Aizdomas par datu manipulāciju saistībā ar „bēgļu kampaņu” – tiek slēpti aptaujas rezultāti
PIETIEK23.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apliecinot aizdomas par iespējamu socioloģiskās aptaujas datu manipulāciju saistībā ar nu jau bēdīgi slaveno „bēgļu kampaņu”, gan tās īstenotāji – Andra Rubīna vadītā reklāmas aģentūra DDB Latvija, gan organizētāju pārstāvis, ar saviem "tēvzemes piedrāšanas" aicinājumiem pazīstamais Didzis Melbiksis mēģina slēpt socioloģiskās aptaujas rezultātus, kuri it kā apliecinot kampaņas vēstījumus.
Gandrīz puse jeb 45% Latvijas iedzīvotāju atbalstot bēgļu uzņemšanu, - tas, kā tika paziņots ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) kampaņas "Mēs darītu tāpat!" atklāšanas pasākumā, esot noskaidrots pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptaujā, kas tapusi sadarbībā ar UNHCR. Tāpat kampaņas organizētāji un īstenotāji ir minējuši virkni citu „faktu”, ko it kā rādot aptaujas rezultāti.
Taču pastāv nopietnas aizdomas, ka vai nu šāda aptauja nemaz nav veikta, vai arī ir notikusi manipulācija ar uzdotajiem jautājumiem un iegūtajiem datiem, un šīs aizdomas apliecina kampaņas organizētāju un īstenotāju izlocīšanās un slepenība attiecībā uz it kā veiktās aptaujas datiem.
Mazpazīstamajā socioloģijas firmā Norstat vienīgais darbinieks, kas otrdien bija gatavs runāt ar medijiem, izrādījās sekretāre, kura gan nevarēja nosaukt savu vārdu un uzvārdu. Uzņēmuma vadība no telefona zvaniem izvairījās, savukārt sekretārei bija uzdots paziņot – it kā notikušās aptaujas rezultāti esot reklāmas aģentūras DDB Latvija īpašums. Ne uz vienu citu jautājumu Norstat sekretāre nevarēja atbildēt – tostarp arī par to, kad tieši aptauja veikta, kādā tieši formā un kādi jautājumi uzdoti,
Tikpat noslēpumaina izrādījās arī DDB Latvija vadība, - saziņai bija nozīmēta „komunikācijas konsultante” Eva Mežīte, kura uz norādēm, ka aptaujas rezultātiem būtu jābūt šīs reklāmas aģentūras rīcībā, jo saskaņā ar Norstat apgalvojumiem tieši DDB Latvija esot to īpašniece, neko atbildēt nevarēja.
DDB Latvija nevēlēšanos atklāt aptaujas rezultātus Mežīte skaidroja ar to, ka „mums pašreiz ir pauze sarunās ar ANO bēgļu aģentūru”. Par to, kas šīs ir par sarunām un kādu iemeslu dēļ tajās ir iestājusies „pauze”, Mežīte neko paskaidrot nespēja, tikai norādīja, ka nezināmā nākotnē „sarunas atsāksies” un tad „mēs saskaņosim šo jautājumu”. Katrā gadījumā pašlaik DDB Latvija aptaujas rezultātus atklāt nevarot.
Bažas par to, vai šādi aptaujas rezultāti vispār pastāv, vēl padziļināja Melbiksis, kurš saskaņā ar paša apgalvojumiem esot kampaņas organizētāju pārstāvis un „UNHCR reģionālās pārstāvniecības Ziemeļeiropā komunikācijas koordinators”. Publicējam izteiksmīgo interviju ar viņu:
- ANO bēgļu aģentūra šobrīd nekādus komentārus nesniedz. Mūsu komentārs ir, ka šā brīža situācijā no mūsu puses komentāru nav.
- Bet mēs jums lūdzam nevis komentāru, bet pētījumu.
- Ā. Nu?
- Gribēju uzzināt, kādas ir iespējas iegūt pētījuma datus?
- Šobrīd nav. Šobrīd nekādu komentāru, nekas nav. Šobrīd ANO bēgļu aģentūra atsakās no komentāriem.
- Atsakās no komentāriem arī par to, kādas ir iespējas iepazīties ar šo pētījumu?
- Nu, tā vienkārši, lai apskaidrotu situāciju. Pētījumu mūsu uzdevumā pasūtīja DDB Latvija. Ja jums nedod, nu, saprotat? Man pat viņa uz rokām nav. Manās rokās nav pētījuma kopija.
- Jūs paļaujaties, ka viņi jums nemelo ar pētījumu?
Es... Vienīgā frāze, ko es jums iedevu, - komentāru nebūs. Visu pārējie jautājumi, kopijas ir attiecīgo cilvēku, arī mūsu rīcībā. Mēs paši, tas jums zināšanai, mēs kopā ar DDB Latvija izlēmām, ko publiskot, ko ne. Faktiski par visiem kampaņas materiāliem ir mūsu kontakts tur, Eva Mežīte. Es nezinu, vai jūs sazinājāties vai nē. Tas, ko viņa jums sniedz vai nesniedz, kā sniedz, tas ir pareizi un korekti, un tā tam arī ir jābūt. No mūsu puses nekādi papildus komentāri... Tas ir tas, ko es jums teicu. Šajā brīdī ANO bēgļu aģentūra atturas no komentāru sniegšanas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
