Aizdomas, ka pašreizējais ģenerālprokurora v.i. arī bijis okupācijas varas kolaborants
Imants Liepiņš07.11.2025.
Komentāri (68)
Iesaki rakstu: 
Kamēr tiek meklēts jaunais ģenerālprokurors, tikmēr tā amatu pilda virsprokurors Arvīds Kalniņš, par kuru publiski izplatītās ziņas liek secināt, ka viņš tāpat bijis padomju režīma kolaborants.
Arvīdam Kalniņam kļūstot par ģenerālprokurora pienākumu izpildītāju, tika izplatīta informācija medijiem, kas cita starpā satur šādas ziņas: “Arvīda Kalniņa darba stāžs prokuratūrā prokurora amatā ir vairāk nekā 37 gadi, kur viņš ilgstoši ir pildījis gan Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurora pienākumus, gan Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora pienākumus.”
Ziņas izplatīšanas laiks un apstākļi liecina, ka A. Kalniņš sācis strādāt nevis Latvijas Republikas prokuratūrā, bet gan LPSR prokuratūrā, un devis zvērestu okupācijas režīmam.
Ja no 2025. gada atņemam "vairāk nekā 37 gadus", tad iegūstam rezultātu, ka A. Kalniņš kļuvis par LPSR prokuroru vai nu 1987. gada otrajā pusē, vai 1988. gada sākumā, kad padomju režīms joprojām bija pilnā spēkā, kad tika ieslodzīti, sisti un spīdzināti cilvēki par protestēšanu pie Brīvības pieminekļa, kad režīms joprojām uzturēja cenzūru, bet jaunekļi tika iesaukti okupācijas armijā, lai nosūtītu viņus uz Afganistānu.
Tā kā LPSR vai PSRS prokuratūrā nevarēja ieņemt prokurora amatu bez iepriekšējas stažēšanās un zemāku amatu pildīšanas (padomju laikā rajona virsprokurors skaitījās "vienkārši"prokurors, kam bija "palīgi" un cits personāls), tad pastāv aizdomas, ka A. Kalniņš pieteicies darbā okupācijas laikā vēl agrāk.
Lai noskaidrotu, kā ir bijis patiesībā, jau oktobra beigās iesniegts oficiāls informācijas pieprasījums, ar kuru tiek izprasīts pilns amatu un pienākumu sarakstu, kādus Arvīds Kalniņš pildījis (no kura gada līdz kuram), ziņas par to, kam un kad devis zvērestu, kā arī cita saistītā informācija.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
