„AirBaltic” padomes izvēlēšanās cirks: vairojam bezatbildību un kā bērni brīnāmies par sekām
Aivars Strakšas21.06.2023.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Klusi un bez liekas atklātības ievēlēta jauna AirBaltic padome. AS Air Baltic Corporation (AirBaltic) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem ievēlēti Andris Liepiņš, Klāvs Vasks un Kaspars Ozoliņš. Jauno AirBaltic padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Par pašu procesu: ir atrasts veids, kā dabūt savus cilvēkus vajadzīgos amatos, neuzņemoties nekādu atbildību par rezultātu. Tas ir konkurss.
Par uzņēmuma naudu (un ne mazu) tiek izspēlēts cirks, kas saucas – labākā kandidāta izvēle ar pasūtītājiem iepriekš zināmu un garantētu rezultātu. Ja mazākos uzņēmumos tas varbūt tā arī varētu būt, tad lielajos un valstij "dārgajos" (budžeta naudas izteiksmē) uzņēmumu padomēs un valdēs tiek ievēlēti cilvēki, par kuru darbu nevienam nav nekādas atbildības. Ja kas, vainīgs konkurss!
Manuprāt, daudz lietderīgāk AirBaltic, kurā valsts ir ieguldījusi pusmiljardu eiro un iespējams, ka vajadzēs vēl, padomes un valdes locekļus apstiprināt MK. Atbildīgais ministrs izvirza un MK apstiprina, uzņemoties vismaz politisku atbildību par izvēles rezultātu. Turklāt arī sabiedrība paspētu kādu vārdu teikt. Pašlaik vairojam bezatbildību un kā bērni brīnāmies par sekām.
Par pašu Padomes nomaiņu: padome bija jāmaina, par to šaubu nav, jo netika galā ar saviem pienākumiem. Jautājums - vai satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs virzīsies arī tālāk? Valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir jāmaina nost. Sen bija laiks, taču labāk vēlāk nekā nekad.
Kādus uzdevumus ir saņēmuši jaunie padomes locekļi?
Ministram Gausa nomaiņa būtu izdevīga, jo tas stipri vairotu gan paša, gan partijas popularitāti. Turklāt, ejot uz akciju tirdzniecību biržā, ir vajadzīgi argumenti, kāpēc Gauss, kurš ir pazaudējis kādu pusmiljardu eiro, pēkšņi sāks uzņēmumu vadīt sekmīgi un AirBaltic sāks pelnīt. Tātad arī uzņēmumam tas būtu izdevīgi.
Laiks līdz trešā ceturkšņa finanšu rezultātu paziņošanai ir īpaši piemērots. Pirmais ceturksnis bija zaudējumiem, sliktais Gauss, tāpēc patriecām, taču trešais ceturksnis parasti AirBaltic ir ar peļņu. Gan jau būs arī šogad. Varēs stāstīt - jaunais vadītājs taisa uzrāvienu, un bija pareizs lēmums padzīt Gausu. Pie reizes ieviest virtuālas cerības, ka AirBaltic tagad viss būs labi. It sevišķi, ja nākošgad būs grūtības ar 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanu un vajadzēs valsts palīdzību. Varēs novelt uz Gausu.
Par sastāvu. Neko daudz negribu komentēt, vienīgi vēršu uzmanību uz to, ka grupējums, kas bija ieguvis būtisku ietekmi Satiksmes ministrijā konservatīvā Tāļa Linkaita laikā un iedabūja Liepiņu (arī ar konkursa palīdzību) Latvijas dzelzceļā, ir saglabājis un pat palielinājis savu ietekmi Satiksmes ministrijā arī laikā, kad to pārvalda Nacionālā apvienība.
Ko viņiem vajag no AirBaltic? Būt pie teikšanas vēl 20 lidmašīnu iepirkšanai, ko sludina Gauss?
Iespējams, ka šādā veidā Gauss var mēģināt atpirkties. Kā citādi saprast Gausa vēlmi pirkt vēl papildus 20 lidmašīnas, ja pat šīm nav darba un ir jāiznomā citām aviokompānijām. (20 lidmašīnas ir kādi 2 miljardi eiro.)
Pagaidīsim.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
