Aizdomas, ka "Latvijas finieris" ar administratīvām metodēm vēlas atbrīvoties no konkurentiem
PIETIEK09.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms mēneša ar Ministru kabineta lēmumu apstiprinātais Valsts augu aizsardzības dienesta cenrādis, kurā maksa par fitosanitāro pārbaudi sertifikāta saņemšanai apaļkoka un finierkluču eksportam un reeksportam sadārdzināta 20 reizes, rada aizdomas par mēģinājumu bremzēt šīs produkcijas eksportu un samazināt tās iepirkuma cenu AS Latvijas finieris interesēs. Finierkluču eksportētāji apgalvo, ka Latvijas finieris daudzus gadus bijis monopolists šīs produkcijas iepirkšanā un arī diktējis cenu, bet līdz ar eksporta iespēju pavēršanos tam bijis jāsāk konkurēt ar eksportētājiem, kuri piedāvā par 35% augstāku cenu nekā vietējais pārstrādes uzņēmums.
Visnopietnāk ievērojami sadārdzinātā fitosertifikāta cena ietekmēs tos uzņēmējus, kuri nodarbojas ar zāģmateriālu, galvenokārt finierkluču eksportu uz tā dēvētajām trešās pasaules valstīm, jo eksportam Eiropas Savienības iekšienē šī pārbaude nav nepieciešama. Lai spētu konkurēt nesen iekarotajos Ķīnas, Ēģiptes un citu valstu tirgos, eksportētāji būs spiesti pazemināt iepirkuma cenu. Kā norāda SIA IBIZA pārstāvis Toms Pakalns, eksportētājiem ir aizdomas, ka šis maksājums paaugstināts tieši ar mērķi pazemināt zāģmateriālu iepirkuma cenu, kurā ieinteresēts varētu būt Latvijas finieris.
Latvijas finieris vēsturiski ir lielākais šīs produkcijas iepircējs un lauvas tiesu finierkluču iegādājas no valsts uzņēmuma Latvijas valsts meži (LVM). Kā liecina LVM cenu statistika, pērn finierklučus tas pārdevis vidēji par 62,51 eiro par kubikmetru. Tikmēr eksportētāji par šo produkciju piedāvājuši ievērojami augstāku cenu – 85 eiro par kubikmetru. Tā kā LVM nav tiesību pārdot savu produkciju eksportētājiem, valsts uzņēmums ir spiests to pārdot par Latvijas finiera noteikto cenu. Savukārt privātie mežu īpašnieki var brīvi izvēlēties, kam pārdot produkciju. Latvijas finieris daļu izejmateriālu iegādājas arī no privātajiem, tādēļ konkurentu parādīšanās, kas piedāvā augstāku cenu, tam ir visai neērta.
„Tā kā ar nodokļiem aplikt zāģmateriālu eksportu nav iespējams, tad, iespējams, fitosertifikāta cenas paaugstināšana ir mēģinājums panākt, lai privātajā tirgū finiera kluču iepirkuma cena nebūtu augstāka par Latvijas finiera piedāvāto,” spriež Pakalns.
Pēc viņa ieskatiem, Zemkopības ministrijas izstrādāto noteikumu anotācijā minētais pamatojums, kādēļ nepieciešams paaugstināt fitosertifikāta cenu, ir dīvains un nepamatots. Anotācijā norādīts, ka izmaiņas cenrādī nepieciešamas, jo neapstrādātai koksnei ir liels fitosanitārais risks. „Tādēļ, lai novērstu to, ka no Latvijas izvestā apaļkoku kravā tiek atklāti kaitīgie organismi, un lai netiktu saņemtas notifikācijas (eksportētājvalstij adresēts importētājvalsts paziņojums par kravas fitosanitāro prasību neatbilstību), Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektoriem ir jāveic pastiprināta apaļkoku kravu fitosanitārā kontrole,” teikts anotācijā.
IBIZA pārstāvis uzsver, ka līdz šim nevienā koksnes kravā nav atklāti kaitīgi organismi, neviena valsts nav iesniegusi notifikācijas, kā arī nav atteikusies no kāda konkrēta uzņēmuma iepirkt finierklučus. Nozares pārstāvji uzskata - šis risks ir vienkārši izdomāts, jo viņi paši ieinteresēti, lai viņu produkciju neizbrāķē, tādēļ koksne pirms izvešanas tiek atbilstoši apstrādāta ar augu aizsardzības līdzekļiem jeb veikta fumigēšana.
Tāpat diezgan absurds esot Valsts augu aizsardzības dienesta darbu izmaksu pamatojums. „.Viena pārbaude 20 m3 neapstrādātas koksnes (ar mizas klātbūtni), noņemot mizas fragmentus atbilstoši instrukcijā norādītajam daudzumam un vietām, izanalizējot koksnes stāvokli zem mizas (ir vai nav kaitēkļu bojājumi, ejas, grauzumi u.c.), nosakot kaitīgo organismu klātbūtni un to konstatācijas gadījumā nosakot arī kaitīgā organismu sugu, un noņemot un noformējot paraugus konkrētā kaitīgā organisma laboratoriskam apstiprinājumam, vidēji prasa 8 stundas. Saskaitot visas izmaksas – darba algu, darba devēja sociālo nodokli, transporta izmaksas, datubāzes uzturēšanu, inspektora aprīkojumu, inspektoru apmācība – vidēji vajadzīgi 56,60 euro (inspektora darba samaksa, degviela, informācijas sistēmas uzturēšana, inspektora aprīkojums). Tātad viena kubikmetra izmaksas veido 2,83 euro,” skaidrots anotācijā.
Pēc šāda skaidrojuma varot saprast, ka VAAD inspektori visu eksportam paredzētajai kravai veiks mizas noņemšanu koksnei katram kokam. „Šāda pārbaude pat teorētiski nav iespējama, jo tad būtu nepieciešama vesela inspektoru armija, kura strādā vairākus mēnešus pirms kravas izvešanas,” norāda Pakalns.
Zemkopības ministrija pagaidām nav sniegusi atbildi par iemesliem, kādēļ paaugstināta cena par fitosanitārajām pārbaudēm un vai ir veikti aprēķini, kādu ietekmi tie var atstāt uz šo nozari. Jau tradicionāli klusē arī Latvijas finieris.
2013.gadā Latvija uz Ķīnu eksportēja koksni un tās izstrādājumus par 28,4 miljoniem eiro. Kopējais zāģmateriāla ikgadējais eksporta apjoms stabili pārsniedz 2,3 miljonus kubikmetru.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
