Aizdomas par Covid „perēkli” un nolaidīgu attieksmi Olaines „Maxima”
PIETIEK31.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pastāv nopietnas aizdomas par Covid-19 inficēšanās „perēkli” un nolaidīgu atbildīgo uzņēmuma personu attieksmi vienā no diviem - vietējo par "jauno" dēvētajā - Olaines veikaliem Maxima. Oficiāli uzņēmuma Maxima Latvija pārstāvji sākotnēji apliecināja vienīgi to, ka pašlaik notiekot saziņa ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), lai lemtu par turpmāko rīcību, bet pēcāk paziņoja, ka apstiprināts esot tikai viens inficēšanās gadījums.
Neoficiāla informācija liecina, ka aizdomas par viena vai vairāku darbinieku iespējamu inficēšanos ar Covid izraisītāju ir pastāvējušas jau vairākas dienas, taču veikala vadība tām nav pievērsusi pienācīgu uzmanību.
Tikai tad, kad analīzes apliecinājušas viena (oficiālā informācija) vai vismaz divu (neoficiālas ziņas) darbinieku saslimšanu, ir sacelta trauksme, taču pastāv iespējamība, ka inficēto personu skaits vieglprātīgi pavadītajā laikā ir kļuvis būtiski lielāks.
Oficiāli gan pagaidām tiek sniegtas ziņas tikai par viena darbinieka saslimšanu. "29. augustā ir apstiprināts pirmais Covid-19 gadījums Maxima Latvija darbiniekam Olainē, Zemgales ielā 53 Maxima X veikalā. Veikals tika nekavējoties slēgts dezinfekcijas veikšanai, kā arī stingri ievērotas SPKC rekomendācijas – visiem darbiniekiem, kuri bija kontaktā ar šo personu, tika nozīmēta pašizolācija, kā arī tika nozīmētas kontroles pārbaudes. Pēc pilnīgas telpu dezinfekcijas veikals atsāka darbu 29. augusta vakarā ar jaunu darbinieku komandu," - tāda ir Maxima oficiāli sniegtā informācija.
Savukārt SPKC pašlaik apliecina, ka ir apstiprināts pirmais Covid-19 gadījums Maxima Latvija darbiniekam un sākta epidemioloģiskā izmeklēšana, taču vēl nav noskaidrots inficēšanās avots un plašāka informācija par epidemioloģisko izmeklēšanu varētu būt tikai piektdien.
Neoficiāli ir zināms, ka persona, kam apstiprināta inficēšanās, ir veikala vadītājs, taču oficiāla apstiprinājuma šai ziņai nav.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
