„airBaltic” Gausa gada alga – jau 1,04 miljoni eiro, tās veidošanās mehānisms esot „komercnoslēpums”
PIETIEK04.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valstij piederošās un tās vēlreiz no bankrota paglābtās akciju sabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) vadības iespaidīgās algas un to veidošanās mehānisms ir komercnoslēpums un nav sabiedrības darīšana, - šādi pērn paziņoja gan nacionālās aviokompānijas preses sekretārs Jānis Vanags, gan aviokompānijas kapitāldaļu turētāja – Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Šī nostāja ir spēkā arī pašlaik, kad kļuvis zināms, ka airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Aleksandrs Gauss (attēlā pa kreisi) pērn atalgojumā saņēmis jau 1,04 miljonus eiro, bet abi pārējie valdes locekļi - vēl nepilnu miljonu eiro.
Pietiek jau ir aprakstījis, ka airBaltic vadības atalgojuma izmaiņās ne vienmēr ir acīmredzama saistība ar uzņēmuma oficiālajiem darbības rādītājiem. Piemēram, 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums no 278,8 miljoniem eiro gadu iepriekš samazinājās līdz 254,1 miljonam eiro – tātad par nepilniem deviņiem procentiem.
Savukārt airBaltic valdes priekšsēdētāja Gausa atalgojums 2015. gadā (kad tam it kā būtu jābūt atkarīgam tieši no 2014. gada darbības rezultātiem) saruka no 935 līdz 844 tūkstošiem eiro – gandrīz par desmit procentiem.
2015. gadā saruka arī valdes locekļa Martina Sedlacka gada atalgojums – no 520 līdz 485 tūkstošiem eiro, toties šajā pašā laikā trešā uzņēmuma valdes locekļa Vitolda Jakovļeva atalgojums no 358,9 tūkstošiem eiro 2014. gadā pieauga līdz 362,7 tūkstošiem eiro 2015. gadā.
Savukārt pērn ir strauji kāpis kā Sedlacka, tā Jakovļeva atalgojums. Toties airBaltic oficiālā peļņa pērn ir drastiski sarukusi - no 19,5 uz 1,2 miljoniem eiro, bet gada apgrozījuma datus uzņēmums pagaidām nevēlas atklāt.
Kā oficiāli skaidro Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, „valdes locekļu atalgojums ir strukturēts tā, lai veicinātu airBaltic pelnītspēju un darbību ilgtermiņā, un sastāv no fiksētās un mainīgās daļas. Atalgojuma mainīgā daļa atkarīga no rezultatīvajiem rādītājiem tādās jomās kā l) finanšu rezultāti, 2) privātā investora piesaiste, 3) drošības un operacionālie rādītāji un 4) klientu un darbinieku apmierinātība”.
Taču neko sīkāk Ozoliņš atklāt nevarot, jo „ar valdes locekļiem noslēgtie līgumi nosaka, ka jebkādas līguma detaļas nav izpaužamas”, - vien to, ka airBaltic valdes atalgojuma rādītājus „saskaņā ar Komerclikumā noteikto kompetenci un airBaltic korporatīvās pārvaldības standartiem nosaka airBaltic padome”.
Savukārt uzņēmuma padomei algu jau 2012. gadā noteikusi Satiksmes ministrija, - pēc pārrēķināšanas eiro tā ir tāpat iespaidīgie 3557 eiro mēnesī padomes priekšsēdētājam un 3201 eiro padomes loceklim. Ministrija šīs algas pamato ar „tādiem apsvērumiem kā padomes locekļu noslodze airBaltic pārmaiņu procesa uzraudzībā, salīdzinoši ar citu līdzvērtīgu uzņēmumu padomes atbildību un atlīdzību”.
AS Air Baltic Corporation (airBaltic) vadības atalgojums pēdējos gados
Valdes priekšsēdētājs Martins Aleksandrs Gauss:
Atalgojums 2013. gadā: 637 299 EUR
Atalgojums 2014. gadā: 935 225 EUR
Atalgojums 2015. gadā: 844 048 EUR
Atalgojums 2016. gadā: 1 042 229 EUR
Valdes loceklis Martins Sedlackis:
Atalgojums 2013. gadā: 392 895 EUR
Atalgojums 2014. gadā: 520 843 EUR
Atalgojums 2015. gadā: 485 353 EUR
Atalgojums 2016. gadā: 579 379 EUR
Valdes loceklis Vitolds Jakovļevs:
Atalgojums 2013. gadā: 276 522 EUR
Atalgojums 2014. gadā: 358 908 EUR
Atalgojums 2015. gadā: 362 785 EUR
Atalgojums 2016. gadā: 407 450 EUR
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
