Aiz koalīcijas vienošanās borta smagākie griezieni sociālajā jomā un izglītībā
B. Rulle07.02.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad pirmdien premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) un valdības preses centrs sniedza ziņas par koalīcijas partiju panākto vienošanos šā gada budžeta konsolidācijai, nepateikts palika, ka vienošanās par „smagākajiem” budžeta konsolidācijas pasākumiem pagaidām palikušas aiz borta.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, starp papildus nepieciešamajiem konsolidācijas pasākumu priekšlikumiem ir arī budžeta izdevumu griešana sociālajā sfērā un augstākajā izglītībā. Līdz aizdevējiem apsolītajiem 50 miljoniem latu koalīcijai pēc pirmdien panāktās vienošanās vēl pietrūkt 23 miljoni latu.
Ar koalīcijas partijām saistītu personu vērtējumā pirmdien panāktā vienošanās par pasākumiem 27 miljonu latu konsolidācijai [cels akcīzi degvielai, palielinās nodevas nebanku kreditoriem un uz štatu īsināšanas rēķina cirps atalgojuma izdevumus valsts pārvaldē un tādās budžeta finansētās institūcijās kā Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Ieslodzījumu vietu pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests un Ārlietu ministrija] bijusi valdības partneru jau iepriekš saskaņota vienošanās.
Savukārt vēl lielāka budžeta izdevumu konsolidācija esot vērtējama kā apgrūtinoša, iespējams, valdības vadītājs tikšot mudināts runāt ar starptautiskajiem aizdevējiem par atkāpēm no apsolītajiem 50 miljoniem latu.
Pret budžeta izdevumu taupīšanu, reformējot un griežot izdevumus augstākajai izglītībai, kā arī samazinot sociālā budžeta izdevumus – atsakoties no ģimenes pabalstiem, samazinot bezdarba pabalsta izmaksas laiku (no deviņiem uz sešiem mēnešiem), mazinot arī tā sauktajai simtlatnieku programmai atvēlētos līdzekļus, kā arī atsakoties no piemaksām pensijām, stingri iebilstot valdības koalīcijas partnere apvienība Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Līdz ar to, pagaidām koalīcijai par šiem budžeta naudas taupīšanas soļiem, kuri arī aplūkoti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajos konsolidācijas priekšlikumos, neesot izdevies vienoties.
Pietiek ziņoja, ka FM un koalīcijas pārstāvju veidotā darba grupas ziņojumā par konsolidācijas priekšlikumiem konkrētu skaitļu nebija. Uz nepilnām trīs lapām ziņojumā bija uzskaitīts tikai pasākumu saraksts septiņās jomās, ar kuru īstenošanu piedāvāts vai nu mazināt izdevumus, vai īstenot reformas, vai vairot budžeta ienākumus.
Primāri ziņojumā bija analizēta izdevumu samazināšana valsts pārvaldē, izglītības un labklājības sfērās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
