Lasīju Pietiek rakstu „Olšteins sev pieprasa amatu, draudot nenobalsot par budžetu” un gardi nosmējos. Satiksmes ministru Aivi Roni gan reklamē kā politisko kuluāru zinātāju, diemžēl par valsts pārvaldi viņam tikai aptuvens priekšstats. Vai arī Aivis Freidenfelds, kas gan ir daudz kompetentāks, jo ilgus gadus strādājis pie Veismanes Valsts kancelejā, speciāli iegāž politisko bosu...?
Kā citādi skaidrot šo aplamo apgalvojumu "Freidenfelds arī atgādina, ka parlamentāros sekretārus pēc ministra ieteikuma amatā apstiprina premjers"? Tās, maigi sakot, ir muļķības, tas bija sen un nav taisnība.
Kad tad Ministru prezidents Dombrovskis ir kādai ministrijai apstiprinājis pēdējoreiz parlamentāro sekretāru? Cik zinu, tad vien divus – pats sev – Jāni Bordānu un Intu Dālderi. Pašlaik vispār premjers strādā bez tāda „parlamentāra”.
Savukārt ministrijās parlamentāro sekretāru ieceļ ministrs no biroja darbinieku vidus vai no Saeimas deputātu vidus.
Varbūt ir vērts aptaujāt ministrus, kas tad īsti ieceļ parlamentāro sekretāru, - varbūt neviens neko nezina...?
Patiesībā premjeram NAV kompetences iecelt parlamentāros sekretārus citiem, līdz ar to nekāda darīšana tur būt nevarētu. Skat. Ministru kabineta iekārtas likumu:
„24.pants. Parlamentārais sekretārs (1) Ministru kabineta loceklis uz savu pilnvaru laiku var iecelt parlamentāro sekretāru no Saeimas deputātu vai attiecīgā Ministru kabineta locekļa biroja amatpersonu vidus.”






Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte.
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.