“airBaltic” par sava Gausa nospļaušanos uz latviešu valodu: ne uz ko vairāk jūs varat necerēt
PIETIEK07.07.2023.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Ne uz ko vairāk jūs varat necerēt, - šāda pēc būtības ir no Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem pārtiekošās “nacionālās” aviokompānijas AS „Air Baltic Corporation” („airBaltic”) oficiālā atbilde saistībā ar to, ka tās valdes priekšsēdētājs Martins Gauss neuzskata par nepieciešamu kaut sarunvalodas līmenī apgūt „iezemiešu” valodu. Šodien Pietiek bez plašākiem komentāriem publicē airBaltic oficiālo atbildi:
„Atbilde uz L.Lapsas iesniegumu
"Air Baltic Corporation" AS, reģistrācijas Nr.: 40003245752, adrese: Tehnikas iela 3, Lidosta “Rīga”, Mārupes nov., LV-1053, (“airBaltic”) ir saņēmusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2023.gada 24.maija vēstuli un Satiksmes ministrijas 2023.gada 25.maija vēstuli, ar ko tika pārsūtīts privātpersonas L.Lapsas 2023.gada 22.maija iesniegums (“Iesniegums”) par „airBaltic” valdes priekšsēdētāja Martina Aleksandra Gausa (“Martins Gauss”) valsts valodas lietojumu.
1. Attiecībā uz Valsts valodas likuma normu ievērošanu, „airBaltic” norāda, ka Martins Gauss izpilda visas tiesību normu prasības par valodas lietošanu, cik tālu tās uz viņu attiecas.
Vienlaicīgi, ņemot vērā, ka „airBaltic” ir starptautiska aviokompānija, kura darbojas daudzos starptautiskos tirgos, „airBaltic” kā Eiropas Savienības gaisa pārvadātājam ir saistošas Eiropas Komisijas regulas Nr.965/2012 un 216/2008 par vienoto (angļu) valodu aviācijā, kā arī Čikāgas konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 33.pantā ietvertajiem noteikumiem par vienotām prasībām aviācijā.
Tāpat papildus Valsts valodas likuma normām ir jāievēro un tās ir jātulko kontekstā ar 2023.gada 09.februāra Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumu Nr.2020-33-01 saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. un 49.pantos ietverto pārvietošanās un uzņēmējdarbības brīvību, kas ir saistīta ar Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 15. un 16.pantā ietverto.
2. Neskatoties uz aviācijas nozares specifisko raksturu un ka starptautiskā aviācijas valoda visā pasaulē ir angļu valoda, „airBaltic” pilnībā ievēro Latvijā saistošās valodas likumu normas, gan sazinoties ar klientiem, gan iestādēm utt. Tāpat „airBaltic” lepojas kā vienīgā aviokompānija spēt komunicēt ar Latvijas pasažieriem latviešu valodā gan piedāvājot iegādāties biļetes, gan sniedzot pakalpojumus lidojuma laikā u.c.
Ar cieņu
Imants Jansons
VVP juridiskajos jautājumos”
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
