valstij, tu vari darīt tā, ka Rīga ir mīnusā, bet zaudējumus mēģina atsist ar lidmašīnu iznomāšanu vai lidojumiem citās valstīs. Kad nav „nacionāla argumenta”, kāpēc citam īpašniekam to darīt?
Par valsts naudas papildu ieguldīšanu. Šobrīd valdībai pietuvināti vīri un sievas aizkrāsnē čalo, ka drīz nākšot ar prasību pie valdības. Klāva Vaska izteikumi par to arī bija, ka citādāk visticamāk nevarēs.
Gauss saka - tā nav mana, bet akcionāru problēma. Formāli viņam taisnība - valdība taču piekrita agresīvajam paša Gausa izaugsmes plānam, kura realizēšanai naudas nav un no paša sākuma zināja, ka valstij tādas nebūs. Tas gan netraucēja briškeniem un vaskiem šādu plānu atbalstīt.
Tagad atkal vajag kārtējo injekciju. Vai nu to dod kāds cits, ja vēlēsies, vai nu. Un vai vēlēsies tas kāds cits - to mēs nezinām. Tiek gaidīta atbilde no stratēģiskā.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
