“airBaltic” par sava Gausa nospļaušanos uz latviešu valodu: ne uz ko vairāk jūs varat necerēt
PIETIEK07.07.2023.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Ne uz ko vairāk jūs varat necerēt, - šāda pēc būtības ir no Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem pārtiekošās “nacionālās” aviokompānijas AS „Air Baltic Corporation” („airBaltic”) oficiālā atbilde saistībā ar to, ka tās valdes priekšsēdētājs Martins Gauss neuzskata par nepieciešamu kaut sarunvalodas līmenī apgūt „iezemiešu” valodu. Šodien Pietiek bez plašākiem komentāriem publicē airBaltic oficiālo atbildi:
„Atbilde uz L.Lapsas iesniegumu
"Air Baltic Corporation" AS, reģistrācijas Nr.: 40003245752, adrese: Tehnikas iela 3, Lidosta “Rīga”, Mārupes nov., LV-1053, (“airBaltic”) ir saņēmusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2023.gada 24.maija vēstuli un Satiksmes ministrijas 2023.gada 25.maija vēstuli, ar ko tika pārsūtīts privātpersonas L.Lapsas 2023.gada 22.maija iesniegums (“Iesniegums”) par „airBaltic” valdes priekšsēdētāja Martina Aleksandra Gausa (“Martins Gauss”) valsts valodas lietojumu.
1. Attiecībā uz Valsts valodas likuma normu ievērošanu, „airBaltic” norāda, ka Martins Gauss izpilda visas tiesību normu prasības par valodas lietošanu, cik tālu tās uz viņu attiecas.
Vienlaicīgi, ņemot vērā, ka „airBaltic” ir starptautiska aviokompānija, kura darbojas daudzos starptautiskos tirgos, „airBaltic” kā Eiropas Savienības gaisa pārvadātājam ir saistošas Eiropas Komisijas regulas Nr.965/2012 un 216/2008 par vienoto (angļu) valodu aviācijā, kā arī Čikāgas konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 33.pantā ietvertajiem noteikumiem par vienotām prasībām aviācijā.
Tāpat papildus Valsts valodas likuma normām ir jāievēro un tās ir jātulko kontekstā ar 2023.gada 09.februāra Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumu Nr.2020-33-01 saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. un 49.pantos ietverto pārvietošanās un uzņēmējdarbības brīvību, kas ir saistīta ar Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 15. un 16.pantā ietverto.
2. Neskatoties uz aviācijas nozares specifisko raksturu un ka starptautiskā aviācijas valoda visā pasaulē ir angļu valoda, „airBaltic” pilnībā ievēro Latvijā saistošās valodas likumu normas, gan sazinoties ar klientiem, gan iestādēm utt. Tāpat „airBaltic” lepojas kā vienīgā aviokompānija spēt komunicēt ar Latvijas pasažieriem latviešu valodā gan piedāvājot iegādāties biļetes, gan sniedzot pakalpojumus lidojuma laikā u.c.
Ar cieņu
Imants Jansons
VVP juridiskajos jautājumos”
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
