Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nervozā gaisotne ap ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) varbūtējo demisijas pieprasījumu, aiz kura stāvētu no valsts subsīdiju siles atstumtie zaļās enerģijas biznesmeņi, laika ziņā sakrīt ar spekulācijām par viņa iespējamo kandidēšanu Rīgas mēra amatam. Pietiek pētītās saiknes starp demisijas iespējamajiem pieprasītājiem un pret Pavļutu vērstās kampaņas īstenotājiem liek domāt, ka notiekošā režisori nav meklējami tālu no to miljonāru loka, kuri pelna vai cerēja nopelnīt no tālāka valsts atbalsta zaļajai enerģijai.

Stundu ilgā sarunā ar Pietiek Pavļuts trešdien noliedza, ka meklētu kādus atkāpšanās ceļus un atteikšanās no reformām nebūs tā cena, kuru viņš maksās par demisijas draudu novēršanu.

Gan ekonomikas ministrs, gan RP priekšsēdētāja vietnieki Sandra Sondore-Kukule un Edgars Rinkēvičs Pietiek noliedza, ka versija par Pavļutu - mēru radusies, meklējot atkāpšanās ceļus, lai saīsinātu frontes līniju, ko nākas turēt reformas uzsākušajiem ministriem, jo demisijas draudi vērsti arī pret izglītības un pašvaldību ministriem Robertu Ķīli un Edmundu Sprūdžu.

"Es dzirdu baumas, bet neredzu leģitīmu apdraudējumu. Izņemot to, kas varbūt tiek runāts Vecrīgas kafejnīcās, šobrīd neviens oficiālā vai neformālā līmenī nav apšaubījis ekonomikas ministra darbu. Tiem, kuri gribēs leģitīmi pacelt jautājumu par Pavļuta demisiju, būs jāliek galdā argumenti, kas un kādu iemeslu dēļ patiesībā viņus neapmierina," saka Sondore-Kukule, ļaudama noprast, ka demisijas pieprasītāju pēdas var aizvest pie reformu skartajiem uzņēmējiem.

Valdības 28. augusta sēdē, kurā uzstāties pret Pavļuta virzīto lēmumu par atbalsta ierobežošanu koģenerācijas staciju biznesam bija ieradies tā dēvētās sešu neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis Klāvs Olšteins, - iepriekš "sešinieks" koalīcijas sanāksmēs vairākas nedēļas bremzēja šo noteikumu nonākšanu valdībā. Ja iepriekš kādam varēja šķist, ka Olšteins izvairīsies tik klaji demonstrēt savu lobiju zaļās enerģijas biznesam, tādēļ diez vai liktu savu parakstu zem Pavļuta demisijas pieprasījuma, tad atklātā uzstāšanās koģenerācijas jautājumā šīs šaubas mazināja.

Uz tiešu Pietiek jautājumu, vai viņam padomā ir šādi plāni, Olšteins šonedēļ atbildi nesniedza. Toties viņa kolēģis deputātu grupā Gunārs Rusiņš, kurš bieži izceļas ar patstāvīgu redzējumu, Pietiek atzina, ka vienotas nostājas vai plānu Pavļuta demisijas pieprasīšanai nav. "Esam runājuši un nonākuši pie atziņas, ka Pavļuts ir diezgan spēcīgs ministrs. Tās visas reformas, ko viņš veic, mēģinot sakārtot sistēmu, var redzēt, ka tās nav personiskās intereses, kas viņu bīda," sprieda Rusiņš.

"Ja tas notiktu [demisijas pieprasījums] es to, protams, uzskatītu par politisku neveiksmi, - ka mēs neesam rīkojušies pietiekoši gudri, lai šīs reformas novestu līdz galam, bet atteikšanās no tā, ko daru, nav mana cena, lai šos demisijas draudus novērstu," saka Pavļuts. Kompromisu 28. augusta valdības sēdē, kad ekonomikas ministrs pēdējā brīdī piekrita par trim gadiem (līdz 2016. gadam plānotā 2013. gada vietā) pagarināt pārejas laiku līdz jaunie ierobežojumi attieksies uz jau uzceltajām koģenerācijas stacijām, Pavļuts sauc par "saprātīgu piekāpšanos", lai šī daļa no reformām netiktu nobremzēta pavisam.

Iegansts, kādēļ Valsts kancelejas juristi iebilda pret ierobežojumu tik ātru ieviešanu - draudi, ka ārvalstu investori, kuri investējuši koģenerācijas stacijās, Latviju iesūdzētu starptautiskajā arbitrāžas tiesā. Par to, ka aiz šī veto varētu stāvēt politisks uzdevums atrast juridisku iemeslu noteikumu nobremzēšanai, Pavļuts atsakās spekulēt. Par "pilsētas leģendām" viņš dēvē arī Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka vēl pavasarī caur dažādiem vidutājiem saņēmis mājienus par iespējamu kukuli, ja tiktu apturētas reformas zaļās enerģijas lauciņā, un  summa no 150 000 latu uzkāpusi līdz 300 000, apstājoties pie miljona. Zinot, kādas miljonu intereses grozās uz valsts atbalsta mehānismu rēķina līdz šim balstītajā vēja parku, koģenerācijas staciju un biodegvielas ražošanas biznesā, šādu summu atvēlēšana "Pavļuta problēmas atrisināšanai" nešķiet nereālas.

