Aiz skaistām un pūkainām bildēm internetā ar norādi „meklē mājas” slēpjas neskaitāmi dzīvnieku nodevību stāsti
Dzīvnieku aizsardzības biedrība Liberta03.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daudziem var šķist, ka ikdiena palīdzēt dzīvniekiem ir skaista un jauka, it īpaši, ja esi dzīvnieku draugs. Patiesība ir pavisam citādāka – ja esi no cilvēkiem, kuri ikdienā palīdz dzīvniekiem, tā ir nemitīga cīņa! Cīņa par dzīvnieku veselību un dzīvību, cīņa pret liekulīgiem cilvēkiem un nodevību, cīņa par spēju iet un palīdzēt dzīvniekiem, jo diemžēl vienmēr kāds tev gribēs ieriebt, tevi iznīcināt, cīņa pašam ar sevi lai nepadotos.
Aiz skaistām un pūkainām bildēm internetā ar norādi meklē mājas slēpjas neskaitāmi dzīvnieku nodevību stāsti, viņu pagātne un nereti fiziskas vai emocionālas traumas, slēpjas darbs, mīlestība un rūpes, kas viņos ieliktas, lai viņi būtu gatavi jaunai dzīvei, nekur nepazūd arī nepieciešamība pēc medicīniskajām manipulācijām, kuras savukārt prasa finanses. Neviens neredz to, kas tiek ieguldīts un upurēts, lai palīdzētu otram, neviens neskaita zaudētās miega stundas, izstaigātās saslimšanas, kavētos draugu un ģimenes pasākumus, nevienu tas nesatrauc, jo tas, kas svarīgi cilvēkiem, lai ir kur piezvanīt jebkurā diennakts laikā un bez liekiem jautājumiem atdot dzīvniekus nebaidoties likt lietā šantāžu, melus.
Nebūt nav viegli ikdienā pieņemt šo nebeidzamo cīņu un turpināt darboties, ik pa laikam tu apstājies pie domas, cik ilgi to vēl spēsi, vai tam ir jēga?
Lai arī cik smagi nebūtu, tu saproti, ka neviens cits to nedarīs un iekšējā būtība spējā izprast dzīvnieku, to, ko viņš piedzīvo, spēja saprast viņa sāpes, ko radījušas cilvēku nodevība, cietsirdība, un panākt to, ka viņš atkal iemācās uzticēties un gūt prieku no dzīves, ir tā vērts.
Brīži, kad redzi, ka dzīvnieks satiek savu īsto cilvēku, ir nenovērtējami, katrs laimīgais stāsts ir kā enerģijas lādiņš turpināt darīto to, ko daru, bildes un video, ko saņem, ik reizi liek smaidīt. Ziņas par sadarītajiem nedarbiem vai tieši pretēji - varoņdarbiem vienmēr ir tik sirsnīgas. Pats galvenais - apziņa, ka cilvēks, kam esi uzticējis dzīvnieku darīs visu, lai viņam nodrošinātu pašu labāko dzīvi, kāda iespējama.
Lai arī cik smaga nebūtu ikdiena un šī brīža situācija, lai cik pilna nebūtu sirds, saprotu, ka ir jāturpina iesāktais un mērķis palīdzēt dzīvniekiem stāv augstāk par visu negatīvismu, tāpēc vēlos ticēt, ka ir dzīvnieku draugi, kuriem tāpat kā man nav vienalga! Ja esi gatavs iesaistīties un palīdzēt dzīvniekiem, sazinies ar DzAB Liberta vai Ildzi Leimanti.
Šobrīd ļoti, ļoti nepieciešami palīgi, kuri gatavi palīdzēt fiziski ar darba rokām, radoši cilvēki, kuri var palīdzēt ar dažādiem radošiem projektiem, pagaidu māju devēji, kuri var pie sevis izmitināt kādu dzīvnieku līdz brīdim, kad viņam atrodas jaunas mājas, arī finansiāls atbalsts biedrībai ļoti nepieciešams, lai spētu turpināt palīdzēt dzīvniekiem (šobrīd biedrībai iekrājušies parādi ap 1000 euro, ja kāds vēlas apmaksāt personīgi kādu no rēķiniem, to var izdarīt sazinoties ar biedrību).
Lai atbalstītu biedrību finansiāli, ir iespēja ziedot:
Ziedojumu tālrunis 90006685 (1 zvans - 1.42€)
Dzīvnieku aizsardzības biedrība LIBERTA
Reģ.nr. 40008222864
Konts LV33HABA0551038261946
BIC/swift kods: HABALV22
Paypal: [email protected]
*atbalsts dzīvniekiem
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
