Iesaki rakstu: 
Šķiet, tas bija vēl pavisam nesen, kad, beidzot darbu pie grāmatas Parex krahs: nejēgas, nelgas un noziedznieki, tās pēdējās lappusēs uzskaitījām visus tos ļaudis, kuru noziedzīgā stulbuma, nolaidības un gļēvuma dēļ Latvija Parex bankas krahā pazaudēja miljardu latu ar astīti.
Pie nejēgām, nelgām un noziedzniekiem pamatoti un argumentēti bija pieskaitīti ne tikai abi aizspēlējušies un lielummānijas pārņemtie bankas „saimnieki”, bet arī toreizējais histēriskais un nekonsekventais premjers, neizglītotais un nekompetentais finanšu ministrs, par savu krēslu mūžīgi norūpējies un personisko kredītu māktais Latvijas Bankas prezidents, tuvredzīgā un nolaidīgā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja un neko citu kā instrukcijas neredzošais Finanšu ministrijas valsts sekretārs, kā arī viss Ministru kabinets, kura liela daļa pat lāga nesaprata, kādus tieši lēmumus saistībā ar Parex banku vispār pieņem.
Kāpēc tika lietoti tik skarbi apzīmējumi? Lielā mērā tāpēc, lai pēc pazaudētā miljarda gan sabiedrība, gan tā sauktie lēmumu pieņēmēji (reizēm drīzāk saucami par nepieņēmējiem) vismaz nākamajā reizē ņemtu vērā, cik dārgi valstij un līdz ar to katram tās iedzīvotājiem izmaksā šādu nejēgu un nelgu atrašanās atbildīgākajos valsts posteņos.
Kas no tā ir sanācis? No nosauktajiem personāžiem no apvāršņa ir pazudis tikai nabaga Slakteris, un arī Kargins ar Krasovicki, lai kā demonizēti, patiesībā vairs nespēj neko vairāk kā ar savu rokaspuišu palīdzību nelikumīgi izrakt kādu notekgrāvi vai paterorizēt kādu Latgales večuku. No viņu kādreizējās varenības ir palikušas tikai skrandiņas.
Savukārt visi pārējie dzīvo, cepuri kuldami, vēl vairāk, viņi pat aizvien biežāk dod padomus, kā dzīvot tālāk visai valstij – tai pašai, kurai viņu nejēdzības un stulbums 2008. gada nogalē izmaksāja tik dārgi.
Rimšēvičs, kurš ilgi slēpa savu lomu, valdībā spiedzīgi aizstāvot tik dārgi izmaksājušo ierobežojumu neieviešanu no bankas (valsts) līdzekļiem, jau atkal iztaisās par ekonomikas guru... Godmanis mums savas kārtējās gudrības vēsta no Eiroparlamenta gaiteņiem... Pēdējā laikā mediji ir izcili iemīļojuši Parex „pārņemšanas” arhitektu Bičevski, kurš nu par nopelniem ticis pie darbiņa Komercbanku asociācijā. Krūmane joprojām turpina uzraudzīt visu valsts finanšu sektoru...
Tad kāpēc lai, uz šo personāžu gaitām raugoties, kaut mazāko satraukumu izjustu tie ļaudis, kas pašlaik, lemjot par aviokompāniju airBaltic, jau acīmredzami formē jauno nejēgu, nelgu un noziedznieku brigādi?
Raugoties uz tradicionāli gļēvo un neizlēmīgo Dombrovski, uz šurpu turpu vibrējošo Auguli, uz visu ļumīgi ļerpataino Ministru kabinetu, kur katram ir savas, bet faktiski nevienam – ne valsts intereses, un viņu darbībām, kas patiesībā ir viena vienīga bezdarbīga, ir skaidrs – viņi nekādu satraukumu arī neizjūt.
Tieši tāpat kā Parex kraha laikā nu šie indivīdi, kas no 2008. gada beigu notikumiem prātā nav pieņēmušies ne par mata tiesu, stīvējas, izvērtē, pārdomā, spriež par koncepcijām, pļurkšķ par kārtējām sarkanajām līnijām un gvelž par atbildībām – dara visu ko, tikai ne to, par ko valsts viņiem maksā algu. Proti – neatrisina mēnesi pēc mēneša uzkrāto un atlikto airBaltic problēmu šādā vai tādā veidā. Jo kāpēc lai viņi to darītu, ja viņiem ir pilnīgi skaidrs – atbildēt par šīm nejēdzībām un nolaidību viņiem nenāksies. Gandrīz nevienam.
Jau tagad, raugoties uz Parex mācību stundām, puslīdz droši var teikt: ja viss notiks pēc tālaika scenārija, aizrāvies un aizfantazējies Fliks, protams, zaudēs ļoti daudz – droši vien saviem mērogiem tikpat pamatīgi kā savulaik tāpat aizfantazējušies Kargins ar Krasovicki. Droši vien būs arī vēl kāds grēkāzis politiķu vidū, kas būs pamanījies ne tikai izskatīties dumji, bet arī neatrast kādu, uz kuru novelt lielāko daļu savas vainas, - kā toreiz tas bija jefiņš Slakteris.
Bet tas arī būs viss – un pēc pāris gadiem, komfortablā autobusā kratoties uz starptautisko Viļņas vai Tallinas lidostu, lai no turienes dotos kādā tiešajā reisā uz Eiropu vai kur citur, mēs Rīgā nopirktā avīzē varēsim lasīt, kā mums un visai valstij gudrus padomus nu dod neuzņēmīgais un gļēvais Dombrovskis, nožēlojamā marionete Augulis un viņu „principiālās pozīcijas” pašreizējie politiskie aizstāvji. Kuriem tāpat kā Parex krīzi sastrādājušajiem ne par ko nebūs bijis jāatbild.
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
