„AirBaltic” padomes izvēlēšanās cirks: vairojam bezatbildību un kā bērni brīnāmies par sekām
Aivars Strakšas21.06.2023.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Klusi un bez liekas atklātības ievēlēta jauna AirBaltic padome. AS Air Baltic Corporation (AirBaltic) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem ievēlēti Andris Liepiņš, Klāvs Vasks un Kaspars Ozoliņš. Jauno AirBaltic padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Par pašu procesu: ir atrasts veids, kā dabūt savus cilvēkus vajadzīgos amatos, neuzņemoties nekādu atbildību par rezultātu. Tas ir konkurss.
Par uzņēmuma naudu (un ne mazu) tiek izspēlēts cirks, kas saucas – labākā kandidāta izvēle ar pasūtītājiem iepriekš zināmu un garantētu rezultātu. Ja mazākos uzņēmumos tas varbūt tā arī varētu būt, tad lielajos un valstij "dārgajos" (budžeta naudas izteiksmē) uzņēmumu padomēs un valdēs tiek ievēlēti cilvēki, par kuru darbu nevienam nav nekādas atbildības. Ja kas, vainīgs konkurss!
Manuprāt, daudz lietderīgāk AirBaltic, kurā valsts ir ieguldījusi pusmiljardu eiro un iespējams, ka vajadzēs vēl, padomes un valdes locekļus apstiprināt MK. Atbildīgais ministrs izvirza un MK apstiprina, uzņemoties vismaz politisku atbildību par izvēles rezultātu. Turklāt arī sabiedrība paspētu kādu vārdu teikt. Pašlaik vairojam bezatbildību un kā bērni brīnāmies par sekām.
Par pašu Padomes nomaiņu: padome bija jāmaina, par to šaubu nav, jo netika galā ar saviem pienākumiem. Jautājums - vai satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs virzīsies arī tālāk? Valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir jāmaina nost. Sen bija laiks, taču labāk vēlāk nekā nekad.
Kādus uzdevumus ir saņēmuši jaunie padomes locekļi?
Ministram Gausa nomaiņa būtu izdevīga, jo tas stipri vairotu gan paša, gan partijas popularitāti. Turklāt, ejot uz akciju tirdzniecību biržā, ir vajadzīgi argumenti, kāpēc Gauss, kurš ir pazaudējis kādu pusmiljardu eiro, pēkšņi sāks uzņēmumu vadīt sekmīgi un AirBaltic sāks pelnīt. Tātad arī uzņēmumam tas būtu izdevīgi.
Laiks līdz trešā ceturkšņa finanšu rezultātu paziņošanai ir īpaši piemērots. Pirmais ceturksnis bija zaudējumiem, sliktais Gauss, tāpēc patriecām, taču trešais ceturksnis parasti AirBaltic ir ar peļņu. Gan jau būs arī šogad. Varēs stāstīt - jaunais vadītājs taisa uzrāvienu, un bija pareizs lēmums padzīt Gausu. Pie reizes ieviest virtuālas cerības, ka AirBaltic tagad viss būs labi. It sevišķi, ja nākošgad būs grūtības ar 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanu un vajadzēs valsts palīdzību. Varēs novelt uz Gausu.
Par sastāvu. Neko daudz negribu komentēt, vienīgi vēršu uzmanību uz to, ka grupējums, kas bija ieguvis būtisku ietekmi Satiksmes ministrijā konservatīvā Tāļa Linkaita laikā un iedabūja Liepiņu (arī ar konkursa palīdzību) Latvijas dzelzceļā, ir saglabājis un pat palielinājis savu ietekmi Satiksmes ministrijā arī laikā, kad to pārvalda Nacionālā apvienība.
Ko viņiem vajag no AirBaltic? Būt pie teikšanas vēl 20 lidmašīnu iepirkšanai, ko sludina Gauss?
Iespējams, ka šādā veidā Gauss var mēģināt atpirkties. Kā citādi saprast Gausa vēlmi pirkt vēl papildus 20 lidmašīnas, ja pat šīm nav darba un ir jāiznomā citām aviokompānijām. (20 lidmašīnas ir kādi 2 miljardi eiro.)
Pagaidīsim.
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
