Aizdevēji „spiež” uz divreiz lielāku konsolidāciju 2012.gada budžetā nekā FM
B. Rulle20.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par nākamā gada budžeta veidošanu, visdrīzāk, nav tālu no patiesības vides un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) nedēļas nogalē Latvijas Zaļās partijas kongresā atzītais, ka „bez nopietnām reformām un savlaicīgiem lēmumiem 2012.gada budžeta konsolidācija var pārvērsties par kanibālismu”. Proti, lai arī Vienotības finanšu ministra Andra Vilka vadītā ministrija jau ilgāku laiku publiski runā, ka 2012.gada budžeta konsolidācija būs mazāka un nepārsniegs 200 miljonus latu, Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka starptautiskie aizdevēji ne tuvu nav tik optimistiski kā FM.
Neformālās sarunās ar dažiem valdības pārstāvjiem starptautisko aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas – pārstāvji esot devuši mājienus, ka nākamā gada budžetā valdībai vajadzētu konsolidēt līdz pat 400 miljoniem latu. Tas nozīmē, ka radikāli un skarbi budžeta tēriņa griezieni skartu gan sociālo budžetu, gan izglītības, veselības sistēmas, gan valsts pārvaldi, gan arī nozīmētu tālāku nodokļu celšanu.
Pēc avotu atzītā, uz tik lielu 2012.gada budžeta konsolidāciju aizdevēji norādījuši tāpēc, ka Valda Dombrovska (Vienotība) valdībai līdz šim tā arī neesot izdevies nodrošināt ilgtspējīgus risinājumus budžeta izdevumu samazināšanai un gan 2011.gada budžetā, gan tā grozījumos akcents likts nevis uz reformām, kas nodrošinātu, ka budžeta līdzekļu tēriņi tiek samazināti arī turpmākajos gados, bet gan uz vienreizējo izdevumu griešanu vai nodokļu celšanu. Turklāt aizdevēji aizvien neesot guvuši pārliecību par to, ka ēnu ekonomikas apkarošana un potenciālie ienākumi, ko no šiem pasākumiem valdība varētu papildus iegūt budžetā, ir atzīstami par reāliem pasākumiem budžeta konsolidācijā.
Pietiek svētdien neizdevās sazināties ar finanšu ministru Vilku, lai iegūtu viņa komentāru par to, ka aizdevēju skatījums par 2012.gada budžeta konsolidāciju nav tik optimistisks, kā FM iepriekš sniegtās aplēses.
Tikmēr Pietiek zināms, ka valdība aizdevēju neformāli pausto nostāju par nākamā gada budžeta konsolidāciju līdz pat 400 miljoniem latu neatbalsta. Premjers un finanšu ministrs cenšoties pārliecināt aizdevējus, ka tik liela budžeta konsolidācija nebūs nepieciešama. Viens no argumentiem esot Latvijas ekonomikas atjaunošanās.
Pietiek jau rakstīja, ka pēc optimistiskākajām FM prognozēm 2012.gada budžetā būs jāpanāk vēl aptuveni 150 - 200 miljonu latu liela deficīta konsolidācija. Oficiāli gan FM līdz šim nav paziņojusi 2012.gada budžeta konsolidācijas apjomu. Savukārt iepriekš izskanēja, ka nākamā gada budžetā konsolidācijas apmērs varētu veidot 250 līdz 310 miljonus latu. Budžeta deficīta samazināšana ir svarīga, lai valsts ilgstoši nedzīvotu ar lielu parādu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
