Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienas dienas laikā Rīgas apgabaltiesas tiesneses Lelde Grauda, Milda Zelmene, Dzintra Zvaigznekalna-Žagare ir spējušas ne tikai izskatīt Rīgas Vagonbūves rūpnīcas maksātnespējas lietu, bet arī taisīt spriedumu, - turklāt veselas četrpadsmit lappuses garu detalizētu spriedumu. Šī neikdienišķu darbaspēju demonstrēšana Pietiek aptaujātajiem juristiem ir radījusi aizdomas par kārtējo – šoreiz jau tiesas līmenī „sakārtoto” maksātnespējas procesu.

Lieta bija pietiekami sarežģīta: vispirms rūpnīca pagājušā gada beigās lūdza sākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), taču nespēja ar kreditoriem saskaņot TAP pasākumu plānu. Tad maksātnespējas process pēc tās bijušā valdes priekšsēdētāja Gata Kamarūta pieteikuma tika sākts šā gada aprīlī, bet pēc četriem mēnešiem tas tika pārtraukts, jo rūpnīca Kamarūtam bija nomaksājusi viņa nesaņemto darba samaksu.

Taču Kamarūts šo Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas nolēmumu bija pārsūdzējis Rīgas apgabaltiesā, pieprasot turpināt maksātnespējas procesu, jo par viņu neesot nomaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, turklāt algas parādu nomaksājusi nevis pati Rīgas Vagonbūves rūpnīca, bet gan cits koncernā ietilpstošs uzņēmums.

Ar šiem argumentiem tiesai bija pietiekami, lai tā vienas dienas laikā lietu izskatītu un taisītu detalizētu četrpadsmit lappušu spriedumu. Turklāt interesanti, ka no trim tiesnesēm divas ir ar dažādos laikos gūtu īpatnu slavu. Tā tiesnese Grauda ir pazīstama ar to, ka tikai pirms nepilna mēneša nosprieda noraidīt vienu prasību pret uzņēmumu Maxima Latvija tā sagruvušā Zolitūdes veikala lietā. Savukārt tiesnese Zvaigznekalne-Žagare savulaik minēta saistībā ar „tiesāšanās ķēķa” lietu.

Pietiek šodien publicē apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pasludināts Rīgas Vagonbūves rūpnīcas maksātnespējas process.

Lieta Nr. C30462717, Lietvedības Nr. CA-3856/21, 2017.gads

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ 2017.gada 14.novembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesneses Lelde Grauda, Milda Zelmene, Dzintra Zvaigznekalna-Žagare

izskatīja rakstveida procesā 2017.gada 14.novembrī Rīgā, Brīvības bulvārī 34

Gata Kamarūta pieteikumu par akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” maksātnespējas procesa pasludināšanu sakarā ar Gata Kamarūta apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 22.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 31.martā Gatis Kamarūts (turpmāk arī – kreditors) vērsies Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar maksātnespējas procesa pieteikumu, lūdzot pasludināt akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” (turpmāk arī – parādnieks) maksātnespējas procesu.

Pieteikumā norādīts šāds pamatojums.

Starp Gati Kamarūtu un akciju sabiedrību „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” pastāvēja darba tiesiskās attiecības, kuras tika pārtrauktas 2016.gada 21.novembrī, pamatojoties uz Vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Uz pieteikuma iesniegšanas dienu parādnieks nav izmaksājis Gatim Kamarūtam darba algu, kompensāciju par 55,64 neizmantotajām atvaļinājuma kalendārajām dienām par darba periodu no 2014.gada 11.marta līdz 2016.gada 21.novembrim (ieskaitot) par kopējo summu 17 905,99 EUR.

Tādējādi parādnieks ir pārkāpis Darba likuma 128.panta pirmo daļu, kura noteic, ka, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā. Ja darbinieks atlaišanas dienā nav veicis darbu, viņam pienākošās naudas summas izmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad darbinieks pieprasījis aprēķinu. Ja darba līgums tiek uzteikts šā likuma 100.panta piektajā daļā, 101.panta pirmās daļas 2. vai 4.punktā noteiktajos gadījumos, tad darbiniekam pienākošās naudas summas izmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc atlaišanas dienas, ja šīs summas nav iespējams izmaksāt atlaišanas dienā.

No iepriekš minētā izriet, ka parādnieks nav termiņā izpildījis saistības par darba samaksu divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas, proti, no 2016.gada 21.novembra.

Līdz ar to attiecībā uz parādnieku ir konstatējama Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktā norādītā maksātnespējas pazīme.

Minēto parādsaistību pastāvēšanu papildus apliecina arī Rīgas reģionālās Valsts Darba inspekcijas rīkojums Nr.11-VDI-01802017-69.

Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktu, pieteicējs lūdz tiesu ierosināt maksātnespējas procesa lietu, pasludināt parādnieka akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”, vienotais reģistrācijas numurs 40003527016, maksātnespējas procesu.

[2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2017.gada 6.aprīļa lēmumu ierosināta parādnieka maksātnespējas lieta.

[3] 2017.gada 10.augustā tiesā saņemts Valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” paziņojums „Par administratora kandidāta ieteikšanu”, kurā par parādnieka administratora kandidāti parādnieka maksātnespējas procesa lietā ieteikta sertificēta administratore Maija Stumbre.

[4] Parādnieks akciju sabiedrība „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” iesniedza iebildumus, kuros norāda, ka Gata Kamarūta pieteikumu neatzīst un uzskata to par nepamatotu.

Norāda, ka parāds Gatim Kamarūtam 17 905,99 EUR apmērā samaksāts 2017.gada 13.aprīlī, pārskaitot minēto summu uz Gata Kamarūta bankas kontu. Samaksu veikusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Felzer”, kas ietilpst vienā koncernā ar akciju sabiedrību „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”. Veicot samaksu, ir norādīts maksājuma mērķis – akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” saistību izpilde pret Gati Kamarūtu.

Atsaucas uz Civillikuma 1815.pantu, ka saistību var izpildīt parādnieka vietā, pat bez viņa ziņas un pret viņa gribu, trešā persona. Tādējādi sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Felzer” veiktais maksājums 17 905,99 EUR apmērā pilnībā nolīdzinājis parādu, kura sakarā ir iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums.

Ņemot vērā parāda segšanas faktu, nav pamata maksātnespējas procesa pasludināšanai.

[5] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 22.augusta spriedumu noraidīts maksātnespējas procesa pieteikums par akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” maksātnespējas procesa pasludināšanu. Gata Kamarūta pieteikums atzīts par nepamatotu. Akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” maksātnespējas procesa lieta izbeigta.

Spriedums ietver šādus motīvus un argumentus.

[5.1] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 60.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt kreditors vai kreditori, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei var iesniegt darbinieks, kuram ir vai ir bijušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku. Savukārt Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 363.13 panta otrajai daļai tiesa pasludina juridiskas personas maksātnespējas procesu, ja tā pieteikuma izskatīšanas dienā konstatē pieteikumā norādīto maksātnespējas procesa pazīmi, proti, konkrētajā gadījumā tiesai vienlaikus jākonstatē Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 4. punktā norādītie kritēriji – parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu vai nav veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, un minētos maksājumus parādnieks nav veicis divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktas dienas. Lai pasludinātu maksātnespējas procesu, ir jāizpildās diviem būtiskiem priekšnoteikumiem: 1) tiesai ir jākonstatē pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme un 2) šai pazīmei ir jāpastāv pieteikuma izskatīšanas dienā.

Pieteicējs Gatis Kamarūts, 2017.gada 31.martā iesniedzot pieteikumu, norādījis, ka starp viņu un akciju sabiedrību „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” pastāvēja darba tiesiskās attiecības, kuras tika pārtrauktas 2016.gada 21.novembrī, pamatojoties uz Vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Pieteikuma iesniegšanas dienā pieteicējam nav izmaksāta darba alga, kompensācija par 55,64 neizmantotajām atvaļinājuma kalendārajām dienām par darba periodu no 2014.gada 11.marta līdz 2016.gada 21.novembrim (ieskaitot) par kopējo summu 17 905,99 EUR.

Akciju sabiedrība „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”, 2017.gada 18.aprīlī iesniedzot tiesā iebildumus, norādījusi, ka Gatim Kamarūtam darba samaksa 17 905,99 EUR apmērā ir izmaksāta.

No lietā iesniegtā maksājuma uzdevuma Nr. 22 secināms, ka Gatim Kamarūtam 2017.gada 13.aprīlī pārskaitīti 17 905,99 EUR un kā pārskaitījuma pamatojums norādīts „Akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”, saistību izpilde pret Gati Kamarūtu, p.k.070973-10736”. Naudas iemaksas kvītī redzams, ka maksātājs norādīts – sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Felzer”.

Tiesai, neskatoties uz to, ka Gatim Kamarūtam naudu pārskaitījusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Felzer” pretēji Gata Kamarūtam pārstāvja norādītajam, ka naudu iemaksājusi trešā persona, nav pamata apšaubīt, ka tieši akciju sabiedrība „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” veikusi darba algas un kompensācijas samaksu Gatim Kamarūtam.

Saskaņā ar Civillikuma 1815.pantu saistību var izpildīt parādnieka vietā, pat bez viņa ziņas un pret viņa gribu, trešā persona.

Līdz ar to sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Felzer” bija tiesības veikt maksājumu 17 905,99 EUR apmērā Gatim Kamarūtam. Gata Kamarūta pārstāve apstiprināja, ka minētās naudas summas Gatis Kamarūts ir saņēmis, tātad atzinis, ka viņam pārskaitīta darba alga un kompensācija, kas pienākas no akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”. Atpakaļ pārskaitījumu Gatis Kamarūts nav veicis.

Ievērojot apstākli, ka Gatim Kamarūtam ir samaksāta darba alga un kompensācija, ko viņš bija sākotnēji norādījis pieteikumā, tad atzīstams, ka parādsaistības, par kurām iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums, ir segtas pilnā apmērā, kas ir pamats pieteikuma noraidīšanai.

[5.2] Turklāt Gatis Kamarūts ir papildinājis pieteikumu, kur norāda, ka akciju sabiedrība „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” atzīstama par maksātnespējīgu, jo tā par viņu nav veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Tiesa uzskata, ka tiesa ir kompetenta skatīt maksātnespējas procesa pieteikumu tikai pieteikuma robežās atbilstoši vispārējam civilprocesa sacīkstes principam (sk. Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.- 60.1 nodaļa). Sagatavoja autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012, 455.lpp.).

Civilprocesa likuma 363.8 pants noteic, ka maksātnespējas procesa lietās nav pieļaujama maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmeta grozīšana.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka, iesniedzot pieteikuma papildinājumus, Gatis Kamarūts ir pārkāpis Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu grozīt maksātnespējas pieteikuma priekšmetu un šādos apstākļos pieteikuma papildinājumi nav attiecināmi uz izskatāmo pieteikumu un tos nav pamata vērtēt.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka nav konstatējama Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktā norādītā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme, jo Gatim Kamarūtam ir samaksāta darba alga un kompensācija, kas izslēdz maksātnespējas procesa pasludināšanu.

[5.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13 panta devīto daļu, ja pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme netiek konstatēta, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un izbeidz juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu, kā arī izlemj jautājumu, vai maksātnespējas procesa pieteikums atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu.

Ievērojot to, ka līdz lietas izskatīšanas dienai akciju sabiedrība „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” ir apmierinājusi Gata Kamarūta prasījumu, kas ir bijis iemesls maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai, tad nav pamata pasludināt par maksātnespējīgu akciju sabiedrību „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”, pamatojoties uz Gata Kamarūta pieteikumu, jo, izskatot lietu pēc būtības, tiesa nekonstatēja pieteikumā norādīto maksātnespējas procesa pazīmi. Turklāt, ņemot vērā to, ka, neskatoties uz minētajiem apstākļiem, pieteicēja pārstāve pieteikumu uzturēja, tad tiesai ir pamats atzīt Gata Kamarūta pieteikumu par nepamatotu.

[6] Par minēto spriedumu Gatis Kamarūts iesniedzis apelācijas sūdzību, pārsūdzot to pilnā apmērā.

Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[6.1] Šīs lietas izskatīšanai noteiktajā 2017.gada 16.augusta tiesas sēdē parādnieka pārstāvis O.Zaicevs cita starpā atzina, ka:

1) parādniekam ir nodokļu parāds pret Valsts ieņēmumu dienestu jau vien vairāk nekā viena miljona euro apmērā;

2) parādnieks ir saņēmis vairākas kreditoru pretenzijas un brīdinājumus par maksātnespējas pieteikumu iesniegšanu un ka tam ir parādi attiecībā pret kreditoriem;

3) parādniekam ir tikuši nobloķēti bankas norēķinu konti;

4) parādniekam trūkst apgrozāmie līdzekļi un šī iemesla dēļ parādnieks nevarot norēķināties ar kreditoriem, tajā skaitā neesot varējis norēķināties ar Gati Kamarūtu par 17 905,99 EUR, kā dēļ parāds esot ticis segts no trešās personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Felzer” līdzekļiem;

5) parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa laikā nemaz neesot ticis gatavots tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns un ierosinātais tiesiskās aizsardzības process izmantots tikai, lai iegūtu laiku papildus naudas līdzekļu iegūšanai.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka parādniekam ilgstoši ir maksātspējas grūtības un acīmredzami trūkst apgrozāmo līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai, kā arī parādnieks negodprātīgi izmantojis tiesiskās aizsardzības procesa regulējumu bez nodoma pat sagatavot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

[6.2] Var piekrist parādnieka pārstāvja O.Zaiceva tiesas sēdē paustajam iebildumam par to, ka parādnieka vietā parādu var segt jebkura trešā persona (Civillikuma 1815.pants).

Šāds iebildums varētu tikt uzskatīts par izšķirošu, ja prasības tiesvedības kārtībā tiktu skatīts jautājums par saistību izpildi, proti, – varētu atzīt, ka saistība vairs nepastāv, jo trešā persona veikusi samaksu parādnieka vietā.

Tomēr jāņem vērā, ka Civillikuma 1815.pants ir atzīstams par vispārējo tiesību normu iepretim maksātnespējas procesu regulējošajām speciālo tiesību normām. Saskaņā ar speciālo tiesību normām primārais nav jautājums par saistību izpildi vispār (t.sk. to, vai kāda trešā persona parādnieka vietā var samaksāt parādu), bet gan par to, vai attiecībā uz konkrētu juridisko personu nepastāv maksātnespējas pazīme. Savukārt juridiskās personas maksātnespējas pazīme tiek noteikta pēc tā, vai parādnieks pats spēj pildīt savas saistības. Uz to norāda Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas normas dispozīcijā lietotie vārdi „nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka”, „parādnieks nav nokārtojis parādsaistības”, „parādnieks nav pilnībā izmaksājis [..]”, „parādnieks nav pilnībā veicis [..]”, „parādniekam nepietiek aktīvu”, kā arī Civilprocesa likuma 363.13 panta desmitajā daļā un vienpadsmitajā daļā norādītais maksātnespējas pazīmes izslēdzošais apstāklis „parādnieks līdz lietas izskatīšanas dienai ir labprātīgi sedzis parādsaistības”.

Tas, ka trešajai personai ir finanšu līdzekļi, lai parādnieka vietā segtu parādu, neizslēdz maksātnespējas pazīmes esamību attiecībā uz parādnieku. Tieši pretēji – tas, ka trešā persona parādnieka vietā veikusi samaksu, var norādīt uz to, ka parādnieks faktiski ir maksātnespējīgs un tam nav pietiekamu apgrozāmo līdzekļu savu saistību segšanai.

Šāda Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma interpretācija pamatota arī doktrīnā: „[..] Par noteicošo kritēriju parādnieka maksātspējai ir kļuvusi saistību savlaicīga izpilde. Šāda pieeja ir balstīta uz atziņu, ka mūsdienu ekonomikas apstākļos galvenais komersanta „dzīvotspējas” rādītājs ir naudas plūsma, nevis grāmatvedības dokumentos atspoguļoto aktīvu un saistību attiecība [..]. Ilgstoša nenorēķināšanās ar vienu vai vairākiem kreditoriem ir drošs signāls par parādnieka naudas plūsmas problēmām un dod pamatu parādnieka atzīšanai par maksātnespējīgu” (sk. Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.- 60.1 nodaļa). Sagatavoja autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012, 438-430.lpp.).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa, izskatot jautājumu par to, vai parādniekam ir konstatējama maksātnespējas pazīme, veikusi nepareizu normu interpretāciju – Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktu un Civilprocesa likuma 363.13 panta devīto un desmito daļu interpretējusi kopsakarā ar Civillikuma 1815.pantu, neņemot vērā to, ka šādas interpretācijas rezultātā speciālo normu tvērums tiek nepamatoti paplašināts ārpus normu gramatiskā formulējuma un ka šāda interpretācija nonāk pretrunā ar speciālo normu mērķi. Tā rezultātā tiesa arī sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu un nepareizi konstatējusi faktu, ka parādnieks esot izpildījis pieteikumā norādītās parādsaistības un ka attiecībā uz parādnieku nepastāvot pieteikumā norādītā maksātnespējas pazīme. Līdz ar to pieļauti Civilprocesa likuma 440.2 panta 1. un 3.punktā minētie pārkāpumi.

[6.3] Doktrīnā norādīts, ka ar prasības priekšmetu saprot „[..] apstrīdētās tiesības, tiesiskās attiecības, kuras pastāv starp prasītāju un atbildētāju, un kuru esamību vai neesamību prasītājs lūdz tiesu konstatēt un arī aizsargāt savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.” (Civilprocesa likuma komentāri Trešais papildinātais izdevums. Sagatavoja autoru kolektīvs prof.K.Torgāna zinātniskajā redakcijā, Rīga,2006, 216.lpp.)

Konkrētajā gadījumā starp pieteicēju un parādnieku pastāvēja darba tiesiskās attiecības un attiecīgi pieteikuma priekšmets ir pieteicēja prasījums pret parādnieku par darba samaksas veikšanu konkrētā laika periodā.

Tiesa, ievērojot Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkta gramatisko formulējumu, spriedumā pilnībā nošķīrusi darba samaksu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un tādējādi uzskatījusi, ka, vēlāk uzzinot par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu un šajā daļā precizējot sākotnējo pieteikumu, pieteicējs tādējādi grozījis pieteikuma priekšmetu Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmās daļas izpratnē.

Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkts, kurā paredzētas darbinieka tiesības iesniegt pieteikumu par darba devēja maksātnespējas procesa pasludināšanu, interpretējams ne tikai gramatiski, bet arī sistēmiski kopsakarā ar Darba likumā un likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” ietvertajām normām, kas regulē darba samaksas jautājumus, ņemot vērā arī Civilprocesa likumā ietverto normu pieņemšanas apstākļus un judikatūrā paustās atziņas.

Darba likuma 59.pants noteic, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Darba likuma 69.panta piektajā daļā noteikts, ka darba samaksa ir saistīta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Savukārt Darba likuma 71.pantā noteikts, ka, izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

Minētās Darba likuma normas vērtējot kopsakarā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta otro daļu, iespējams secināt, ka darbinieka tiesību kontekstā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana nevar būt atsevišķs prasības (pieteikuma) priekšmets un tā ir vērtējama, izskatot jautājumu par darba samaksas veikšanu.

Augstākā tiesa savā judikatūrā, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 23.pantu un 223.pantu, atzinusi: „Atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmajai un otrajai daļai darba devējam ir pienākums maksāt sociālo apdrošināšanas nodokli par darbinieku no izmaksājamām summām. Tādējādi ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 8.panta 1. un 9.punktu ir nodokļi valstij, kurus darba devējam par pienākumu maksāt uzliek minētā likuma speciālās normas, un tos atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 20.panta 1. un 9.punktam administrē Valsts ieņēmumu dienests. Tātad tiesības prasīt nodokļu un citu valsts obligāto maksājumu samaksu ir tikai nodokļu administrēšanas iestādēm, veicot kontroles un uzraudzības funkciju valsts ieņēmumu jomā.” (sk. Latvijas Republikas Augstākas tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 18.aprīļa spriedums lieta Nr.SKC-36/2016.)

 Judikatūrā paustā nostāja liecina, ka tiesiskajās attiecībās starp darba devēju un darbinieku jautājums par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu tiek risināts nevis nošķirti no darba samaksas jautājuma, bet gan kā viens no darba samaksas aspektiem. Tas redzams arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2010.gada 13.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-220, kurā norādīts: „Senāts atzīst par nepamatotām norādes SIA „BE Group” kasācijas sūdzībā, ka tiesa nepareizi no atbildētājas piedzinusi nodokļu maksājumus sakarā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālajām apdrošināšanas iemaksām. Izpildot spriedumu par darba samaksu darbiniekam, darba devējam rodas pienākums veikt arī attiecīgos nodokļu maksājumus. Šis pienākums noteikts likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta otrajā daļā un likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta otrajā daļā un pastāv arī bez tiesas spriedumā tieši izteikta norādījuma darba devējam. [..] ievērojot to, ka prasījumi par darba samaksas piedziņu var būt dažādi formulēti – gan kā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas (bruto), gan kā samaksa pēc nodokļu nomaksas (neto), tiesa spriedumā jautājumu par nodokļu nomaksu var precizēt un norādīt, vai piedzenamā summa ietver nodokļu maksājumus [..], kas ieskaitāmas valsts ienākumos [..].”

Civilprocesa likuma 363.2 panta piektajā daļā attiecībā uz darbinieka iesniegto pieteikumu noteikts: „Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4. punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, pieteikumā norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa un kaitējuma atlīdzība, un tam pievieno darba devēja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, bet, ja darba devējs minēto izziņu nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā.” Tādējādi arī minētā Civilprocesa likuma norma valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas neizdala kā atsevišķu pieteikuma priekšmetu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka darbinieka tiesību kontekstā pieteikuma priekšmets attiecībā uz darba samaksas veikšanu var būt formulēts dažādi, aprēķinā gan ietverot, gan neietverot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tāpat šīs iemaksas var nemaz nebūt aprēķinātas – pietiek, ka darbinieks vai nu pievieno izziņu par iemaksu veikšanu vai tikai atsaucas pieteikumā uz to, ka šāda izziņa darbiniekam pēc tā lūguma nav tikusi sniegta. Jebkurā gadījumā tas nemaina būtību, ka darbinieka pieteikuma priekšmets abos gadījumos ir darba samaksas veikšana par noteiktu periodu, kura ietvaros tiek aplūkots arī jautājums par ar darba samaksu saistīto nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu šajā periodā.

Tādējādi fakts, ka tiesvedības laikā pieteicējs konstatējis valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu un uz to atsaucies savā pieteikumā, uzskatāms nevis par pieteikuma priekšmeta grozījumu, bet gan precizējumu.

[6.4] Turklāt jāņem vērā, ka tiesību normas, kas ierobežo personas pamattiesības (konkrētajā gadījumā – tiesības uz taisnīgu tiesu), nevar tikt ierobežotas bezmērķīgi – vienmēr jāpastāv kādam leģitīmajam mērķim, kura sasniegšanu normas nodrošina.

Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmās daļas regulējums ar nelieliem precizējumiem ir pārņemts no tā sākotnējā avota, tas ir, 1996.gada 12.septembra likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 46.panta pirmās daļas, kas noteica „Maksātnespējas lietās nav pieļaujama prasījuma priekšmeta grozīšana.” Šajā likumā bija ietverts regulējums, kas paredzēja kreditoriem tiesības iesniegt pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, no kreditoru vidus atsevišķi neizdalot darbiniekus kā kreditorus. Viens no priekšnoteikumiem kreditora pieteikuma iesniegšanai bija fakts, ka „divu nedēļu laikā pēc pretenzijas iesniegšanas kreditora prasījums nav ne apmierināts, ne celti iebildumi un pēc šā termiņa izbeigšanās kreditors rakstveidā ir darījis parādniekam zināmu savu nodomu iesniegt maksātnespējas pieteikumu vismaz vienu nedēļu pirms tā iesniegšanas, turklāt parādnieks nav varējis parādu nokārtot arī šajā termiņā” (sk. likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 39.panta pirmās daļas 1. punktu).

Tādējādi likums noteica obligātu priekšnoteikumu – kreditoram parādnieks bija rakstveidā jābrīdina, lai dotu parādniekam iespēju parādu labprātīgi (bez tiesas starpniecības) samaksāt. Attiecīgi, ja parāds nebija samaksāts pirmstiesas procesā, kreditors varēja iesniegt tiesā pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, pievienojot pierādījumus par to, ka parādnieks nav nokārtojis šīs pretenzijā norādītās saistības. Attiecīgi pieteikuma priekšmets tika saistīts ar tām parādsaistībām, par kurām kreditors bija nosūtījis brīdinājumu parādniekam.

Līdzīgs regulējums pastāv arī spēkā esošajā Maksātnespējas likumā, tomēr attiecībā ne uz visiem kreditoriem. Proti, kreditoriem, kas ir darbinieki, piemērojams Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkts, kas neuzliek darbiniekam par pienākumu rakstveidā brīdināt darba devēju par parādsaistību segšanu (salīdzinājumam sk. Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2. un 4.punktu). Darbinieks var vērsties tiesā ar pieteikumu par darba devēja maksātnespējas procesa pasludināšanu bez rakstveida brīdinājuma un savu argumentāciju par parādsaistību esamību sniegt tikai pieteikumā. Darbinieka pieteikums savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.10 panta otro daļu nosūtāms parādniekam – darba devējam, kurš var vai nu segt darbinieka iesniegtajā pieteikumā norādīto parādu vai arī iebilst pret to. Būtiski ir tas, vai darba devējs ir informēts par iesniegto pieteikumu un viņš var pret to aizstāvēties. Civilprocesa likuma 363.10 panta otrā daļa ir piemērojama arī gadījumā, ja darbinieka iesniegtais pieteikums tiek precizēts.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka aizliegums grozīt pieteikuma priekšmetu tika pieņemts saistībā ar pirmstiesas procesā nosūtīto kreditora pretenziju, ko savukārt šobrīd regulē Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2.–3.punkts. Tādējādi tiesa Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmās daļas punkta interpretācijā nav ņēmusi vērā normas pieņemšanas laikā pastāvošos apstākļus un mērķi, ko normai ir jāsasniedz.

 Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 2017.gada 15.augusta vēstulē Nr.08-7/7559 atsaukusies uz Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra noteikumiem Nr.951 „Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienesta sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” 6.punktu, kas paredz, ka, ja darba devējs iemaksas par pārskata mēnesi nav veicis pilnā apmērā, aģentūra katra darba ņēmēja veiktās iemaksas aprēķina proporcionāli kopējām aprēķinātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra attiecīgi sniegusi informāciju, ka, sākot ar 2016.gada septembri, parādnieks tikai daļēji ir veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par tā darbiniekiem, t.sk. pieteicēju. Arī 2017.gada 16.augusta tiesas sēdē tiesnese uzdeva jautājumu parādniekam, vai parādnieks atzīst, ka attiecībā pret darbiniekiem viņam ir sociālā nodokļa parāds. Uz to parādnieka pārstāvis O.Zaicevs atbildēja: „Jā, protams, ka mēs atzīstam, jā.”

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa, izskatot jautājumu par to, vai grozīts pieteikuma priekšmets, nepareizi interpretējusi Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktu un Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmo daļu, ievērojot tikai normu gramatisko formulējumu, un nav veikusi normu sistēmisko interpretāciju kopsakarā ar Darba likumā ietvertajām normām, likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta otro daļu, Civilprocesa likuma 363.2 panta piekto daļu, nav ņēmusi vērā Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmajā daļā ietvertās normas vēsturiskos pieņemšanas apstākļus un nepieciešamību leģitīmā mērķa sasniegšanai, kā arī nav ņēmusi vērā judikatūru. Tā rezultātā tiesa arī sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu attiecībā uz pieteikuma priekšmeta grozīšanu. Līdz ar to pieļauti Civilprocesa likuma 440.2 panta 1. un 3.punktā minētie pārkāpumi.

