“airBaltic” par sava Gausa nospļaušanos uz latviešu valodu: ne uz ko vairāk jūs varat necerēt
PIETIEK07.07.2023.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Ne uz ko vairāk jūs varat necerēt, - šāda pēc būtības ir no Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem pārtiekošās “nacionālās” aviokompānijas AS „Air Baltic Corporation” („airBaltic”) oficiālā atbilde saistībā ar to, ka tās valdes priekšsēdētājs Martins Gauss neuzskata par nepieciešamu kaut sarunvalodas līmenī apgūt „iezemiešu” valodu. Šodien Pietiek bez plašākiem komentāriem publicē airBaltic oficiālo atbildi:
„Atbilde uz L.Lapsas iesniegumu
"Air Baltic Corporation" AS, reģistrācijas Nr.: 40003245752, adrese: Tehnikas iela 3, Lidosta “Rīga”, Mārupes nov., LV-1053, (“airBaltic”) ir saņēmusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2023.gada 24.maija vēstuli un Satiksmes ministrijas 2023.gada 25.maija vēstuli, ar ko tika pārsūtīts privātpersonas L.Lapsas 2023.gada 22.maija iesniegums (“Iesniegums”) par „airBaltic” valdes priekšsēdētāja Martina Aleksandra Gausa (“Martins Gauss”) valsts valodas lietojumu.
1. Attiecībā uz Valsts valodas likuma normu ievērošanu, „airBaltic” norāda, ka Martins Gauss izpilda visas tiesību normu prasības par valodas lietošanu, cik tālu tās uz viņu attiecas.
Vienlaicīgi, ņemot vērā, ka „airBaltic” ir starptautiska aviokompānija, kura darbojas daudzos starptautiskos tirgos, „airBaltic” kā Eiropas Savienības gaisa pārvadātājam ir saistošas Eiropas Komisijas regulas Nr.965/2012 un 216/2008 par vienoto (angļu) valodu aviācijā, kā arī Čikāgas konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 33.pantā ietvertajiem noteikumiem par vienotām prasībām aviācijā.
Tāpat papildus Valsts valodas likuma normām ir jāievēro un tās ir jātulko kontekstā ar 2023.gada 09.februāra Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumu Nr.2020-33-01 saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. un 49.pantos ietverto pārvietošanās un uzņēmējdarbības brīvību, kas ir saistīta ar Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 15. un 16.pantā ietverto.
2. Neskatoties uz aviācijas nozares specifisko raksturu un ka starptautiskā aviācijas valoda visā pasaulē ir angļu valoda, „airBaltic” pilnībā ievēro Latvijā saistošās valodas likumu normas, gan sazinoties ar klientiem, gan iestādēm utt. Tāpat „airBaltic” lepojas kā vienīgā aviokompānija spēt komunicēt ar Latvijas pasažieriem latviešu valodā gan piedāvājot iegādāties biļetes, gan sniedzot pakalpojumus lidojuma laikā u.c.
Ar cieņu
Imants Jansons
VVP juridiskajos jautājumos”
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
