Aivars Pilenieks – sporta nomenklatūras "staļingrada"?
Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK17.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latviskajā dzīvesziņā dīvainākā, pat traģiskākā šķiet mūsu apmātība "dzīvot ar s#du čupu istabas vidū". No ģimeņu "skeletiem skapī" līdz tiesu ķēķim un nokušinātiem valsts skandāliem. Apsedzam čupu ar tautiskām sedziņām, iemācāmies to veikli apiet, neredzēt un nesaost – kaut reizēm tajā gadās iekāpt.
Latvijas sporta pasaulē viena no šādām "čupām" ir Regbija federācijas prezidents Aivars Pilenieks – ievērību guvis kā "bērnu sitējs un valsts naudas izsaimniekotājs". Toksiskās maskulinitātes stereotipu varā esošs "mačo" cienījamos gados, kuram nevaldāmi patīk tiranizēt regbiju spēlējošus jauniešus, jūtu uzplūdā palaižot rokas. Jo, visticamāk, pieauguši sportisti pēc šādām izdarībām būtu dižmanim "izdevuši atlikumu".
Latvijas sporta ētikas vēsturē Pilenieks sevi "iekala" 2018.gada septembrī, kad Ungārijā notika U-18 jauniešu Eiropas regbija-7 čempionāts. Jau pirms tam patvaļīgi jaucies valstsvienības treneru kompetencē, pēc vienas no spēlēm LRF prezidents ar dūri pa seju iesita komandas spēlētājam, tā "izsakot" neapmierinātību ar viņa sniegumu. (Varbūt jāpriecājas, ka tas nenotika spēles vidū? Pašu mājās viņš ir iejaucies mača gaitā.)
Pilenieks noliedza "bullingu", kaut arī viņš uzbruka jaunietim liecinieku – vienības biedru – klātbūtnē un par notikušo tika informēti treneri. Sitējam vēlāk paspruka publiski piefiksēta izmuldēšanās: "savā" sporta klubā (RK "Eleja") jauno spēlētāju fizisku ietekmēšanu viņš uzskatot par normu.
Toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, Latvijas sporta politiskais pārraugs, paziņoja, ka Pileniekam ir jāatkāpjas no amata. Taču tā izrādījās saucēja balss tuksnesī. Valsts sporta menedžētāji, Olimpisko komiteju un tās Ētikas komisiju ieskaitot, pārprasti "sargājot mundiera godu", centās skandālu klaji nobanalizēt un "padarīt nebijušu". Toksiska lielmaņa noturēšana amatā viņiem kļuva par "principa lietu". (Gluži tāpat "Vienotība" savulaik stāvēja un krita par sašmucējušos Dzintaru Zaķi!)
Jaunais sportists tādēļ piedzīvoja jaunu pazemojumu. Viņam paša kluba (RK "Jūrmala") "lielie puikas" – pieļauju, vēl "lielāku" samācīti! – uzspieda izlīgt ar sitēju, nosaukt notikušo par "pārāk dramatizētu". Pat publiski spiest Pilenieka roku – droši vien to, ko viņš Budapeštā "lika lietā".
Tādējādi, protams, tikai vairojās LRF prezidenta pārliecība par savām tiesībām uz visatļautību ("pedagoģiskās pļaukas ieskaitot) – rupji pārkāpt World Rugby regulas un principus, Latvijas sporta politikas prasības, elementāras morāles un pieklājības normas. Rezultātā mums jau gadiem par nodokļu maksātāju naudu tiek uzturēta sporta federācija, kurā biedru vairākumu – un Pilenieka varas pamatu – veido "mirušās dvēseles" jeb tā sauktie "čaulas klubi" bez spēlētājiem un spēlēm.
Sodīt "latvju regbija ķeizariņu" par toreizējo cūcību ir vitāli svarīgi jaunā spēlētāja un viņa ģimenes pašcieņai. Šiem cilvēkiem vairs nav toreizējās bijības pret latvju sporta priekšniecību. Varbūt pat svarīgāk tas ir LRF morālai atveseļošanai un "džentlmeņu sporta" labās slavas atjaunošanai sabiedrībā.
Tāpēc, kad LOK Ētikas komisija pērnajā septembrī atkārtoti atteica apspriest Budapeštas incidentu un ieteica vērsties tiesībsargājošās iestādēs, šis padoms tika likts lietā. Sportista advokāts iesniedza Valsts policijā pieteikumu ierosināt pret Pilenieku kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 231.panta (huligānisms) otrās daļas.
Pēc sākotnēja atteikuma – prasībai neesot pamata – un tā pārsūdzības šī gada janvāra beigās tika saņemts atkārtots atteikums. Varu saprast Kārtības policijas nevēlēšanos uzņemties paveikt to, kas bija jāizdara pašai LRF, LOK Ētikas komisijai vai mūsu sporta politiskajiem un birokrātiskajiem vadītājiem.)
Taču šajā atteikumā tiek atzīts par neapstrīdamu fakts, ka "A.Pilenieks konflikta laikā ar R.Salenieku ir viņam iesitis un radusies situācija R.Saleniekam, kurš bija spēles līderis, bija nepatīkama un aizskaroša..." Fakts, kas nav anulējams ar "mundiera" sargātāju PR manipulācijām.
Protams, mūsu sporta vadoņu un "dīvāna sportistu" vidū netrūkst pašapmierinātu opīšu, kam padomju armijas kazarmu – viņu "vīrišķības skolas" – paražas šķiet izcils līdzeklis Latvijas atlētu nākamo paaudžu veidošanā. Taču diez vai paši jaunie sportisti un viņu jauneklīgie vecāki, "demokrātijas sabojāti", masveidā vēlas kļūt par kāju pameslu provinciāliem "mačo", lai tie, palaižot rokas, kompensētu savus freidiskos kompleksus.
Latvijas sporta vadoņi riskē – turpinot izliekoties, ka Budapeštā, LRF rēķinos un citur "nekas nenotika" – to pamazām vien novest turpat, kur viņu stutētais Pilenieks jau ir novedis Latvijas regbiju – radu būšanā (sava dēla Arvja iebīdīšanā par Latvijas regbija-7 izlases galveno treneri bez izglītības un atbilstoša trenera sertifikāta), stagnācijā, formālismā, "penžu tusiņā".
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
