Aizdomas par Covid „perēkli” un nolaidīgu attieksmi Olaines „Maxima”
PIETIEK31.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pastāv nopietnas aizdomas par Covid-19 inficēšanās „perēkli” un nolaidīgu atbildīgo uzņēmuma personu attieksmi vienā no diviem - vietējo par "jauno" dēvētajā - Olaines veikaliem Maxima. Oficiāli uzņēmuma Maxima Latvija pārstāvji sākotnēji apliecināja vienīgi to, ka pašlaik notiekot saziņa ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), lai lemtu par turpmāko rīcību, bet pēcāk paziņoja, ka apstiprināts esot tikai viens inficēšanās gadījums.
Neoficiāla informācija liecina, ka aizdomas par viena vai vairāku darbinieku iespējamu inficēšanos ar Covid izraisītāju ir pastāvējušas jau vairākas dienas, taču veikala vadība tām nav pievērsusi pienācīgu uzmanību.
Tikai tad, kad analīzes apliecinājušas viena (oficiālā informācija) vai vismaz divu (neoficiālas ziņas) darbinieku saslimšanu, ir sacelta trauksme, taču pastāv iespējamība, ka inficēto personu skaits vieglprātīgi pavadītajā laikā ir kļuvis būtiski lielāks.
Oficiāli gan pagaidām tiek sniegtas ziņas tikai par viena darbinieka saslimšanu. "29. augustā ir apstiprināts pirmais Covid-19 gadījums Maxima Latvija darbiniekam Olainē, Zemgales ielā 53 Maxima X veikalā. Veikals tika nekavējoties slēgts dezinfekcijas veikšanai, kā arī stingri ievērotas SPKC rekomendācijas – visiem darbiniekiem, kuri bija kontaktā ar šo personu, tika nozīmēta pašizolācija, kā arī tika nozīmētas kontroles pārbaudes. Pēc pilnīgas telpu dezinfekcijas veikals atsāka darbu 29. augusta vakarā ar jaunu darbinieku komandu," - tāda ir Maxima oficiāli sniegtā informācija.
Savukārt SPKC pašlaik apliecina, ka ir apstiprināts pirmais Covid-19 gadījums Maxima Latvija darbiniekam un sākta epidemioloģiskā izmeklēšana, taču vēl nav noskaidrots inficēšanās avots un plašāka informācija par epidemioloģisko izmeklēšanu varētu būt tikai piektdien.
Neoficiāli ir zināms, ka persona, kam apstiprināta inficēšanās, ir veikala vadītājs, taču oficiāla apstiprinājuma šai ziņai nav.
Seko mums 
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
