Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts kontrolētās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss (attēlā no kreisās kopā ar airBaltic komunikāciju vadītāju Jāni Vanagu un satiksmes ministru Anriju Matīsu) par 2013. gadu, ko airBaltic, kā publiski ticis paziņots, noslēdzis bez zaudējumiem un pat peļņu, pie atalgojuma saņēmis rekordlielus bonusus, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. 

Vairāki Pietiek avoti, kas informēti par airBaltic padomes pieņemto lēmumu, bet publiski to nekomentē, aizbildinoties ar līguma konfidencialitāti, apstiprina, ka Gausam apstiprinātais atalgojums ir gandrīz 800 000 eiro. Tas ir tikai nedaudz mazāk kā 961 000 eiro peļņa, ko pērn uzrādījis uzņēmums.

"Summa starp septiņiem un astoņiem tūkstošiem eiro," nevēloties līdz ciparam precizēt Gausam izmaksājamo atalgojumu, lai nedotu pamatu izmeklēšanai par konfidenciālas informācijas noplūdi, Pietiek apstiprināja par lēmumu informēts avots. Vienlaikus amatpersonas pretojas skepsei par airBaltic peļņu "uz papīra", kas panākta ar dažādu grāmatvedisku paņēmienu palīdzību, piemēram, pārceļot maksājumus. airBaltic vadība publiski atzinusi, ka krities tās pasažieru skaits.

Par Gausa atalgojuma apmēru, kas pienākas par pērno gadu, airBaltic padome lēmusi nesen. Padomē darbojas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, sens Jaunā laika (tagad Vienotība) atbalstītājs Nikolajs Sigurds Bulmanis un satiksmes ministra Aivja Roņa laikā ieceltais bijušais Ārlietu ministrijas darbinieks Kaspars Briškens.

Lēmums par atalgojumu un bonusiem pieņemts jau pēc tam, kad Gauss aprīļa beigās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā savu amatpersonas deklarāciju, līdz ar to par pērno gadu saņemtie bonusi tiks atspoguļoti tikai 2015. gada pavasarī publicētajā deklarācijā. Gauss savā deklarācijā par 2011., 2012. un 2013. gadu norāda tikai kopējo atalgojumā saņemto summu, nenošķirot, cik liels īpatsvars tajā bijis bonusiem jeb piemaksām par dažādu darba līgumā noteiktu un akcionāra (Satiksmes ministrijas) dotu mērķu sasniegšanu.

airBaltic valdes priekšsēdētāja darba līguma nosacījumi ir atzīti par konfidenciālu informāciju, bet no informētām amatpersonām zināms, ka Gausa atalgojumu sastāda fiksētā alga un dažādi bonusi, kuru apmērs atkarīgs no to vai citu kritēriju izpildes. Kritērijus, kas ietekmē airBaltic valdes priekšsēdētāja atalgojumu un bonusus, informētas amatpersonas iedalījušas nosacīti trīs blokos - finansiāli rādītāji par lidsabiedrības peļņu un zaudējumiem, operacionāli rādītāji, kuros ietilpst, piemēram, lidsabiedrības drošības līmenis un lidojumu grafika ievērošana, kā arī korporatīvie rādītāji, kas ietver komandas motivēšanu un profesionāļu piesaisti lidsabiedrībai.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, airBaltic valsts kapitāldaļu turētājs - Satiksmes ministrija šos kritērijus papildinājusi ar jaunu prioritāti - lidsabiedrības valdes aktivitāti, palīdzot investora piesaistē. Pēc padomes vērtējuma Gauss sniedzis būtisku palīdzību konsultantam Prudentia, nodrošinot nepieciešamo informāciju un ekspertīzi, kā arī aktīvi iesaistoties investora piesaistē. Arī šī kritērija izpilde ietekmējusi Gausa vērienīgi augušo atalgojumu.

Sākotnējā informācija, kas nāca no kompetentām amatpersonām, liecināja, ka Gausam sakarā ar pirmo ar peļņu noslēgto airBaltic finanšu gadu atalgojumā pienāksies aptuveni miljons eiro. Tomēr lidsabiedrības padome lēmusi par nelielāku summu, ņemot vērā, ka ne visi noteiktie kritēriji izpildīti.

Valsts ieņēmumu dienestā aprīļa beigās iesniegtā amatpersonas deklarācija rāda, ka Gauss 2013. gadā algā no airBaltic saņēmis 447 894 latus (639 848 eiro). Tas ir par 100 līdz 200 tūkstošiem eiro mazāk nekā pērn. Iepriekš 2012. gadā Gausa alga lidsabiedrībā bija 270 687 lati (386 695 eiro), kas saskaņā ar jaunāko Pietiek publiskoto informāciju nozīmē, ka airBaltic šefa atalgojums kopš stāšanās amatā ir faktiski dubultojies. Tādējādi Gauss par pirmo gadu, ko airBaltic beidzis peļņu, tiešām saņēmis lielākus bonusus nekā par iepriekšējiem diviem lidsabiedrības valdes priekšsēdētāja amatā pavadītajiem gadiem.

Gausa amatpersonas deklarācija par 2013. gadu rāda, ka iespaidīgie ienākumi airBaltic vadībā viņam pērn ļāvuši iegādāties vēl vienu nekustamo īpašumu. Jau iepriekš deklarētajām privātmājām Austrijā un Vācijā Gauss 2013. gadā pievienojis arī privātmāju Itālijā. Vienlaikus airBaltic šefs uzrādījis 500 000 eiro lielu aizņēmumu, kas neparādījās iepriekšējos gados. Auguši arī Gausa bezskaidras naudas uzkrājumi. 2012. gadā viņš bankās glabāja 16 000 eiro, bet 2013. gadā Gauss spējis iekrāt jau kopumā 28 000 eiro.

Kā zināms, ar airBaltic stratēģiskā investora meklēšanu joprojām nodarbojas Vienotības premjeru laikā iecienītās Ģirta Rungaiņa finanšu konsultāciju firmas Prudentia Advisers komanda. Pēc Pietiek iepriekš publiskotas informācijas par 2012. gadu, Prudentia ik nedēļu no nacionālās lidsabiedrības bijis tiesīgs saņemt 13 794 latus (19 705 eiro) jeb 689 tūkstošus latu (984 285 eiro) gadā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...