“AirBaltic” mēslu smaka patiešām nāk no īstiem mēsliem

Ar lidmašīnām arī sāksim. “airBaltic” vadība priecājas par pirmā pusgada finanšu rezultātiem. Tiem, kam atmiņa tiek mērīta pēc zivjkopības standartiem, atgādināšu dažus virsrakstus:

2022. gads – “airBaltic” trīskāršo ieņēmumus pirmajā pusgadā;

2023. gads – “airBaltic” pirmo pusgadu noslēdz ar 14,6 miljonu eiro peļņu;

2024. gads – “airBaltic” pirmajā pusgadā rekordaugsti rezultāti;

2025. gads – “airBaltic” jauns labākais pirmā pusgada rezultāts.

Tātad plate nemainās. Mainās tikai finanšu realitāte, kas kompāniju dzen stūrī. Atkal jau tiek drillēts hīts par biržā iešanu, tikai šo viņi tagad pārnes uz 2026. gada pavasari, tāpat kā netiek aizmirstas dzinēju problēmas, kuru dēļ šogad kompānija atcēla 4600 reisus.

Ja tā bija izdevumu samazināšana, kas ļāva palielināt ieņēmumus? Pasažieru plūsma esot pieaugusi. Tiesa, ar mazajiem burtiņiem te lasāms, ka tas, pateicoties, ka “airBaltic” tagad pārvadā noteiktos maršrutos arī “Lufthansa Group” klientus. Ir klusas aizdomas, ka pasažieru plūsmas rādītājos tiek pieskaitīti arī tie maršruti, ko citas kompānijas veic ar “airBaltic” izīrētajām lidmašīnām. Kas notiks otrajā pusgadā?

Lasiet mierīgi pagājušā gada virsrakstus, un jūs trāpīsiet. Te gan būs viena atšķirība – nevarēs vēlreiz no darba atbrīvot Martinu Gausu, jo tas jau izdarīts. Citādi – valdībai jāmeklē kāposts. Vispirms, lai segtu pagājušajā vasarā dzemdētās “airBaltic” piecu gadu un trīs mēnešu obligācijas 340 miljonu apmērā ar ienesīgumu, kas joprojām liek žagoties visiem pasaules spekulantiem.

Pēc tam vajadzēs kāpostu operatīvajai naudas plūsmai. Kaut kur šim visam pa vidu izvēlēts kompānijas jaunais vadītājs, jo kā gan citādi attaisnos “airBaltic” padomes klātbūtni šajā biznesa modelī. Viņi, šie valsts ieceltie pilnvarnieki, nemaz neslēpj, ka viss kopumā ir ļoti labi, ja neskaita, ka būs vajadzīgs finansiālais stimuls. Šādu iespēju neizslēdz arī “airBaltic” finanšu direktors, kas tikai parāda, ka mēslu smaka patiešām nāk no īstiem mēsliem.

Baigos s...dos tagad arī lauksaimnieki, jo plūdu un lietavu sekas neviens viņiem nav spējīgs nosegt. Vajag kādus 100 miljonus, kas nav arī lieki Eiropai. Tas nozīmē, ka gaidāmi bankroti un tad kā pa Siguldas reni – uz leju, ar paātrinājumu, īpaši nepiedomājot pie braukšanas stila.

Rīgas pilī laikam domāja, ka runas par dabas atnesto skādi ir pārspīlētas, tāpēc prezidents aizbrauca un pats savām acīm lauku malās ieraudzīja, ka kopumā melots nav. Rinkēvičs uzreiz pēc tam kaut ko murmināja par ārkārtas situāciju, ko valdībai vajagot izsludināt līdz 4. novembrim.

Kāpēc šāds datums? Nu, to prezidents lūdza 4. augustā. Tātad – spēlējās ar kalendāru, ar apaļiem mēnešiem. Vispār valstsvīru vizītes pie nelaimē nokļuvušajiem ir īpaši stulbas: ja tu nebrauc ar risinājumu, šajā gadījumā ar kompensācijām, tad vispār nevajag tajās vagās rādīties. Stāv, baksta ar smilgu zobus un skatās debesīs. Labi vēl, ka nepateica zemniekiem, ka viņš aizlūgs par viņiem Aglonā – piecpadsmitajā datumā… Lai gan – iespējams, ka teica gan, pie viena uztaisot pašiņu. Tagad visi varēs runāt, ka vienīgais, kas zemniekiem palīdz, ir prezidents.

Atbrauca, paskatījās, aizbrauca. Vot, tas ir vecis! Vai Evika tā dara – nēēēdara… Evika iet uz basketbolu. Drīz sāksies lielais ļembasts, un treknais pensionārs Vējonis visiem no treknā gala jau ir atlicis maliņā pa biļetītei. Kā neatliksi, ja valsts par šo pati samaksājusi.

