Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nejauša sakritība vai pakalpojums tobrīd ietekmīgai amatpersonai? Nav tiešu pierādījumu tam, ka nepilnīgie Krimināllikuma grozījumi, kurus pēdējā brīdī ceturtdien paguva izlabot Saeima, tikuši uzrakstīti Tautas partijas (TP) otrajam cilvēkam Edgaram Zalānam, kura dzīvesbiedrei Diānai Zalānei to rezultātā izpaliktu tiesvedība krimināllietā par nelicencētu datorprogrammu izmantošanu viņas arhitektu birojā. Ir tikai sakritību ķēde, kurai saknes pašlaik meklē Tieslietu ministrijā, kurā, vēl Zalāna partijas biedram Marekam Segliņam esot tieslietu ministra amatā, sagatavoti nepilnīgie Krimināllikuma grozījumi.

Nejauša vai tīša kļūda

Pietiek jau trešdien rakstīja, ka kļūda attiecas uz 9. Saeimas pirmspēdējā plenārsēdē 21. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem no tā izslēgts 149. pants par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem.

Tieslietu ministrijas darba grupai, kura strādājusi pie Krimināllikuma grozījumiem, bijusi doma dekriminalizēt 149. panta 1. daļu, kas vēršas pret salīdzinoši vieglākiem autortiesību pārkāpumiem. Bet, iestrādājot likumā pārejas noteikumus, tīši vai nejauši tikušas „aizmirstas” 149. panta 2., 3., un 4. daļa, kurās ir runa jau par smagākiem autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem.

„Šeit ir mēģināts jauši vai nejauši panākt, ka tiek izbeigtas vismaz 10 krimināllietas, paldies dievam, ka šī norma stājas spēkā tikai no 1. janvāra, pretējā gadījumā būtu ļoti liels skandāls,” trešdien brīdināja 10. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība).

Ja pēdējā brīdī trauksmi nebūtu sacēlusi prokuratūra un Saeima 2. decembrī nebūtu steidzamības kārtā vienas plenārsēdes laikā pieņēmusi jaunus grozījumus, 2011. gada 1. janvārī visas pēc 149. panta smagākajām daļām izmeklēšanā esošās vai jau tiesās esošās lietas tiktu izbeigtas, un iestātos „mazā amnestija”, kā to trešdien brīdināja bijušais ģenerālprokurors, tagadējais tieslietu ministra padomnieks Jānis Maizītis.

„Mazā amnestija” attiektos uz Zalāna sievu

Tādā gadījumā TP otrā cilvēka un Par labu Latviju 10. Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edgara Zalāna sievai Diānai Zalānei 12. janvāra rītā pulksten 10 nebūtu jāmēro ceļš uz Kuldīgas rajona tiesu, kur jāsāk izskatīt krimināllietu, kurā viņa apsūdzēta pēc Krimināllikuma 149. panta 3. daļas.

Zalānei celta kriminālapsūdzība par to, ka viņa guvusi materiālu labumu lielā apmērā, izmantojot autortiesību objektus, kas reproducēti, pārkāpjot autortiesības, Pietiek uzzināja tiesā. Krimināllikums par to paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Zalāns Pietiek kategoriski noliedza, ka būtu izmantojis savu politisko ietekmi, lai panāktu šo Krimināllikuma grozījumu virzīšanu. Viņa oficiālā atbilde bija lakoniska: „Nē!”

Ar Mareku Segliņu, kurš bija tieslietu ministrs, viņš par likuma grozījumiem šā gada sākumā neesot runājis un pauž pārliecību, ka partijas biedrs par viņa dzīvesbiedres kriminālprocesu nav bijis informēts.

Par aizdomām, ka aiz Krimināllikuma 149. panta izslēgšanas stāvējušas viņa ģimenes intereses, Zalāns tikai ceturtdienas pēcpusdienā esot uzzinājis no savas dzīvesbiedres, kuru Pietiek iztaujāja rīta pusē. Tādēļ pusdienlaikā, kad Saeima steidzamības kārtā balsoja par jau koriģēto Krimināllikuma grozījumu pieņemšanu, Zalāns to nepieciešamību uztvēris vienīgi kā likumdošanas brāķa labošanu.

Iemesls, kādēļ tikai trīs zālē esošie deputāti – Zalāns un viņa frakcijas biedri Andris Šķēle un Rita Strode – nobalsoja pret to pieņemšanu, neslēpjoties vis grozījumu būtībā, bet principiālajā iebildē pret tik steidzamu kāda likumprojekta raušanu cauri Saeimai.

Krimināllieta par nelicencētām datorprogrammām 

Lietas būtība ir strīdīga, un Diānas Zalānes advokāts Regnārs Jansons ir pārliecināts, ka tiesā uzvarēs, tādēļ Krimināllikuma grozījumi, par kuriem advokāts neesot bijis informēts, viņa klientei neesot bijis dzīvības un nāves jautājums.

Zalānes nepatikšanas aizsākās 2005. gadā, kad viņas arhitektu birojā sešos datoros atklātas nelicencētas datorprogrammas. Advokāts apgalvo, ka visas ar arhitektu biroja pamatdarbību saistītās dārgās datorprogrammas bijušas licencētas; tās, par kurām pašlaik Zalānei sākusies tiesvedība, esot izplatītākās programmas, kuras uz datoriem uzinstalējuši tobrīd birojā strādājušie arhitektūras studenti. Vairākiem no viņiem par šo nodarījumu esot uzlikts administratīvais sods, kas jau nomaksāts.

