Aiz elektrotīklu aizsargjoslu paplatināšanas saredzams mežizstrādes firmu lobijs
PIETIEK12.12.2011.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
OXO
15.12.2011. 19:00Kungi laupitaji ja lidisiet talak par 60m. zonu-sausu jo likumigi tas pieder man un ja gribiet mainit atperciet pec tirgus cenas,uz sava rekina nomainiet manu zemes gramatu jeb izsludiniet arkartas stavokli kuru apstrides katris advokats.Ieteikums-paceliet linijas 60m. un netrauces neviens koks kurus vares audzet ari zem vadiem [atskaitot apkalposanas celus] un ceturta paaudze bus bagata.
OXO
15.12.2011. 19:00Kungi laupitaji ja lidisiet talak par 60m. zonu-sausu jo likumigi tas pieder man un ja gribiet mainit atperciet pec tirgus cenas,uz sava rekina nomainiet manu zemes gramatu jeb izsludiniet arkartas stavokli kuru apstrides katris advokats.Ieteikums-paceliet linijas 60m. un netrauces neviens koks kurus vares audzet ari zem vadiem [atskaitot apkalposanas celus] un ceturta paaudze bus bagata.
32kg
15.12.2011. 09:55Par garumiem. Egle un priede Latvijā var sasniegt 40m (reizēm arī nedaudz vairāk)... 60m josla tiek mērīta no elektrolīnijas pa 30m uz katru pusi... Ja šāds 40m garš lempis gāzīsies uz vadiem, būs pārrāvums tik un tā. Piemēram, Allažu mežā tiešām vajadzētu kaut ko pasākt...
mazais lauksaimnieks
14.12.2011. 11:15Līdz 90.gadiem aizsargjoslu zeme zem elektrolīnijām līdz 40m piederēja elektrotīkliem,kas tās kopa, un nekādu problēmu ar pārrautām līnijām nebija.
Nu
13.12.2011. 15:58pēc būtības drīz jau visi Latvijas meži tiks nocirsti tā vai tā, tāpēc te daudz par ko nebūtu cepties. No otras puses - būtu jauki uzzināt nu kaut vai par vienu valsti pasaulē, kur ar likumu ir noteikts tāds idiotisms. Visiem jaukus Ziemassvētkus! :))
sēņotājs
13.12.2011. 13:43vai tik šīs nav Pata AB interešu lobijs, bet protams ka attiecīgie iestādījumi to nesaredz(tai skāitā knābīši) jo Olštens tak nerīkosies tik pārgalvīgi un netiksies ar Pūcēnu lai trijatā ar Jaunupu apspriestu īsti uzņēmumiem vai tā sauktajiem sponsoriem/ziedotājiem izdevīgāko risinājumu. Tas ir vienkārši zemiski, cik nevalstiski un savtīgi spēj rīkoties ievēlētās personas.
paija
13.12.2011. 12:19Nu jau gan tukša muldēsana. Sen jau bija redzams,ka tads likums japieņem. Neviens jau neliedz īpasniekiem pasiem izcirst tos kokus. Vai tad Olsteina firma ir vienīgā un jau konkurss ir izsludinats ,kur viņs uzvarēs?
edgars
13.12.2011. 11:16Lai nu arī kāds blēdis ir Olšteins, šoreiz šis risinājums ir pareizs, jo meža īpašnieki nav spējīgi savus īpašumus uzraudzīt un apkopt. Līdz ar to sabiedrībai un Latvenergo rodas nepamatoti zaudējumi.
mežinieks
13.12.2011. 10:22Vai kāds no tiem gudrīšiem ir rēķinājis ekonomisko efektu (zaudējumus) no neizmamtotās teritorijas un salīdzinājis ar "dārgo" kabeļu tehnoloģiju. Bet, protams, Latvenergo jau vienkāršāk nopļaut visu, kas traucē un nav jādomā.
vilis
13.12.2011. 08:26Nu gan greizi.Vienīgais pareizais lēmums,sen jau to vajadzēja izdarīt.Par daudz tos privātos izlaiduši.Īpašumam var noteikt apgrūtinājumus.un elelktrolinijas ir viens no tiem.Kabeļus vilkt sataisījās,stulbeņi tādi.
anna
12.12.2011. 23:24Nu ja, vairs jau nav mežu ko cirst, tāpēc jāizdomā jauns variants kā varētu "likumīgi" to izdarīt. Braukā jau te pa tiem mežīem vertaļoti uz pilnu klapi, atslēdz elektrību pat nebrīdinot. Par dīkstāvi arī atmasās kompensācijas uzņēmumiem, Z/S utt.?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
