Aizdevēji esot skeptiski par valdības plānu mazināt PVN, gaidāmas smagas sarunas
PIETIEK03.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai arī finanšu ministrs Andris Vilks un premjera Valda Dombrovska valdība inflācijas bremzēšanas vārdā publiski jau izziņojuši nodomu no šā gada 1.jūlija par vienu procenta punktu - no 22% līdz 21% - samazināt pievienotās vērtības nodokļu (PVN) likmi, noprotams, ka valdību par šī plāna īstenošanu vēl gaida smagas sarunas. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Finanšu ministrijas (FM) un valdības nodoms samazināt PVN likmi nav saskaņots ar tā sauktajiem starptautiskajiem aizdevējiem, kuri joprojām uzrauga Latviju. Turklāt vismaz pašreiz neoficiāli paustā starptautisko aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas – pozīcija pret valdības izsludināto PVN likmes samazināšanu esot ļoti skeptiska.
„Viņi uzskata, ka nekāda nodokļu likmju samazināšana šobrīd nav nepieciešama,” Pietiek atzina kāda valdībai pietuvināta amatpersona. Noprotams, ka starptautisko aizdevēju skatījumā PVN likmes samazināšana neatrisinās Latvijā strauji augošās inflācijas problēmu un labākajā gadījumā dos tikai īslaicīgu efektu inflācijas mazināšanai. Aizdevēji neoficiālās sarunās esot arī pauduši uzskatu, ka nodokļu samazināšanu Latvija šobrīd vēl īsti nevar atļauties un ka šāds solis nav Latvijas ekonomikas stabilitātei ilgtspējīgs pasākums.
Līdz ar to finanšu ministra un premjera uzdevums tagad būšot „smagās sarunās” pārliecināt starptautiskos aizdevējus, ka rosinājums samazināt PVN likmi, kā arī priekšlikums no nākamā gada 1.jūlija par vienu procenta punktu – no 25% līdz 24% - mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas ekonomikai dos gaidīto efektu: ierobežos inflāciju un palielinās darbaspēka konkurētspēju.
Starptautiskie aizdevēji joprojām uzrauga Latviju, neraugoties uz to, ka jau pērn, 22.decembrī tika noslēgts tā sauktais sadarbības memorands, kas uzlika Latvijai pienākumu saskaņot ar valsts budžetu, tai skaitā nodokļu politiku saistītus lēmumus. Gaidāms, ka kārtējā starptautisko aizdevēju tehniskā misija Latvijā ieradīsies no 7. līdz 13.maijam. Tiek gaidīts, ka tieši tad arī valdības un aizdevēju sarunās tiks risināts jautājums par valdības iecerētajām nodokļu izmaiņām.
Ekonomistu vērtējums par valdības un FM nodomiem samazināt PVN likmi nav viennozīmīgs. Vairāku banku analītiķi medijos jau izteikušies, ka PVN samazināšana nedos gaidīto efektu inflācijas ierobežošanai. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, vērtējot ideju no 1.jūlija samazināt PVN likmi, medijos šo FM iniciatīvu vērtējis kā riskantu, jo tā nesniedz garantijas, ka tiks panākts vēlamais rezultāts, turklāt iniciatīva nav vērtējama kā ilgtspējīgas ekonomiskās politikas solis. Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš medijos atzinis, ka jebkāda nodokļu samazināšana ir patīkama, tomēr PVN samazināšana Latvijas ekonomikai būtībā nav vajadzīga.
Jau rakstīts, ka Latvija starptautiskā aizdevuma programmu noslēdza pērn 22.decembrī. Toreiz SVF pārstāvis Latvijā Deivids Mūrs (David Moore) aģentūrai BNS norādīja, ka SVF parasti veic pēcprogrammas uzraudzību, kad tās dalībvalsts aizņēmums pārsniedz 200% no kvotas.
SVF kopējais aizdevums Latvijai ir 1,7 miljardi eiro jeb 1,2 miljardi latu. Vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu Latvija panāca 2008.gada beigās, kad valdību vadīja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) un kad uz kraha sliekšņa bija nonākusi Parex bankā, kuras glābšanā valdība kopumā ieguldīja vairāk nekā miljardu latu.
Pēc amatpersonu, arī premjera medijiem lēstā PVN likmes samazināšana šā gada valsts budžetā varētu iecirst 16,5 miljonu latu robu, bet nākamgad – 40,5 miljonus latu.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
