Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Investīciju baņķiera, partijas Vienotība līderiem draudzīgā Ģirta Rungaiņa finanšu konsultāciju uzņēmuma Prudentia Advisers pakalpojumu apmaksa kopš pērnā gada oktobra vidus ik nedēļu no valstij piederošās lidsabiedrības airBaltic prasa aptuveni 13 000 latu. Līdz ar to var lēst, ka kopumā kopš pērnā gada oktobra vidus lidsabiedrība par Rungaiņa firmas padomiem jau samaksājusi vairāk nekā pusmiljonu latu. Pats Rungainis no jebkādiem komentāriem kategoriski atsakās.

Neoficiāli izskan, ka Rungaiņa firma tiesības konsultēt airBaltic ieguvusi, pateicoties draudzīgajām attiecībām ar partijas Vienotība līderiem un faktam, ka tā bija ar īpašu valdības lēmumu pērn piesaistītais konsultants airBaltic „krīzes” risināšanai.

Skepsi par Rungaiņa un Jānim Lielcepures Prudentia Advisers pakalpojumu kvalitāti gan radījis nesens Valsts kases ziņojums, kurā kritizēts Prudentia sagatavotais airBaltic biznesa plāns, skeptiski vērtēta lidsabiedrības likviditāte un izdarīti secinājumi, ka bez papildu ieguldījumiem lidsabiedrība var nonākt uz maksātnespējas sliekšņa.

Kritika Rungaiņa firmas virzienā par dārgajiem finanšu pakalpojumiem tiek vērsta arī saistībā ar nepiepildītajām cerībām par investora piesaisti, kā arī sarūkošo lidsabiedrības pasažieru skaitu.

Prudentia Advisers līdz šim tā arī nav izdevies atrast un airBaltic padomei un valdībai piedāvāt jebkādu reālu risinājumu lidsabiedrības finanšu situācijas stabilizēšanai. Faktiskā airBaltic finanšu situācija ir tuvu kritiskai, un, ja finanšu konsultants tuvākā laikā nespēšot piedāvāt risinājumu investora piesaistei, valstij nāksies meklēt veidus, kā lidsabiedrībā „iepludināt” vēl vismaz vairākus desmitus miljonus latu, lai nodrošinātu tās maksātspēju.

Tiesa, problēmu rada fakts, ka jebkādi tieši papildu ieguldījumi no valsts budžeta varētu raisīt Eiropas Komisijas pretenzijas par aizliegtu valsts atbalstu, līdz ar to, ja Rungaiņa firma neatradīs investoru, valdībai var nākties meklēt kārtējos aplinkus ceļus, kā netiešā veidā lidsabiedrībā ieguldīt naudu.

Prudentia Advisers centieni atrast airBaltic investoru, kas būtu gatavs iegādāties daļu no valstij piederošajām akcijām, līdz šim esot beigušies tieši ne ar ko. Reāli investoru pagaidām lidsabiedrībai nav, Pietiek atzina atsevišķas augstas valdības amatpersonas.

Tikmēr airBaltic preses pārstāvis Jānis Vanags uz vairākiem Pietiek viņam nosūtītajiem jautājumiem par lidsabiedrības līgumu ar Prudentia Advisers, līgumā noteikto samaksu un Rungaiņa firmas sniegtajiem pakalpojumiem atbildēja: "Tā kā airBaltic darbojas sīvas konkurences apstākļos ne tikai Ziemeļeiropā, apkalpojot  60 galamērķus no savas mītnes bāzes Rīgā, aviosabiedrība nesniedz komerciāli jutīgu informāciju par sadarbības partneriem, sadarbības līgumiem, maksājumiem vai citām sadarbības detaļām." Arī pats Rungainis paziņoja, ka neatbildēšot ne uz vienu jautājumu, kas saistīts ar airBaltic.

Jau rakstīts, ka pērn novembra beigās pēc krievu miljardierim Vladimiram Antonovam pastarpināti piederošās a/s Latvijas krājbanka kraha ar pretrunīgi vērtētā bijušā airBaltic šefa Bertolda Flika vārdu saistītajai firmai Baltijas Aviācijas Sistēmas piederošos 47,2% airBaltic kapitāla daļu pārņēma valsts, kļūstot par 99,8% airBaltic īpašnieku.

