Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs
Aivars Lembergs20.03.2024.
Komentāri (118)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
“Kremļa naratīvu izplatīšana gan nav nekas jauns Lemberga publiskajās izpausmēs. Jau gadiem ilgi viņš pielīdzinājis NATO spēkus okupantiem, Latvijas drošības dienestu darbu - Staļina represijām, žēlojies par Krievijas dziedātāju iekļaušanu melnajā sarakstā un padomju pieminekļu nojaukšanu."
Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis.
2014.gadā es nosaucu NATO karavīru piedauzīgo uzvedību Ventspilī kā atbilstošu okupantu uzvedībai, jo NATO karavīri masveidā apdzērās, čurāja Ventspils centrā publiskā vietā, apvēmušies gulēja publiskās vietās un, ieejot kafejnīcā, demonstrēja savus dzimumlocekļus.
Es nekad neesmu pielīdzinājis Latvijas drošības dienestu darbu Staļina represijām un nevienam neesmu žēlojies par Krievijas dziedātāju iekļaušanu melnajā sarakstā un padomju pieminekļu nojaušanu. Turklāt Ventspilī neviens padomju piemineklis nav nojaukts.
Es neesmu sašutis par valdošās koalīcijas lēmumu nacionalizēt Maskavas mērijai piederošo Maskavas namu. Šāds solis manā skatījumā ir tīrākais populisms pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jo tas nekādā veidā neiedragā Krievijas militārās spējas un ekonomiku.
Man nav saprotams - kā Maskavas nams var mazināt Latvijas drošību, radīt drošības apdraudējumus. Savukārt, ja tas tika izmantots pretvalstiskām, krimināli sodāmām aktivitātēm un sankciju pārkāpumiem, tad drošības dienestam un prokuratūrai atbilstoši LR Krimināllikumam un Kriminālprocesa likumam kompetenti jārīkojas, t.i. jāiet tiesiskais ceļš.
Vienlaicīgi uzskatu par noziedzīgu un Latvijas nacionālām interesēm neatbilstošu Latvijas valsts atteikšanos no Līguma paketes par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas.
Portāla lsm.lv uzbrukums man arī pierāda, ka lsm.lv darbojas Krievijas interesēs.
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
