Aizdomas par Covid „perēkli” un nolaidīgu attieksmi Olaines „Maxima”
PIETIEK31.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pastāv nopietnas aizdomas par Covid-19 inficēšanās „perēkli” un nolaidīgu atbildīgo uzņēmuma personu attieksmi vienā no diviem - vietējo par "jauno" dēvētajā - Olaines veikaliem Maxima. Oficiāli uzņēmuma Maxima Latvija pārstāvji sākotnēji apliecināja vienīgi to, ka pašlaik notiekot saziņa ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), lai lemtu par turpmāko rīcību, bet pēcāk paziņoja, ka apstiprināts esot tikai viens inficēšanās gadījums.
Neoficiāla informācija liecina, ka aizdomas par viena vai vairāku darbinieku iespējamu inficēšanos ar Covid izraisītāju ir pastāvējušas jau vairākas dienas, taču veikala vadība tām nav pievērsusi pienācīgu uzmanību.
Tikai tad, kad analīzes apliecinājušas viena (oficiālā informācija) vai vismaz divu (neoficiālas ziņas) darbinieku saslimšanu, ir sacelta trauksme, taču pastāv iespējamība, ka inficēto personu skaits vieglprātīgi pavadītajā laikā ir kļuvis būtiski lielāks.
Oficiāli gan pagaidām tiek sniegtas ziņas tikai par viena darbinieka saslimšanu. "29. augustā ir apstiprināts pirmais Covid-19 gadījums Maxima Latvija darbiniekam Olainē, Zemgales ielā 53 Maxima X veikalā. Veikals tika nekavējoties slēgts dezinfekcijas veikšanai, kā arī stingri ievērotas SPKC rekomendācijas – visiem darbiniekiem, kuri bija kontaktā ar šo personu, tika nozīmēta pašizolācija, kā arī tika nozīmētas kontroles pārbaudes. Pēc pilnīgas telpu dezinfekcijas veikals atsāka darbu 29. augusta vakarā ar jaunu darbinieku komandu," - tāda ir Maxima oficiāli sniegtā informācija.
Savukārt SPKC pašlaik apliecina, ka ir apstiprināts pirmais Covid-19 gadījums Maxima Latvija darbiniekam un sākta epidemioloģiskā izmeklēšana, taču vēl nav noskaidrots inficēšanās avots un plašāka informācija par epidemioloģisko izmeklēšanu varētu būt tikai piektdien.
Neoficiāli ir zināms, ka persona, kam apstiprināta inficēšanās, ir veikala vadītājs, taču oficiāla apstiprinājuma šai ziņai nav.
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