Valda Dombrovska valdību airBaltic krīzē un pārņemšanā konsultēja Prudentia Advisers. Par tās sniegtajiem pakalpojumiem valdība no tā sauktajiem valsts budžetā neparedzētajiem izdevumiem kopumā samaksāja aptuveni 175 000 latu. Atbildes uz jautājumiem, kāpēc konsultācijām izvēlēta tieši šī investīciju kompānija, Pietiek tā arī nav izdevies saņemt.

Prudentia Advisers saskaņā ar Lursoft datu bāzes ziņām simtprocentīgi pieder akciju sabiedrībai - ieguldījumu brokeru sabiedrībai Prudentia, kas savukārt neatklāj savus akcionārus un labuma guvējus, taču pēdējā tās akcionāru sapulcē akcionārus pārstāvējušas divas personas – Rungainis un Lielcepure.

Pietiek pagājušā gada novembrī jau informēja, ka slepena vienošanās, kas 14. novembrī slēgta starp Ministru kabineta konsultantiem Prudentia Advisers un valdības kontrolēto aviokompāniju airBaltic, bija paredzējusi Prudentia pusmiljona latu „veiksmes atlīdzību”, ja valsts un privātais akcionārs tiešām iemaksātu airBaltic visas summas, ko bija apņēmušies. Taču rezultātā konsultantiem nācies samierināties ar "tikai" 175 tūkstošiem latu, - tā rādīja slepenās vienošanās daļa, kas bija nonākusi Pietiek rīcībā.

Slepenā vienošanās noteica: Prudentia uzdevums būtu veikt pārrunas ar airBaltic akcionāru – tātad valsts un SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas – pārstāvjiem un panākt, lai Latvijas valsts un Baltijas Aviācijas SistēmasairBaltic akcionāri veiktu savai līdzdalībai aviokompānijā proporcionālu un iepriekšējās vienošanās noteikumiem atbilstošu ieguldījumu airBaltic aizdevuma veidā un ieguldījuma pamatkapitālā veidā.

„Par līgumā 2.5.punktā noteikto pakalpojumu sniegšanu pasūtītājs maksā uzņēmējam Veiksmes atlīdzību LVL 250 000 apmērā un PVN. Minētā atlīdzība tiek maksata, ja atbilstoši vienošanās noteikumiem pasūtītājam ir piešķirts Latvijas valsts un SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas aizdevums,” paredzēja slepenā vienošanās.

Savukārt vēl 250 tūkstošus latu kā otru „veiksmes atlīdzību” privātkonsultanti saņemtu, ja tiktu veikts airBaltic akcionāru līdzdalībai proporcionāls ieguldījums aviokompānijas pamatkapitālā no Latvijas valsts un SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas puses.

Taču līdz ar Ministru kabineta lēmumu, par nominālvērtību (Ls 224 453) pārņemot SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas Latvijas Krājbankā ieķīlātās akcijas, Prudentia apsolīto summu, pēc visa spriežot, nesaņēma.

Taču, kā rādīja Pietiek rīcībā esošā slepenās vienošanās daļa, arī gadījumā, ja visu airBaltic nepieciešamo summu būtu spiesta ieguldīt valsts, Prudentia vienalga bija tiesīga saņemt 175 tūkstošus latu.

„Gadījumā, ja jebkuru iemeslu dēļ SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas neveic līdzekļu ieguldījumu pasūtītājā [t.i. airBaltic] atbilstoši vienošanās noteikumiem, kā rezultātā iestājas vienošanās noteiktās sekas un Latvijas valsts ir kļuvusi par vienīgo līdzekļu ieguldītāju pasūtītājā, pasūtītājs maksā uzņēmējam atlīdzību LVL 175 000 apmērā un PVN,” paredzēja slepenā vienošanās.

Vienošanās arī atklāja, ka jau kopš oktobra vidus Prudentia ik nedēļu saņem 11,4 tūkstošus latu (+PVN). Pēc „veiksmes atlīdzību” saņemšanas šī summa tiktu samazināta uz „tikai” 7500 latiem + PVN, taču nav zināms, vai tā arī noticis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...