Aizdomas, ka ar „Delnas” lobiju Gaismas pils infrastruktūras būvdarbus uzticēs „Merkam”
PIETIEK25.11.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
x
01.12.2012. 17:04..uz Dakāru gribas, šoreiz nesanāk, bet 2014. visas iespējas, ja pashēmo un ieshēmo nodokļu naudiņu! Tikai loģiski ,ka "merks" nāk ,kā otrais labākais, ja jau 1. ir prom., bet dažiem ir vēlme omulīgi justies politmafiozu shēmu pasaulē un pelnīt milzu naudu, mazliet padaloties.
Kristīne
26.11.2012. 17:25Varbūt kādam vajadzētu sākt baumot, ko lobē Pietiek. Jo ja būtu pacentušies iebāzt snīpi Delnas mājas lapā, saprastu savu baumu neloģiskumu. http://delna.lv/2012/05/14/viens-no-gaismas-pils-celtniecibas-pretendentiem-igaunija-sodits-ar-800-000-eiro-par-korupciju/
Merks izskatās būtu pēdējais Delnas draugu pulkā
Kreilis
26.11.2012. 17:18Nav gan skaidrs, kādēļ ziņai par advokātu biroja piesaistīšanu jānāk no neoficiāliem avotiem.
jurists
26.11.2012. 11:41Likums ir ļoti skaidrs, tur nevar izlasīt "citādi". Konkurss un punkts. Vienīgi, ja baigi vajaga, tad var nelasīt vispār.
zibo.lv
26.11.2012. 05:23Likuma lasīšana, it īpaši tik samudžināta un murgaina kā iepirkuma likums, neko daudz nepalīdzēs. Šito likumdošanu katra ministrija un institūcija skaidro un piemēro savādāk. Un skumjākais, ka nevienam nav iekšā šo situāciju sakārtot. Pārāk daudz interešu un naudas tiktu aizskarts.
Zanete?
25.11.2012. 22:13Grende prettiesiskā veidā mēģina draugam Saukānam izkārtot līgumu un tagad laiž melno pr pret tiem, kas iebilst? Iesaku paāsīt publisko iepirkumu likumu, tad būs skaidrs, kam taisnība.
Mazais akcionārs
25.11.2012. 21:40Hohoho! Mūžīgie korupcijas atmaskotāji tiek atmaskoti… par korupciju! Kā jums tas patīk? :)
Pilnīgai skaidrībai gan vajadzēja pieminēt, kurš ir tas uzņēmums, kuru Delna cenšas atfutbolēt — un kurš piedāvā būvdarbus veikt lētāk!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
