Aizdevēju lutinātajam KNAB darbiniekam kredīta atmaksāšanai būs nepieciešami vismaz 57 gadi
PIETIEK25.04.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Izmeklēšanas nodaļas izmeklētājs Raivis Šadroviks, kurš iepriekš bija spējis nonākt daudzu kredītņēmēju apskaustā situācijā, jo nezināmie aizdevēji viņam pēdējo sešu gadu laikā piešķirto summu uz tās pašas ķīlas pamata bija vēl un vēl palielinājuši, beidzot sācis savu kredītu aktīvāk nomaksāt. Tiesa, ja tas tiks nomaksāts pagājušā gada tempā, tikai pamatsummas atmaksai vien būs nepieciešami nepilni 57 gadi.
Kā rāda Šadrovika publiskā amatpersonas deklarācija, ko viņš Valsts ieņēmumu dienestā bija iesniedzis 2006. gada novembrī, beidzot pildīt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 1.nodaļas vecākā inspektora pienākumus, tieši 2006. gadā viņš Jelgavā iegādājies gan māju, gan – kopā ar Sandru Priedi, kas ir Finanšu policijas pārvaldes vecākā izmeklētāja - arī dzīvokli.
Ja ticēt šai un iepriekšējai deklarācijai, māju Šadroviks, kas 2007. gadā jau kļuva par KNAB darbinieku, iegādājies par 29 360 latiem un dzīvokļa pusi – par 16 000 latu. Taču aizņēmumus viņš tajā pašā 2006. gadā bija paņēmis būtiski lielākus – papildus 29 360 latiem vēl arī 10 000 latu un 57 484 eiro – tātad kopā 113 552 eiro.
Lai gan parasti bankas kredītu brīvdienas nepiešķir ilgāk kā uz dažiem mēnešiem, Šadrovika nākamo gadu deklarācijas rādīja, ka viņa gadījums bijis atšķirīgs – nezināmie aizdevēji KNAB izmeklētājam sākt kaut cik nopietni atmaksāt kredītu pamatsummu nebija prasījuši.
Tikai 2007. gadā KNAB izmeklētājs bija samazinājis savu kredītsaistību summu – no 113 552 uz 105 178 eiro. Taču jau nākamajā gadā viņa parādsaistības bija pieaugušas līdz 125 417 eiro, bet 2009. gadā tās bijušas 123 843 eiro apmērā. 2010. gadā Šadrovika parādsaistības atkal nedaudz palielinājušās – līdz 124 528 eiro, bet vēl pēc gada atkal nedaudz sarukušas – līdz 123 288 eiro.
Tātad kopumā sešu gadu laikā KNAB izmeklētāja Šadrovika oficiālās parādsaistības, nemainoties viņa nekustamo īpašumu skaitam, bija nevis sarukušas, bet palielinājušās par aptuveni 10 tūkstošiem eiro.
Turklāt deklarēto parādsaistību apjomam nav bijusi cieša saistība ar Šadrovika attiecībām ar banku: Pietiek zināms, ka bankā ņemtā kredīta apjomu KNAB izmeklētājs palielinājis tikai 2010. gadā, kaut parādsaistību pieaugumu oficiāli uzrādījis jau 2008. gadā.
Pagājušā gada laikā, kā rāda Šadrovika jaunākā amatpersonas deklarācija, KNAB darbinieks beidzot sācis aktīvāk nomaksāt iespaidīgos parādus, - viņa deklarētās parādsaistības samazinājušās no 123 288 eiro 2011. gada beigās līdz 121 142 eiro pagājušā gada beigās.
Gada laikā Šadroviks nomaksājis 2146 eiro, kas nozīmē, ka, turpinot kredīta nomaksu pašreizējā tempā, viņam tikai kredīta pamatsummas nomaksai vien būs nepieciešami nepilni 57 gadi.
Iepriekšējos gados, ja ticēt deklarācijām, KNAB izmeklētājam gan bijuši divi pastāvīgi ienākumu avoti – līdztekus algai birojā (gadā no 9100 līdz 15 200 latiem pirms nodokļu nomaksas) arī regulāri naudas dāvinājumi no mātes Lienes Šadrovikas, kuri 2010. gadā sasnieguši pat 2385 latus un 2659 eiro. Taču pērn māte KNAB darbiniekam spējusi uzdāvināt tikai 1371 latu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