Te atkal no plaukta tiek paņemta cita platīte, ka īstenībā mūsu ieguldījumi atmaksāsies ar uzviju. Investīciju aģentūrā visu esot izrēķinājuši, saskaitījuši…

Pieņemsim, ka šajā ziņā esmu piekasīgs, ka neticu šīm biznesa pasakām. Tomēr ar manu ticību vai pārliecību te nevajag sacensties. Pietiks, ka atgādināšu, ka mēs gaidām daudz tūristu – basketbola vārdā. Ja jau bija tāds plāns, tad izstāstiet tautsaimniekiem, kāpēc mēnesi pirms čempionāta, kas atnesīšot līdzjutēju tūkstošus no visas Eiropas, ir jāierobežo teju vai katra sporta karsēja labākais draugs – alkohols? Jāierobežo tā tirdzniecības laiks. Tātad Latvija saka, ka tā grib paņemt no tūristiem naudu, bet negrib, lai viņi dzer? Bet šie sporta tūristi pārsvarā tikai dzer. Ja jau mēs tie lieli smēlēji, vismaz kontekstu vajadzēja izpētīt, pabīdīt datumus.

Okei, alu varēs dzert fanu teltīs, īpašās vietās pie lielajiem ekrāniem. Taču ko mēs dzirdam no Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretāra? Izrādās, ka esam samaksājuši par turnīra rīkošanu, ka apmaksāsim arī komandu uzturēšanos, ka arī televīzijas tiesības ir segtas no mūsu puses pēc visiem standartiem ar priekšapmaksu, taču – mēs tomēr šim pasākumam neesam saimnieki.

Kad citi Rīgas puikas izdomāja, ka šajā laikā piedāvās basīti skatīties pie alus krāniem un ekrāniem – pagalmos, uz ielām vai laukumos, un gāja šo saskaņot ar pilsētu, kam arī tā nebija problēma, LBS ģenerāļi strikti pateica, ka Eiropas čempionātā būs tikai viena fanu zona un daži lieli ekrāni. Citiem neesot brīv šādā veidā pilsētā kustēties čempionāta laikā, jo starptautiskā federācija “patur tiesības uz televīzijas signālu 10 vai 15 km rādiusā ap galvenajām arēnām”.

Lūk, tāds mums nopircies biznesiņš, kur visi varēšot pelnīt, vārīties, cepties. Vai visi? Kur tad pazuda stāsti par “visa pilsēta mutuļos”? Izskatās, ka mums kāds meloja un melo. Izskatās, ka kādam ir ļoti lielas personiskas intereses tā sauktajā lielajā fanu teltī – ko arī sedz ar valsts līdzekļiem.

Gari neizplūdīšu, tikai secināšu: ja šie cilvēki no LBS tērētu savu vai sponsoru naudu, lai Rīgā notiktu Eiropas čempionāts basketbolā, viņu šiverēšana būtu maznozīmīga. Dariet, pelniet! Bet te – te ir stāsts par valsts dotāciju, kas, starp citu, kopumā segtu trešdaļu no izmirkušo zemnieku skādes.

Ceru, ka Vējonis ar kompāniju saprot, ka būs jāatskaitās – un tas nebūs par Porziņģa gūtajiem punktiem vai Lomaža caurgājieniem. Būs jāatskaitās par iztērēto nodokļu maksātāju naudu. Starp citu, ja LBS cilvēki domā, ka tās ir tikai dzejas dienas un ka pēc tam visus galus sametīs ūdenī – iesaku nesasteigt secinājumus.

Piezvaniet Kalvītim uz hokeja federāciju – viņš arī tā domāja, kad sasmēla valsts naudu kaut kādu čempionātu sakarā. Tagad Valsts ieņēmumu dienests jau kādus sešus mēnešus ir viņa labākie draugi. Un turpinājums sekos. Čempionāta izdošanās ir jārēķina nevis no sērijas, ka “mēs mākam organizēt”, bet – cik Valsts kasē atgriezās nauda no pārdotajām biļetēm, no speciālajām tirgotavām, kam prasīja naudu par kvadrātmetriem, no alus mucām, kuru tiesības izsolīja u.t.t. Bet tos teorētiskos algoritmus, kas tiek izzīsti no pirksta, bakstot ar pirkstu debesīs – atstājiet saviem aišovspīdiem.

Un visbeidzot par līķiem. Par politisko līķi gatavojas kļūt finanšu ministrs, kas, teiksim kā ir, ne ir pacēlis sākuma svaru valsts pārvaldes izmaksu optimizēšanā, ne pratis deleģēt savām struktūrām atbildību par tirgošanos ar krievu fašistiem.

Eksporta rādītāji caur mūsu dievzemīti Kremļa virzienā ielīksmo daudzas Krievijas tanku un dronu rūpnīcas. Tāpēc ziņa, ka kaut kādam Latvijas iekšlietu sistēmas darbiniekam kaut kādi ļaunie ir piedāvājuši 100 000 kukulī, lai dažus cilvēkus neiekļautu sankciju sarakstos, nemaz nav sensācija.

Pirmkārt, jāpasmaida, ka KNAB ļoti viltīgi nemaz pašu kukuļa došanas faktu nav pieļāvis, otrkārt, ierēksim par taciņām, kas iemītas… Jo uz dullo jau neviens ar kukuļdošanu nenodarbojas. Kas attiecas uz īstajiem līķiem: kur pazuda pirms pāris nedēļām Lietuvā nogalinātais bandīts, kas it kā Rīgā iepriekšējā vakarā bija paveicis dubultslepkavību? Ne vairs policijas atskaites par izmeklēšanas gaitu, ne ziņojumi no notikumu vietas, lai gan – cik daudz un detalizēti par to mums visiem stāstīja dramatiskā notikuma pirmajās divpadsmit stundās!

Novērtē šo rakstu: