Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienas dienas laikā Rīgas apgabaltiesas tiesneses Lelde Grauda, Milda Zelmene, Dzintra Zvaigznekalna-Žagare ir spējušas ne tikai izskatīt Rīgas Vagonbūves rūpnīcas maksātnespējas lietu, bet arī taisīt spriedumu, - turklāt veselas četrpadsmit lappuses garu detalizētu spriedumu. Šī neikdienišķu darbaspēju demonstrēšana Pietiek aptaujātajiem juristiem ir radījusi aizdomas par kārtējo – šoreiz jau tiesas līmenī „sakārtoto” maksātnespējas procesu.

Lieta bija pietiekami sarežģīta: vispirms rūpnīca pagājušā gada beigās lūdza sākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), taču nespēja ar kreditoriem saskaņot TAP pasākumu plānu. Tad maksātnespējas process pēc tās bijušā valdes priekšsēdētāja Gata Kamarūta pieteikuma tika sākts šā gada aprīlī, bet pēc četriem mēnešiem tas tika pārtraukts, jo rūpnīca Kamarūtam bija nomaksājusi viņa nesaņemto darba samaksu.

Taču Kamarūts šo Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas nolēmumu bija pārsūdzējis Rīgas apgabaltiesā, pieprasot turpināt maksātnespējas procesu, jo par viņu neesot nomaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, turklāt algas parādu nomaksājusi nevis pati Rīgas Vagonbūves rūpnīca, bet gan cits koncernā ietilpstošs uzņēmums.

Ar šiem argumentiem tiesai bija pietiekami, lai tā vienas dienas laikā lietu izskatītu un taisītu detalizētu četrpadsmit lappušu spriedumu. Turklāt interesanti, ka no trim tiesnesēm divas ir ar dažādos laikos gūtu īpatnu slavu. Tā tiesnese Grauda ir pazīstama ar to, ka tikai pirms nepilna mēneša nosprieda noraidīt vienu prasību pret uzņēmumu Maxima Latvija tā sagruvušā Zolitūdes veikala lietā. Savukārt tiesnese Zvaigznekalne-Žagare savulaik minēta saistībā ar „tiesāšanās ķēķa” lietu.

Pietiek šodien publicē apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pasludināts Rīgas Vagonbūves rūpnīcas maksātnespējas process.

Lieta Nr. C30462717, Lietvedības Nr. CA-3856/21, 2017.gads

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ 2017.gada 14.novembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesneses Lelde Grauda, Milda Zelmene, Dzintra Zvaigznekalna-Žagare

izskatīja rakstveida procesā 2017.gada 14.novembrī Rīgā, Brīvības bulvārī 34

Gata Kamarūta pieteikumu par akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” maksātnespējas procesa pasludināšanu sakarā ar Gata Kamarūta apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 22.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 31.martā Gatis Kamarūts (turpmāk arī – kreditors) vērsies Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar maksātnespējas procesa pieteikumu, lūdzot pasludināt akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” (turpmāk arī – parādnieks) maksātnespējas procesu.

Pieteikumā norādīts šāds pamatojums.

Starp Gati Kamarūtu un akciju sabiedrību „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” pastāvēja darba tiesiskās attiecības, kuras tika pārtrauktas 2016.gada 21.novembrī, pamatojoties uz Vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Uz pieteikuma iesniegšanas dienu parādnieks nav izmaksājis Gatim Kamarūtam darba algu, kompensāciju par 55,64 neizmantotajām atvaļinājuma kalendārajām dienām par darba periodu no 2014.gada 11.marta līdz 2016.gada 21.novembrim (ieskaitot) par kopējo summu 17 905,99 EUR.

Tādējādi parādnieks ir pārkāpis Darba likuma 128.panta pirmo daļu, kura noteic, ka, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā. Ja darbinieks atlaišanas dienā nav veicis darbu, viņam pienākošās naudas summas izmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad darbinieks pieprasījis aprēķinu. Ja darba līgums tiek uzteikts šā likuma 100.panta piektajā daļā, 101.panta pirmās daļas 2. vai 4.punktā noteiktajos gadījumos, tad darbiniekam pienākošās naudas summas izmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc atlaišanas dienas, ja šīs summas nav iespējams izmaksāt atlaišanas dienā.

No iepriekš minētā izriet, ka parādnieks nav termiņā izpildījis saistības par darba samaksu divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas, proti, no 2016.gada 21.novembra.

Līdz ar to attiecībā uz parādnieku ir konstatējama Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktā norādītā maksātnespējas pazīme.

Minēto parādsaistību pastāvēšanu papildus apliecina arī Rīgas reģionālās Valsts Darba inspekcijas rīkojums Nr.11-VDI-01802017-69.

Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktu, pieteicējs lūdz tiesu ierosināt maksātnespējas procesa lietu, pasludināt parādnieka akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”, vienotais reģistrācijas numurs 40003527016, maksātnespējas procesu.

[2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2017.gada 6.aprīļa lēmumu ierosināta parādnieka maksātnespējas lieta.

[3] 2017.gada 10.augustā tiesā saņemts Valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” paziņojums „Par administratora kandidāta ieteikšanu”, kurā par parādnieka administratora kandidāti parādnieka maksātnespējas procesa lietā ieteikta sertificēta administratore Maija Stumbre.

[4] Parādnieks akciju sabiedrība „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” iesniedza iebildumus, kuros norāda, ka Gata Kamarūta pieteikumu neatzīst un uzskata to par nepamatotu.

Norāda, ka parāds Gatim Kamarūtam 17 905,99 EUR apmērā samaksāts 2017.gada 13.aprīlī, pārskaitot minēto summu uz Gata Kamarūta bankas kontu. Samaksu veikusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Felzer”, kas ietilpst vienā koncernā ar akciju sabiedrību „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”. Veicot samaksu, ir norādīts maksājuma mērķis – akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” saistību izpilde pret Gati Kamarūtu.

Atsaucas uz Civillikuma 1815.pantu, ka saistību var izpildīt parādnieka vietā, pat bez viņa ziņas un pret viņa gribu, trešā persona. Tādējādi sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Felzer” veiktais maksājums 17 905,99 EUR apmērā pilnībā nolīdzinājis parādu, kura sakarā ir iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums.

Ņemot vērā parāda segšanas faktu, nav pamata maksātnespējas procesa pasludināšanai.

[5] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 22.augusta spriedumu noraidīts maksātnespējas procesa pieteikums par akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” maksātnespējas procesa pasludināšanu. Gata Kamarūta pieteikums atzīts par nepamatotu. Akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” maksātnespējas procesa lieta izbeigta.

Spriedums ietver šādus motīvus un argumentus.

[5.1] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 60.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt kreditors vai kreditori, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei var iesniegt darbinieks, kuram ir vai ir bijušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku. Savukārt Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 363.13 panta otrajai daļai tiesa pasludina juridiskas personas maksātnespējas procesu, ja tā pieteikuma izskatīšanas dienā konstatē pieteikumā norādīto maksātnespējas procesa pazīmi, proti, konkrētajā gadījumā tiesai vienlaikus jākonstatē Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 4. punktā norādītie kritēriji – parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu vai nav veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, un minētos maksājumus parādnieks nav veicis divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktas dienas. Lai pasludinātu maksātnespējas procesu, ir jāizpildās diviem būtiskiem priekšnoteikumiem: 1) tiesai ir jākonstatē pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme un 2) šai pazīmei ir jāpastāv pieteikuma izskatīšanas dienā.

Pieteicējs Gatis Kamarūts, 2017.gada 31.martā iesniedzot pieteikumu, norādījis, ka starp viņu un akciju sabiedrību „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” pastāvēja darba tiesiskās attiecības, kuras tika pārtrauktas 2016.gada 21.novembrī, pamatojoties uz Vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Pieteikuma iesniegšanas dienā pieteicējam nav izmaksāta darba alga, kompensācija par 55,64 neizmantotajām atvaļinājuma kalendārajām dienām par darba periodu no 2014.gada 11.marta līdz 2016.gada 21.novembrim (ieskaitot) par kopējo summu 17 905,99 EUR.

Akciju sabiedrība „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”, 2017.gada 18.aprīlī iesniedzot tiesā iebildumus, norādījusi, ka Gatim Kamarūtam darba samaksa 17 905,99 EUR apmērā ir izmaksāta.

No lietā iesniegtā maksājuma uzdevuma Nr. 22 secināms, ka Gatim Kamarūtam 2017.gada 13.aprīlī pārskaitīti 17 905,99 EUR un kā pārskaitījuma pamatojums norādīts „Akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”, saistību izpilde pret Gati Kamarūtu, p.k.070973-10736”. Naudas iemaksas kvītī redzams, ka maksātājs norādīts – sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Felzer”.

Tiesai, neskatoties uz to, ka Gatim Kamarūtam naudu pārskaitījusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Felzer” pretēji Gata Kamarūtam pārstāvja norādītajam, ka naudu iemaksājusi trešā persona, nav pamata apšaubīt, ka tieši akciju sabiedrība „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” veikusi darba algas un kompensācijas samaksu Gatim Kamarūtam.

Saskaņā ar Civillikuma 1815.pantu saistību var izpildīt parādnieka vietā, pat bez viņa ziņas un pret viņa gribu, trešā persona.

Līdz ar to sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Felzer” bija tiesības veikt maksājumu 17 905,99 EUR apmērā Gatim Kamarūtam. Gata Kamarūta pārstāve apstiprināja, ka minētās naudas summas Gatis Kamarūts ir saņēmis, tātad atzinis, ka viņam pārskaitīta darba alga un kompensācija, kas pienākas no akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”. Atpakaļ pārskaitījumu Gatis Kamarūts nav veicis.

Ievērojot apstākli, ka Gatim Kamarūtam ir samaksāta darba alga un kompensācija, ko viņš bija sākotnēji norādījis pieteikumā, tad atzīstams, ka parādsaistības, par kurām iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums, ir segtas pilnā apmērā, kas ir pamats pieteikuma noraidīšanai.

[5.2] Turklāt Gatis Kamarūts ir papildinājis pieteikumu, kur norāda, ka akciju sabiedrība „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” atzīstama par maksātnespējīgu, jo tā par viņu nav veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Tiesa uzskata, ka tiesa ir kompetenta skatīt maksātnespējas procesa pieteikumu tikai pieteikuma robežās atbilstoši vispārējam civilprocesa sacīkstes principam (sk. Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.- 60.1 nodaļa). Sagatavoja autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012, 455.lpp.).

Civilprocesa likuma 363.8 pants noteic, ka maksātnespējas procesa lietās nav pieļaujama maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmeta grozīšana.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka, iesniedzot pieteikuma papildinājumus, Gatis Kamarūts ir pārkāpis Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu grozīt maksātnespējas pieteikuma priekšmetu un šādos apstākļos pieteikuma papildinājumi nav attiecināmi uz izskatāmo pieteikumu un tos nav pamata vērtēt.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka nav konstatējama Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktā norādītā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme, jo Gatim Kamarūtam ir samaksāta darba alga un kompensācija, kas izslēdz maksātnespējas procesa pasludināšanu.

[5.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13 panta devīto daļu, ja pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme netiek konstatēta, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un izbeidz juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu, kā arī izlemj jautājumu, vai maksātnespējas procesa pieteikums atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu.

Ievērojot to, ka līdz lietas izskatīšanas dienai akciju sabiedrība „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” ir apmierinājusi Gata Kamarūta prasījumu, kas ir bijis iemesls maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai, tad nav pamata pasludināt par maksātnespējīgu akciju sabiedrību „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”, pamatojoties uz Gata Kamarūta pieteikumu, jo, izskatot lietu pēc būtības, tiesa nekonstatēja pieteikumā norādīto maksātnespējas procesa pazīmi. Turklāt, ņemot vērā to, ka, neskatoties uz minētajiem apstākļiem, pieteicēja pārstāve pieteikumu uzturēja, tad tiesai ir pamats atzīt Gata Kamarūta pieteikumu par nepamatotu.

[6] Par minēto spriedumu Gatis Kamarūts iesniedzis apelācijas sūdzību, pārsūdzot to pilnā apmērā.

Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[6.1] Šīs lietas izskatīšanai noteiktajā 2017.gada 16.augusta tiesas sēdē parādnieka pārstāvis O.Zaicevs cita starpā atzina, ka:

1) parādniekam ir nodokļu parāds pret Valsts ieņēmumu dienestu jau vien vairāk nekā viena miljona euro apmērā;

2) parādnieks ir saņēmis vairākas kreditoru pretenzijas un brīdinājumus par maksātnespējas pieteikumu iesniegšanu un ka tam ir parādi attiecībā pret kreditoriem;

3) parādniekam ir tikuši nobloķēti bankas norēķinu konti;

4) parādniekam trūkst apgrozāmie līdzekļi un šī iemesla dēļ parādnieks nevarot norēķināties ar kreditoriem, tajā skaitā neesot varējis norēķināties ar Gati Kamarūtu par 17 905,99 EUR, kā dēļ parāds esot ticis segts no trešās personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Felzer” līdzekļiem;

5) parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa laikā nemaz neesot ticis gatavots tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns un ierosinātais tiesiskās aizsardzības process izmantots tikai, lai iegūtu laiku papildus naudas līdzekļu iegūšanai.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka parādniekam ilgstoši ir maksātspējas grūtības un acīmredzami trūkst apgrozāmo līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai, kā arī parādnieks negodprātīgi izmantojis tiesiskās aizsardzības procesa regulējumu bez nodoma pat sagatavot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

[6.2] Var piekrist parādnieka pārstāvja O.Zaiceva tiesas sēdē paustajam iebildumam par to, ka parādnieka vietā parādu var segt jebkura trešā persona (Civillikuma 1815.pants).

Šāds iebildums varētu tikt uzskatīts par izšķirošu, ja prasības tiesvedības kārtībā tiktu skatīts jautājums par saistību izpildi, proti, – varētu atzīt, ka saistība vairs nepastāv, jo trešā persona veikusi samaksu parādnieka vietā.

Tomēr jāņem vērā, ka Civillikuma 1815.pants ir atzīstams par vispārējo tiesību normu iepretim maksātnespējas procesu regulējošajām speciālo tiesību normām. Saskaņā ar speciālo tiesību normām primārais nav jautājums par saistību izpildi vispār (t.sk. to, vai kāda trešā persona parādnieka vietā var samaksāt parādu), bet gan par to, vai attiecībā uz konkrētu juridisko personu nepastāv maksātnespējas pazīme. Savukārt juridiskās personas maksātnespējas pazīme tiek noteikta pēc tā, vai parādnieks pats spēj pildīt savas saistības. Uz to norāda Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas normas dispozīcijā lietotie vārdi „nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka”, „parādnieks nav nokārtojis parādsaistības”, „parādnieks nav pilnībā izmaksājis [..]”, „parādnieks nav pilnībā veicis [..]”, „parādniekam nepietiek aktīvu”, kā arī Civilprocesa likuma 363.13 panta desmitajā daļā un vienpadsmitajā daļā norādītais maksātnespējas pazīmes izslēdzošais apstāklis „parādnieks līdz lietas izskatīšanas dienai ir labprātīgi sedzis parādsaistības”.

Tas, ka trešajai personai ir finanšu līdzekļi, lai parādnieka vietā segtu parādu, neizslēdz maksātnespējas pazīmes esamību attiecībā uz parādnieku. Tieši pretēji – tas, ka trešā persona parādnieka vietā veikusi samaksu, var norādīt uz to, ka parādnieks faktiski ir maksātnespējīgs un tam nav pietiekamu apgrozāmo līdzekļu savu saistību segšanai.

Šāda Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma interpretācija pamatota arī doktrīnā: „[..] Par noteicošo kritēriju parādnieka maksātspējai ir kļuvusi saistību savlaicīga izpilde. Šāda pieeja ir balstīta uz atziņu, ka mūsdienu ekonomikas apstākļos galvenais komersanta „dzīvotspējas” rādītājs ir naudas plūsma, nevis grāmatvedības dokumentos atspoguļoto aktīvu un saistību attiecība [..]. Ilgstoša nenorēķināšanās ar vienu vai vairākiem kreditoriem ir drošs signāls par parādnieka naudas plūsmas problēmām un dod pamatu parādnieka atzīšanai par maksātnespējīgu” (sk. Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.- 60.1 nodaļa). Sagatavoja autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012, 438-430.lpp.).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa, izskatot jautājumu par to, vai parādniekam ir konstatējama maksātnespējas pazīme, veikusi nepareizu normu interpretāciju – Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktu un Civilprocesa likuma 363.13 panta devīto un desmito daļu interpretējusi kopsakarā ar Civillikuma 1815.pantu, neņemot vērā to, ka šādas interpretācijas rezultātā speciālo normu tvērums tiek nepamatoti paplašināts ārpus normu gramatiskā formulējuma un ka šāda interpretācija nonāk pretrunā ar speciālo normu mērķi. Tā rezultātā tiesa arī sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu un nepareizi konstatējusi faktu, ka parādnieks esot izpildījis pieteikumā norādītās parādsaistības un ka attiecībā uz parādnieku nepastāvot pieteikumā norādītā maksātnespējas pazīme. Līdz ar to pieļauti Civilprocesa likuma 440.2 panta 1. un 3.punktā minētie pārkāpumi.

[6.3] Doktrīnā norādīts, ka ar prasības priekšmetu saprot „[..] apstrīdētās tiesības, tiesiskās attiecības, kuras pastāv starp prasītāju un atbildētāju, un kuru esamību vai neesamību prasītājs lūdz tiesu konstatēt un arī aizsargāt savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.” (Civilprocesa likuma komentāri Trešais papildinātais izdevums. Sagatavoja autoru kolektīvs prof.K.Torgāna zinātniskajā redakcijā, Rīga,2006, 216.lpp.)

Konkrētajā gadījumā starp pieteicēju un parādnieku pastāvēja darba tiesiskās attiecības un attiecīgi pieteikuma priekšmets ir pieteicēja prasījums pret parādnieku par darba samaksas veikšanu konkrētā laika periodā.

Tiesa, ievērojot Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkta gramatisko formulējumu, spriedumā pilnībā nošķīrusi darba samaksu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un tādējādi uzskatījusi, ka, vēlāk uzzinot par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu un šajā daļā precizējot sākotnējo pieteikumu, pieteicējs tādējādi grozījis pieteikuma priekšmetu Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmās daļas izpratnē.

Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkts, kurā paredzētas darbinieka tiesības iesniegt pieteikumu par darba devēja maksātnespējas procesa pasludināšanu, interpretējams ne tikai gramatiski, bet arī sistēmiski kopsakarā ar Darba likumā un likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” ietvertajām normām, kas regulē darba samaksas jautājumus, ņemot vērā arī Civilprocesa likumā ietverto normu pieņemšanas apstākļus un judikatūrā paustās atziņas.

Darba likuma 59.pants noteic, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Darba likuma 69.panta piektajā daļā noteikts, ka darba samaksa ir saistīta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Savukārt Darba likuma 71.pantā noteikts, ka, izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

Minētās Darba likuma normas vērtējot kopsakarā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta otro daļu, iespējams secināt, ka darbinieka tiesību kontekstā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana nevar būt atsevišķs prasības (pieteikuma) priekšmets un tā ir vērtējama, izskatot jautājumu par darba samaksas veikšanu.

Augstākā tiesa savā judikatūrā, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 23.pantu un 223.pantu, atzinusi: „Atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmajai un otrajai daļai darba devējam ir pienākums maksāt sociālo apdrošināšanas nodokli par darbinieku no izmaksājamām summām. Tādējādi ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 8.panta 1. un 9.punktu ir nodokļi valstij, kurus darba devējam par pienākumu maksāt uzliek minētā likuma speciālās normas, un tos atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 20.panta 1. un 9.punktam administrē Valsts ieņēmumu dienests. Tātad tiesības prasīt nodokļu un citu valsts obligāto maksājumu samaksu ir tikai nodokļu administrēšanas iestādēm, veicot kontroles un uzraudzības funkciju valsts ieņēmumu jomā.” (sk. Latvijas Republikas Augstākas tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 18.aprīļa spriedums lieta Nr.SKC-36/2016.)

 Judikatūrā paustā nostāja liecina, ka tiesiskajās attiecībās starp darba devēju un darbinieku jautājums par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu tiek risināts nevis nošķirti no darba samaksas jautājuma, bet gan kā viens no darba samaksas aspektiem. Tas redzams arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2010.gada 13.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-220, kurā norādīts: „Senāts atzīst par nepamatotām norādes SIA „BE Group” kasācijas sūdzībā, ka tiesa nepareizi no atbildētājas piedzinusi nodokļu maksājumus sakarā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālajām apdrošināšanas iemaksām. Izpildot spriedumu par darba samaksu darbiniekam, darba devējam rodas pienākums veikt arī attiecīgos nodokļu maksājumus. Šis pienākums noteikts likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta otrajā daļā un likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta otrajā daļā un pastāv arī bez tiesas spriedumā tieši izteikta norādījuma darba devējam. [..] ievērojot to, ka prasījumi par darba samaksas piedziņu var būt dažādi formulēti – gan kā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas (bruto), gan kā samaksa pēc nodokļu nomaksas (neto), tiesa spriedumā jautājumu par nodokļu nomaksu var precizēt un norādīt, vai piedzenamā summa ietver nodokļu maksājumus [..], kas ieskaitāmas valsts ienākumos [..].”

Civilprocesa likuma 363.2 panta piektajā daļā attiecībā uz darbinieka iesniegto pieteikumu noteikts: „Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4. punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, pieteikumā norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa un kaitējuma atlīdzība, un tam pievieno darba devēja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, bet, ja darba devējs minēto izziņu nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā.” Tādējādi arī minētā Civilprocesa likuma norma valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas neizdala kā atsevišķu pieteikuma priekšmetu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka darbinieka tiesību kontekstā pieteikuma priekšmets attiecībā uz darba samaksas veikšanu var būt formulēts dažādi, aprēķinā gan ietverot, gan neietverot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tāpat šīs iemaksas var nemaz nebūt aprēķinātas – pietiek, ka darbinieks vai nu pievieno izziņu par iemaksu veikšanu vai tikai atsaucas pieteikumā uz to, ka šāda izziņa darbiniekam pēc tā lūguma nav tikusi sniegta. Jebkurā gadījumā tas nemaina būtību, ka darbinieka pieteikuma priekšmets abos gadījumos ir darba samaksas veikšana par noteiktu periodu, kura ietvaros tiek aplūkots arī jautājums par ar darba samaksu saistīto nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu šajā periodā.

Tādējādi fakts, ka tiesvedības laikā pieteicējs konstatējis valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu un uz to atsaucies savā pieteikumā, uzskatāms nevis par pieteikuma priekšmeta grozījumu, bet gan precizējumu.

[6.4] Turklāt jāņem vērā, ka tiesību normas, kas ierobežo personas pamattiesības (konkrētajā gadījumā – tiesības uz taisnīgu tiesu), nevar tikt ierobežotas bezmērķīgi – vienmēr jāpastāv kādam leģitīmajam mērķim, kura sasniegšanu normas nodrošina.

Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmās daļas regulējums ar nelieliem precizējumiem ir pārņemts no tā sākotnējā avota, tas ir, 1996.gada 12.septembra likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 46.panta pirmās daļas, kas noteica „Maksātnespējas lietās nav pieļaujama prasījuma priekšmeta grozīšana.” Šajā likumā bija ietverts regulējums, kas paredzēja kreditoriem tiesības iesniegt pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, no kreditoru vidus atsevišķi neizdalot darbiniekus kā kreditorus. Viens no priekšnoteikumiem kreditora pieteikuma iesniegšanai bija fakts, ka „divu nedēļu laikā pēc pretenzijas iesniegšanas kreditora prasījums nav ne apmierināts, ne celti iebildumi un pēc šā termiņa izbeigšanās kreditors rakstveidā ir darījis parādniekam zināmu savu nodomu iesniegt maksātnespējas pieteikumu vismaz vienu nedēļu pirms tā iesniegšanas, turklāt parādnieks nav varējis parādu nokārtot arī šajā termiņā” (sk. likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 39.panta pirmās daļas 1. punktu).

Tādējādi likums noteica obligātu priekšnoteikumu – kreditoram parādnieks bija rakstveidā jābrīdina, lai dotu parādniekam iespēju parādu labprātīgi (bez tiesas starpniecības) samaksāt. Attiecīgi, ja parāds nebija samaksāts pirmstiesas procesā, kreditors varēja iesniegt tiesā pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, pievienojot pierādījumus par to, ka parādnieks nav nokārtojis šīs pretenzijā norādītās saistības. Attiecīgi pieteikuma priekšmets tika saistīts ar tām parādsaistībām, par kurām kreditors bija nosūtījis brīdinājumu parādniekam.

Līdzīgs regulējums pastāv arī spēkā esošajā Maksātnespējas likumā, tomēr attiecībā ne uz visiem kreditoriem. Proti, kreditoriem, kas ir darbinieki, piemērojams Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkts, kas neuzliek darbiniekam par pienākumu rakstveidā brīdināt darba devēju par parādsaistību segšanu (salīdzinājumam sk. Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2. un 4.punktu). Darbinieks var vērsties tiesā ar pieteikumu par darba devēja maksātnespējas procesa pasludināšanu bez rakstveida brīdinājuma un savu argumentāciju par parādsaistību esamību sniegt tikai pieteikumā. Darbinieka pieteikums savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.10 panta otro daļu nosūtāms parādniekam – darba devējam, kurš var vai nu segt darbinieka iesniegtajā pieteikumā norādīto parādu vai arī iebilst pret to. Būtiski ir tas, vai darba devējs ir informēts par iesniegto pieteikumu un viņš var pret to aizstāvēties. Civilprocesa likuma 363.10 panta otrā daļa ir piemērojama arī gadījumā, ja darbinieka iesniegtais pieteikums tiek precizēts.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka aizliegums grozīt pieteikuma priekšmetu tika pieņemts saistībā ar pirmstiesas procesā nosūtīto kreditora pretenziju, ko savukārt šobrīd regulē Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2.–3.punkts. Tādējādi tiesa Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmās daļas punkta interpretācijā nav ņēmusi vērā normas pieņemšanas laikā pastāvošos apstākļus un mērķi, ko normai ir jāsasniedz.

 Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 2017.gada 15.augusta vēstulē Nr.08-7/7559 atsaukusies uz Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra noteikumiem Nr.951 „Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienesta sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” 6.punktu, kas paredz, ka, ja darba devējs iemaksas par pārskata mēnesi nav veicis pilnā apmērā, aģentūra katra darba ņēmēja veiktās iemaksas aprēķina proporcionāli kopējām aprēķinātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra attiecīgi sniegusi informāciju, ka, sākot ar 2016.gada septembri, parādnieks tikai daļēji ir veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par tā darbiniekiem, t.sk. pieteicēju. Arī 2017.gada 16.augusta tiesas sēdē tiesnese uzdeva jautājumu parādniekam, vai parādnieks atzīst, ka attiecībā pret darbiniekiem viņam ir sociālā nodokļa parāds. Uz to parādnieka pārstāvis O.Zaicevs atbildēja: „Jā, protams, ka mēs atzīstam, jā.”

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa, izskatot jautājumu par to, vai grozīts pieteikuma priekšmets, nepareizi interpretējusi Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktu un Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmo daļu, ievērojot tikai normu gramatisko formulējumu, un nav veikusi normu sistēmisko interpretāciju kopsakarā ar Darba likumā ietvertajām normām, likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta otro daļu, Civilprocesa likuma 363.2 panta piekto daļu, nav ņēmusi vērā Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmajā daļā ietvertās normas vēsturiskos pieņemšanas apstākļus un nepieciešamību leģitīmā mērķa sasniegšanai, kā arī nav ņēmusi vērā judikatūru. Tā rezultātā tiesa arī sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu attiecībā uz pieteikuma priekšmeta grozīšanu. Līdz ar to pieļauti Civilprocesa likuma 440.2 panta 1. un 3.punktā minētie pārkāpumi.

Ja tiesa būtu secinājusi, ka parādsaistības attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu darbinieka tiesību kontekstā nemaz nevar būt atsevišķs pieteikuma priekšmets un ka ir pietiekami, ka darbinieks pieteikumam pievieno izziņu par iemaksu parādu vai arī atsaucas pieteikumā, ka darba devējs šādu izziņu nav sniedzis, tiesa būtu secinājusi, ka pieteikuma priekšmets šajā daļā nevar tikt grozīts un arī nav ticis grozīts, bet gan ticis precizēts. Tādējādi tiesa, vērtējot darba samaksas parāda esamību, vienlaikus būtu vērtējusi arī ar darba samaksu saistīto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda esamību šajā periodā. Pat ja tiesa nebūtu konstatējusi darba samaksas parādu, tā būtu varējusi konstatēt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas ir Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktā minētā maksātnespējas pazīme, un līdz ar to taisīt pretēju spriedumu, tas ir, spriedumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Līdz ar to pieļautie pārkāpumi atzīstami par būtiskiem un varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

Motīvu daļa

[7] Civillietu tiesas kolēģija, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un maksātnespējas procesa pieteikums ir apmierināms.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 440.1 pantu apelācijas sūdzības lietās par spriedumiem, ar kuriem noraidīts juridiskas personas maksātnespējas procesa pieteikums, apelācijas instancē izskata šā likuma 52.–54.nodaļā noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 440.2 pants noteic, ka apelācijas kārtībā var pārsūdzēt šā likuma 440.1 pantā minētos spriedumus, ja:

1)pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;

2)pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;

3)pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatējusi faktus vai nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.

[8] Pirmās instances tiesa noraidījusi pieteikumu, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu grozīt maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmetu.

Tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa kļūdījusies.

Tas, ka tiesa minēto normu piemērojusi kļūdaini izriet gan no Civilprocesa likuma 74.panta, gan Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkta formulējuma.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktu parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

Ievērojot panta gramatisko konstrukciju, bijušais darbinieks Gatis Kamarūts var iesniegt pieteikumu par sava bijušā darba devēja maksātnespēju, ja nav izmaksāta darba samaksa vai nav veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Likumā lietotais saiklis „vai” liecina, ka darba samaksa ietver sevī arī sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Pretējā gadījumā izveidotos situācija, ka esošajam vai bijušajam darbiniekam ir jāizvēlas, ko no tiesību normā uzskaitītā norādīt pieteikumā, jo (atšķirībā no citiem likumiem) likumdevējs Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktā nav iekļāvis saikļus „un/vai”.

Tiesas kolēģijas ieskatā saikļa „vai” ietveršana likuma tekstā konkrētajā gadījumā nav iztulkojama tādējādi, ka darbiniekam ir jāizvēlas, ko norādīt pieteikumā – neizmaksāto darba samaksu vai neveiktās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet gan tādējādi, ka maksātnespējas process parādniekam ir piemērojams arī tad, ja nav veiktas tikai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Ar prasības priekšmetu saprot „[..] apstrīdētās tiesības, tiesiskās attiecības, kuras pastāv starp prasītāju un atbildētāju, un kuru esamību vai neesamību prasītājs lūdz tiesu konstatēt un arī aizsargāt savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.” (sk. Civilprocesa likuma komentāri Trešais papildinātais izdevums. Sagatavoja autoru kolektīvs prof.K.Torgāna zinātniskajā redakcijā, Rīga,2006, 216.lpp.).

Starp pieteicēju un parādnieku pastāvēja darba tiesiskās attiecības, un attiecīgi pieteikuma priekšmets ir pieteicēja prasījums pret parādnieku par darba samaksas veikšanu konkrētā laika periodā.

Pirmās instances tiesa, ievērojot Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkta gramatisko formulējumu, spriedumā pilnībā nošķīrusi darba samaksu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un tādējādi uzskatījusi, ka, vēlāk uzzinot par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu un šajā daļā precizējot sākotnējo pieteikumu, pieteicējs grozījis pieteikuma priekšmetu Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmās daļas izpratnē.

Tiesas kolēģija piekrīt apelātoram, ka Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkts, kurā paredzētas darbinieka tiesības iesniegt pieteikumu par darba devēja maksātnespējas procesa pasludināšanu, interpretējams ne tikai gramatiski, bet arī sistēmiski kopsakarā ar Darba likumā un likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” ietvertajām normām, kas regulē darba samaksas jautājumus, ņemot vērā arī Civilprocesa likumā ietverto normu pieņemšanas apstākļus un judikatūrā paustās atziņas.

Darba likuma 59.pants noteic, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Darba likuma 69.panta piektajā daļā noteikts, ka darba samaksa ir saistīta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Savukārt Darba likuma 71.pantā noteikts, ka, izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

Iesniedzot pieteikumu, tam pievienotas darba devēja sagatavotas Algas aprēķina lapas, no kurām secināms, ka par 2016.gada oktobri Gatim Kamarūtam ir aprēķināta darba alga 7342,02 EUR, darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sastāda 770,91 EUR, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 1494,11 EUR. Gatim Kamarūtam izmaksājami 5077,00 EUR. Par 2016.gada novembri Gatim Kamarūtam ir aprēķināta darba alga 4880,03 EUR un atvaļinājuma nauda 13 718,12 EUR, darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 1952,81 EUR, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 3 816,35 EUR. Gatim Kamarūtam izmaksājami 12 828,99 EUR.

Tiesiskajās attiecībās starp darba devēju un darbinieku jautājums par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu tiek risināts nevis nošķirti no darba samaksas jautājuma, bet gan kā viens no darba samaksas aspektiem. Tas redzams arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2010.gada 13.janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-220/2010.

Jau 2004.gada tiesu prakses apkopojumā tika atzīts, ka vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu tiek aprēķināta no darba samaksas pirms nodokļu nomaksas. Līdz ar to pirms šīs atlīdzības izmaksas darba devējam ir jāietur no piespriestās summas likumā paredzētie nodokļi, jo nodokļu likumi neparedz tās atbrīvošanu no nodokļiem (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta „Tiesu prakses apkopojumā lietās par individuālajiem darba strīdiem”).

 Senāts šo nostāju konsekventi turpina piemērot un ir atzinis, ka, izpildot spriedumu par darba samaksu darbiniekam, darba devējam rodas pienākums veikt arī attiecīgos nodokļu maksājumus. Šis pienākums noteikts likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta otrajā daļā un likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta otrajā daļā un pastāv arī bez tiesas spriedumā tieši izteikta norādījuma darba devējam. Tomēr, ievērojot, ka prasījumi par darba samaksas piedziņu var būt dažādi formulēti – gan kā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas (bruto), gan kā samaksa pēc nodokļu nomaksas (neto), tiesai spriedumā vajadzēja norādīt, ka attiecīgā summa piedzenama par labu prasītājam, ieturot no tās nodokļu maksājumus. Tajā pašā laikā Senāts uzskata, ka tiesai nav pienākums pašai veikt precīzu grāmatvedības aprēķinu par konkrētām summām – to, cik liela summa darbiniekam pienākas kā atlīdzība pēc nodokļu nomaksas, cik lielas ir nodokļos nomaksājamās summas, kuram (darbiniekam vai darba devējam) pastāv pienākums veikt nodokļu nomaksu u.tml. Ja tiesa ir atzinusi par pamatotu darbinieka prasījumu par darba samaksas piedziņu un spriedumā nav ietvērusi norādi, ka no piedzenamās summas ieturami nodokļi, tad jautājums par nodokļu nomaksu risināms tiesas sprieduma izpildes kārtībā. To, ka sprieduma rezolutīvajā daļā pēc konkrēti piedzenamās summas nav vārdu „pēc (pirms) nodokļu ieturēšanas”, nevar atzīt par tiesas kļūdu, jo nodokļu maksāšanas pienākums pastāv arī bez šādas norādes (sk. arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2010.gada 13.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-220/2010). (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta „Tiesu prakses apkopojumā lietās par individuālajiem darba strīdiem”).

Tiesai iesniegtais darba algas aprēķins sastādīts, neiekļaujot tajā nomaksājamos nodokļus, kas nozīmē, ka akciju sabiedrībai „Rīgas Vagonbūves rūpnīca” no summas 17 905,99 EUR papildus aprēķināmi un nomaksājami normatīvajos aktos noteiktie nodokļi (sk. lietas 18., 19.lpp.).

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta piektā daļa noteic, ka algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai. Darba devēji, kas iedzīvotāju ienākumus izmaksā no kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas. Darba devējs, kas darbiniekam darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā viņš devis maksājuma uzdevumu darba samaksas pārskaitīšanai no sava konta uz darbinieka kontu. No steidzamos, īslaicīgos, vienreizējos darbos nodarbinātu darbinieku darba samaksas aprēķināto un ieturēto algas nodokli darba devējs iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā viņš iemaksā budžetā pastāvīgo darbinieku algas nodokli.

Ņemot vērā iepriekš secināto par to, ka darba samaksas jēdziens ir nesaraujami saistīts ar darba devēja pienākumu veikt nodokļu nomaksu no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, nav pamata uzskatīt, ka Gatis Kamarūts, norādot, ka darba devējs nav veicis normatīvajos aktos paredzētos nodokļu maksājumus, ir grozījis maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmetu. Vārds „grozīt” nozīmē – mainīt, pārveidot, savukārt vārds „precizēt” nozīme – panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (sk. http://www.tezaurs.lv/).

Ievērojot minēto, kā arī Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 3.punkta formulējumu, tiesas kolēģija atzīst, ka konkrētajā gadījumā pastāv pamats secinājumam, ka sākotnējais pieteikums ir nevis grozīts, bet precizēts.

[9] Civilprocesa likuma 363.11 panta pirmā daļa noteic, ka kreditora vai Maksātnespējas likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma iesniegto maksātnespējas procesa pieteikumu tiesa izskata 15 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

Maksātnespējas pieteikums tiesā saņemts 2017.gada 31.martā, lieta pirmās instances tiesā izskatīta 2017.gada 22.augustā.

No Civilprocesa likuma un Maksātnespējas likuma regulējuma izriet, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanai nav pamata, ja līdz pieteikuma izskatīšanai parāds ir segts, jo, lai pasludinātu maksātnespējas procesu, tiesai ne tikai jākonstatē pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme, bet arī jākonstatē, ka šī pazīme pastāv pieteikuma izskatīšanas dienā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13 panta devīto daļu tiesa noraida maksātnespējas procesa pieteikumu, kas iesniegts atbilstoši Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, ja tā konstatē, ka ne vēlāk kā trīs dienas līdz lietas izskatīšanas dienai parādnieks ir cēlis pamatotus iebildumus pret maksātnespējas procesa pieteikumā minēto prasījumu vai ka parādsaistības, par kurām iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums, ir segtas pilnā apmērā.

Tā kā līdz lietas izskatīšanai pirmās instances tiesā, kas pretēji Civilprocesa likuma paredzētajam notikusi gandrīz piecus mēnešus pēc lietas ierosināšanas, saistības pret Gati Kamarūtu nav bijušas izpildītas pilnā apmērā, tas ir, Gatim Kamarūtam izmaksāta neto darba samaksa, bet nav veikti normatīvajos aktos paredzētie nodokļu maksājumi, tiesas kolēģija uzskata, ka pieteikuma izskatīšanas dienā bija pamats konstatēt maksātnespējas procesa pazīmi.

[10] Mūsdienu tiesību doktrīnā, runājot par tiesību normu piemērošanas loģisko shēmu un subsumpciju kā metodi, uzsvērts, ka subsumpcija ir izšķiramā dzīves gadījuma juridiski nozīmīgo apstākļu (faktiskā sastāva) detalizēta izvērtēšana, pamatojoties uz tiesību normas sastāva pazīmēm, lai noskaidrotu, vai faktiskais sastāvs ir viens no normas sastāva gadījumiem (sk. Juridiskās metodes pamati. 11 soļi tiesību normu piemērošanā. Rakstu krājums Dr.hab.iur. profesora Edgara Meļķiša zinātniskā redakcijā. – Rīga: Latvijas Universitāte, 2003, 26.lpp.).

Lai izpildītu šo uzdevumu, tiesai jānoskaidro strīda izšķiršanai nepieciešamie faktiskie apstākļi, kas savukārt darāms, pārbaudot un vērtējot pierādījumus.

Vienlaikus tiesas kolēģija norāda, ka pierādījumu vērtēšana un no šiem pierādījumiem izsecināmo faktisko apstākļu attiecināšana uz strīdus situācijai piemērojamām tiesību normām nevar notikt formāli, aprobežojoties ar faktisko apstākļu un tiesību normas sastāva formālās atbilstības vai neatbilstības konstatēšanu, neatklājot normas saturu un jēgu.

Maksātnespējas procesa lietā par nepamatotiem būtu uzskatāmi tikai tādi iebildumi, kas formāli vērsti uz to, lai faktiski maksātnespējīgs parādnieks izvairītos no maksātnespējas procesa pasludināšanas (sk. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr. SPC-109/2010).

Pirmās instances tiesas 2017.gada 16.augusta tiesas sēdē parādnieka pārstāvis O.Zaicevs cita starpā atzina, ka parādniekam ir nodokļu parāds pret Valsts ieņēmumu dienestu vairāk nekā viena miljona euro apmērā, ka parādnieks ir saņēmis vairākas kreditoru pretenzijas un brīdinājumus un ka parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa laikā neesot ticis gatavots tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns un ierosinātais tiesiskās aizsardzības process izmantots tikai, lai iegūtu laiku papildu finanšu līdzekļu iegūšanai.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka parādniekam ilgstoši ir maksātspējas grūtības un acīmredzami trūkst apgrozāmo līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai, kā arī parādnieks negodprātīgi izmantojis tiesiskās aizsardzības procesa regulējumu bez nodoma pat sagatavot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Šādos apstākļos tiesas kolēģija atzīst, ka pastāv pamats konstatēt Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi attiecībā uz akciju sabiedrību „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13 panta otro daļu ir pamats pasludināt akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” maksātnespējas procesu.

 [11] Atbilstoši Civilprocesa likuma 363.13 panta trešajai daļai un saskaņā ar Maksātnespējas administrācijas 2017.gada 9.augusta paziņojumu Nr.1-07n/1452 „Par administratora kandidāta ieteikšanu” (lietas 78.lapa) par maksātnespējas procesa administratori akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” maksātnespējas procesa lietā ieceļama sertificēta maksātnespējas procesa administratore Maija Stumbre.

[12] Ņemot vērā, ka Gata Kamarūta pieteikums ir apmierināms, no akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” par labu Gatim Kamarūtam ir piedzenama par pieteikuma iesniegšanu samaksātā valsts nodeva 355,72 EUR (lietas 5.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,40 EUR (lietas 6.lapa), kā arī par apelācijas sūdzības iesniegšanu samaksātā valsts nodeva 355,72 EUR (lietas 113.lapa), kopā piedzenot tiesas izdevumus 717,84 EUR atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 363.13, 432. un 440.11 pantu, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda

apmierināt Gata Kamarūta pieteikumu par akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Pasludināt akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”, reģistrācijas numurs 40003527016, maksātnespējas procesu.

Iecelt sertificētu maksātnespējas procesa administratori Maiju Stumbri, personas kods 060559-11571, sertifikāta Nr. 00198, adrese – Blaumaņa iela 36-4, Rīga, LV-1011 – par administratori juridiskās personas akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”, reģistrācijas numurs 40003527016, maksātnespējas procesa lietā.

Piedzīt no akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”, reģistrācijas numurs 40003527016, par labu Gatim Kamarūtam, personas kods 070973-10736, tiesas izdevumus 717,84 EUR (septiņi simti septiņpadsmit euro, 84 centi).

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā 2017.gada 14.novembrī.

Tiesnese (paraksts) Lelde Grauda

Tiesnese (paraksts) Milda Zelmene

Tiesnese (paraksts) Dzintra Zvaigznekalna-Žagare

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...