Ja tiesa būtu secinājusi, ka parādsaistības attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu darbinieka tiesību kontekstā nemaz nevar būt atsevišķs pieteikuma priekšmets un ka ir pietiekami, ka darbinieks pieteikumam pievieno izziņu par iemaksu parādu vai arī atsaucas pieteikumā, ka darba devējs šādu izziņu nav sniedzis, tiesa būtu secinājusi, ka pieteikuma priekšmets šajā daļā nevar tikt grozīts un arī nav ticis grozīts, bet gan ticis precizēts. Tādējādi tiesa, vērtējot darba samaksas parāda esamību, vienlaikus būtu vērtējusi arī ar darba samaksu saistīto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda esamību šajā periodā. Pat ja tiesa nebūtu konstatējusi darba samaksas parādu, tā būtu varējusi konstatēt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas ir Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktā minētā maksātnespējas pazīme, un līdz ar to taisīt pretēju spriedumu, tas ir, spriedumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Līdz ar to pieļautie pārkāpumi atzīstami par būtiskiem un varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

Motīvu daļa

[7] Civillietu tiesas kolēģija, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un maksātnespējas procesa pieteikums ir apmierināms.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 440.1 pantu apelācijas sūdzības lietās par spriedumiem, ar kuriem noraidīts juridiskas personas maksātnespējas procesa pieteikums, apelācijas instancē izskata šā likuma 52.–54.nodaļā noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 440.2 pants noteic, ka apelācijas kārtībā var pārsūdzēt šā likuma 440.1 pantā minētos spriedumus, ja:

1)pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;

2)pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;

3)pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatējusi faktus vai nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.

[8] Pirmās instances tiesa noraidījusi pieteikumu, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu grozīt maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmetu.

Tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa kļūdījusies.

Tas, ka tiesa minēto normu piemērojusi kļūdaini izriet gan no Civilprocesa likuma 74.panta, gan Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkta formulējuma.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktu parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

Ievērojot panta gramatisko konstrukciju, bijušais darbinieks Gatis Kamarūts var iesniegt pieteikumu par sava bijušā darba devēja maksātnespēju, ja nav izmaksāta darba samaksa vai nav veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Likumā lietotais saiklis „vai” liecina, ka darba samaksa ietver sevī arī sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Pretējā gadījumā izveidotos situācija, ka esošajam vai bijušajam darbiniekam ir jāizvēlas, ko no tiesību normā uzskaitītā norādīt pieteikumā, jo (atšķirībā no citiem likumiem) likumdevējs Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktā nav iekļāvis saikļus „un/vai”.

Tiesas kolēģijas ieskatā saikļa „vai” ietveršana likuma tekstā konkrētajā gadījumā nav iztulkojama tādējādi, ka darbiniekam ir jāizvēlas, ko norādīt pieteikumā – neizmaksāto darba samaksu vai neveiktās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet gan tādējādi, ka maksātnespējas process parādniekam ir piemērojams arī tad, ja nav veiktas tikai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Ar prasības priekšmetu saprot „[..] apstrīdētās tiesības, tiesiskās attiecības, kuras pastāv starp prasītāju un atbildētāju, un kuru esamību vai neesamību prasītājs lūdz tiesu konstatēt un arī aizsargāt savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.” (sk. Civilprocesa likuma komentāri Trešais papildinātais izdevums. Sagatavoja autoru kolektīvs prof.K.Torgāna zinātniskajā redakcijā, Rīga,2006, 216.lpp.).

Starp pieteicēju un parādnieku pastāvēja darba tiesiskās attiecības, un attiecīgi pieteikuma priekšmets ir pieteicēja prasījums pret parādnieku par darba samaksas veikšanu konkrētā laika periodā.

Pirmās instances tiesa, ievērojot Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkta gramatisko formulējumu, spriedumā pilnībā nošķīrusi darba samaksu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un tādējādi uzskatījusi, ka, vēlāk uzzinot par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu un šajā daļā precizējot sākotnējo pieteikumu, pieteicējs grozījis pieteikuma priekšmetu Civilprocesa likuma 363.8 panta pirmās daļas izpratnē.

Tiesas kolēģija piekrīt apelātoram, ka Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punkts, kurā paredzētas darbinieka tiesības iesniegt pieteikumu par darba devēja maksātnespējas procesa pasludināšanu, interpretējams ne tikai gramatiski, bet arī sistēmiski kopsakarā ar Darba likumā un likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” ietvertajām normām, kas regulē darba samaksas jautājumus, ņemot vērā arī Civilprocesa likumā ietverto normu pieņemšanas apstākļus un judikatūrā paustās atziņas.