Kādas intereses stāv aiz Pavļuta krēsla šūpošanas, vismaz daļēji atsedz arī tas, ka sabiedrisko attiecību kampaņā pret ekonomikas ministru iesaistīti tie paši sabiedrisko attiecību speciālisti, kas nesenā pagātnē vai vēl aizvien sniedz pakalpojumus ietekmīgiem uzņēmējiem, kuri būtu ieinteresēti Ekonomikas ministrijas politiskā kursa maiņā.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, "melnā PR" kampaņai pret Pavļutu atvēlēti neierobežoti līdzekļi. Kanāls, caur kuru medijos tiek pludinātas spekulācijas, piemēram, par Pavļuta darbību savas bijušās darbavietas Swedbank interesēs, ir sabiedrisko attiecību firma Baltijas komunikāciju centrs (BKC), starp kura klientiem ir vairāki ar tā dēvēto Repšes biedrību saistīti miljonāri, tostarp, kuru intereses skar Ekonomikas ministrijas realizētā politika.

Runa ir, piemēram, par mežizstrādes uzņēmuma Pata AB īpašnieku Uldi Mierkalnu, kurš iepriekšējā ekonomikas ministra Arta Kampara laikā ticis pie vērienīgiem EM pārraudzības uzņēmumu pasūtījumiem un tāpat ir iesaistīts zaļās enerģijas biznesā kā šķeldas piegādātājs. Mierkalna uzņēmumā par juristu jau būdams Ekonomikas ministrijas amatpersona strādājis arī Olšteins, kūrēdams arī ofšorkompāniju dibināšanu, par ko liecina Pietiek savulaik publiskotie politiķa un citu Pata AB cilvēku sarakste.

Tāpat jaunā politika, kas vērsta uz atteikšanos no iepriekšējā ministra Arta Kampara laikā Vienotībai politiski pietuvinātiem uzņēmējiem dāsni dalītajām valsts obligātā iepirkuma kvotām, kaitē vēja enerģijas biznesā iesaistītajam Olafam Berķim. Berķa grupējuma intereses tā dēvētajā ventspilnieku karā par kontroli pār a/s Ventbunkers arī pārstāv BKC. Vismaz pirms laika šīs firmas sabiedrisko attiecību speciālisti snieguši pakalpojumus arī Repšes biedrības dibinātājam, bioetanola ražotāja Jaunpagasts plus īpašniekam Donātam Vaitaitim, kurš uzskatāms par, iespējams, lielāko zaudētāju no Pavļuta politikas, kas vērsta uz atteikšanos no zaļās enerģijas ražotāju tiešas subsidēšanas.

BKC īpašnieks Gints Feders Pietiek noliedza, ka veidotu melno kampaņu pret Pavļutu un to apmaksātu kādi ar viņa politiku neapmierināti miljonāri. "Mēs neesam nekādu informāciju medijiem piespēlējuši. Mēs arī savus klientus neatklājam, bet, nē, neviens no mūsu esošajiem klientiem nav mūs tam noalgojis. Ne Mierkalns, ne Berķis nav mūsu klienti, un Vaitaitis nekad nav bijis mūsu klients," viņš apgalvoja. Sadarbība ar Mierkalna Pata AB esot izbeigta aptuveni pirms gada, savukārt abi pēdējie miljonāri nekad neesot bijuši BKC klientu lokā.

Par BKC "virtuvi" zinoši avoti sabiedrisko attiecību biznesā Pietiek norādījuši, ka Vaitaiša intereses firmas cilvēki pārstāvējuši, bet "pirms noteikta laika". Savukārt par Berķa interešu pārstāvību zināms, ka vēl ziemā BKC projektu direktors Mārcis Krastiņš vērsās pie Pietiek un citiem medijiem, sniedzot Berķa grupējuma redzējumu cīņu pār a/s Ventbunkers, tāpat organizēja miljonāra intervijas ziņu aģentūrām. BKC īpašnieks Feders apgalvo, ka, iespējams, viņa darbinieks to darījis privātā kārtā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

FotoLatvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā iesniedzu prasības pieteikumu par iestādes nepareizu faktisko rīcību un pirmsšķietami nepareiza administratīvā akta atcelšanu, kuras ietvaros lūdzu tiesu:
Lasīt visu...

6

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

FotoPatiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu vai arī pircēju intereses vairošanai par I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu iegādi izmanto Baiļu triloģijas popularitāti.
Lasīt visu...

6

Brīvība meža īpašniekiem?

FotoSen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts mežos un pieaugot mežizstrādei privātajos mežos, kokrūpniecības nozare, nebēdājot par zāģbaļķu trūkumu, varēja investēt attīstībā un nostiprināties starptautiskajos tirgos, skarbā realitāte ir atgriezusies, liekot Latvijas zāģētavām domāt, kā organizēt savu darbību ierobežota resursu daudzuma apstākļos”. (Par to jau tolaik rakstīju šeit.)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...