„Tur bija kaut kādi fotošopi, kaut kādas programmiņas mūzikas lejuplādēšanai, bet ar tām jau netika taisīts bizness, visas programmas, kuras birojs izmantoja biznesam, bija licencētas,” skaidro Jansons. Turklāt ar Microsoft pārstāvjiem jau esot bijis panākts mierizlīgums par zaudējumu segšanu, kas neesot parakstīts formālas aizķeršanās dēļ.

Krimināllieta divas reizes jau tikusi izbeigta, bet tad atkal „mistiskā kārtā” atjaunota. To, ka jau izbeigtā lieta tikusi atjaunota 2007. gadā tieši ap to laiku, kad TP viņu izvirzīja premjera amatam, uzsver arī Zalāns. 

„Lieta ir piecus gadus veca, un īstenībā nekāda nodarījuma tur nav, tā ir tīrā formalitāte,” Pietiek par sev izvirzīto apsūdzību teica Zalāne. Par iespēju saņemt „amnestiju” Zalāne neesot bijusi informēta tāpat kā viņas advokāts. „Man ar to visu nav nekāda sakara. Jūs man piešujat kaut kāda panta virzīšanu, par ko es vispār neko nezinu. Es domāju, ka cilvēku, kuriem ir inkriminēts šis pants, Latvijā ir ļoti daudz, kādēļ jūs zvanāt tieši man?” pārmetoši vaicāja politiķa dzīvesbiedre.

Segliņš neesot izrādījis interesi

Bijušais tieslietu ministrs Segliņš, kurš politiku pēc neievēlēšanas 10. Saeimā ir pametis, Pietiek ceturtdien ar īsziņas starpniecību noliedza, ka būtu izmantojis savu stāvokli, lai veicinātu šīs spraugas atstāšanu Krimināllikumā. „Varu apgalvot 100%, ka Segliņš nekad nav devis rīkojumu kā speciāli grozīt 149. pantu,” uzsvēra eksministrs.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, kurš šo amatu ieņēma arī Segliņa laikā un līdz ar ministru ir parakstījis šos grozījumus, Pietiek uzsvēra, ka no Segliņa tolaik nav bijusi „pilnīgi nekāda” interese par šiem grozījumiem. „Viņu tik detalizēti jautājumi neinteresēja,” atceras Lazdovskis.

Tieslietu ministrijā turpinās iekšējā izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai tā ir bijusi ierēdņu neuzmanība, nekompetence, vai robu Krimināllikumā kāds iespēlējis tīšuprāt. „Es, protams, ceru, ka tā ir tikai nolaidība, jo, ja man būs citi fakti, tad amatpersonas lidos,” Pietiek solīja Lazdovskis.

Viņš pieprasījis paskaidrojumus no atbildīgajiem ministrijas ierēdņiem, tostarp, Krimināltiesību departamenta direktores Indras Gratkovskas, kura bijusi grozījumus izstrādājušajā darba grupā. „Tas ir arī mans prestiža un goda jautājums, jo arī Tieslietu ministrija ir zaudējusi vienu būtisku daļu savas uzticības,” uzsver Lazdovskis.

Pietiek jau rakstīja, ka pašlaik tiesās atrodas astoņas krimināllietas, no kurām četrās apsūdzības celtas pēc šīm 149. panta smagākajām daļām. Vairāki avoti Pietiek uzsvēruši, ka, lai arī grūti noticēt, ka logs Krimināllikuma grozījumos ieviesies nejaušas nekompetences dēļ, atsevišķu TP politiķu personiskā ieinteresētība tajos arī pašlaik nevieš simtprocentīgu pārliecību, tādēļ par savām aizdomām neviena amatpersona nav gatava atklāti runāt, mudinot meklēt vēl citus iespējamos ieinteresētos. Zalāns Pietiek pauda apņēmību noskaidrot, kurš viņam ceļot neslavu.

Problemātiskie Krimināllikuma grozījumi tika izstrādāti Tieslietu ministrijas Krimināllikuma darba grupā, kur pārstāvētas visas ieinteresētās institūcijas, Ģenerālprokuratūru un Iekšlietu ministriju ieskaitot. Tālāk grozījumi izgājuši caur valsts sekretāru sanāksmei, Ministru kabineta komitejai, valdībai un visbeidzot 9. Saeimas Juridiskajai komisijai, kur nonākuši šā gada februārī, sākti skatīt vēl, kad tās priekšsēdētāja bija Vineta Muižniece, un beigti jau Segliņa (abi TP) laikā.

Grozījumi savā ceļā līdz pieņemšanai attiecībā uz 149. pantu un tā piemērošanas pārejas noteikumiem nav mainīti, tātad kļūda iestrādāta jau sākotnēji un par tās nepamanīšanu atbildīga visa lēmumu pieņēmēju ķēde.

Tieši tas, ka filtrs, caur kuru vairākus mēnešus gājuši Krimināllikuma grozījumi, ir tik blīvs, Pietiek aptaujātajos vēl aizvien saglabā neticību, ka tos kāds mērķtiecīgi virzījis. Jebkurā no abiem gadījumiem grozījumos ieinteresētos vai nejaušos ieguvējus no tiem visā likumprojekta virzīšanas gaitā pa varas gaiteņiem, kas bija vismaz astoņus mēnešu gara, pavadījusi liela veiksme.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...