Darba likuma 59.pants noteic, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Darba likuma 69.panta piektajā daļā noteikts, ka darba samaksa ir saistīta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Savukārt Darba likuma 71.pantā noteikts, ka, izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

Iesniedzot pieteikumu, tam pievienotas darba devēja sagatavotas Algas aprēķina lapas, no kurām secināms, ka par 2016.gada oktobri Gatim Kamarūtam ir aprēķināta darba alga 7342,02 EUR, darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sastāda 770,91 EUR, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 1494,11 EUR. Gatim Kamarūtam izmaksājami 5077,00 EUR. Par 2016.gada novembri Gatim Kamarūtam ir aprēķināta darba alga 4880,03 EUR un atvaļinājuma nauda 13 718,12 EUR, darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 1952,81 EUR, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 3 816,35 EUR. Gatim Kamarūtam izmaksājami 12 828,99 EUR.

Tiesiskajās attiecībās starp darba devēju un darbinieku jautājums par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu tiek risināts nevis nošķirti no darba samaksas jautājuma, bet gan kā viens no darba samaksas aspektiem. Tas redzams arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2010.gada 13.janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-220/2010.

Jau 2004.gada tiesu prakses apkopojumā tika atzīts, ka vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu tiek aprēķināta no darba samaksas pirms nodokļu nomaksas. Līdz ar to pirms šīs atlīdzības izmaksas darba devējam ir jāietur no piespriestās summas likumā paredzētie nodokļi, jo nodokļu likumi neparedz tās atbrīvošanu no nodokļiem (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta „Tiesu prakses apkopojumā lietās par individuālajiem darba strīdiem”).

 Senāts šo nostāju konsekventi turpina piemērot un ir atzinis, ka, izpildot spriedumu par darba samaksu darbiniekam, darba devējam rodas pienākums veikt arī attiecīgos nodokļu maksājumus. Šis pienākums noteikts likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta otrajā daļā un likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta otrajā daļā un pastāv arī bez tiesas spriedumā tieši izteikta norādījuma darba devējam. Tomēr, ievērojot, ka prasījumi par darba samaksas piedziņu var būt dažādi formulēti – gan kā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas (bruto), gan kā samaksa pēc nodokļu nomaksas (neto), tiesai spriedumā vajadzēja norādīt, ka attiecīgā summa piedzenama par labu prasītājam, ieturot no tās nodokļu maksājumus. Tajā pašā laikā Senāts uzskata, ka tiesai nav pienākums pašai veikt precīzu grāmatvedības aprēķinu par konkrētām summām – to, cik liela summa darbiniekam pienākas kā atlīdzība pēc nodokļu nomaksas, cik lielas ir nodokļos nomaksājamās summas, kuram (darbiniekam vai darba devējam) pastāv pienākums veikt nodokļu nomaksu u.tml. Ja tiesa ir atzinusi par pamatotu darbinieka prasījumu par darba samaksas piedziņu un spriedumā nav ietvērusi norādi, ka no piedzenamās summas ieturami nodokļi, tad jautājums par nodokļu nomaksu risināms tiesas sprieduma izpildes kārtībā. To, ka sprieduma rezolutīvajā daļā pēc konkrēti piedzenamās summas nav vārdu „pēc (pirms) nodokļu ieturēšanas”, nevar atzīt par tiesas kļūdu, jo nodokļu maksāšanas pienākums pastāv arī bez šādas norādes (sk. arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2010.gada 13.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-220/2010). (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta „Tiesu prakses apkopojumā lietās par individuālajiem darba strīdiem”).

Tiesai iesniegtais darba algas aprēķins sastādīts, neiekļaujot tajā nomaksājamos nodokļus, kas nozīmē, ka akciju sabiedrībai „Rīgas Vagonbūves rūpnīca” no summas 17 905,99 EUR papildus aprēķināmi un nomaksājami normatīvajos aktos noteiktie nodokļi (sk. lietas 18., 19.lpp.).

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta piektā daļa noteic, ka algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai. Darba devēji, kas iedzīvotāju ienākumus izmaksā no kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas. Darba devējs, kas darbiniekam darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā viņš devis maksājuma uzdevumu darba samaksas pārskaitīšanai no sava konta uz darbinieka kontu. No steidzamos, īslaicīgos, vienreizējos darbos nodarbinātu darbinieku darba samaksas aprēķināto un ieturēto algas nodokli darba devējs iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā viņš iemaksā budžetā pastāvīgo darbinieku algas nodokli.

Ņemot vērā iepriekš secināto par to, ka darba samaksas jēdziens ir nesaraujami saistīts ar darba devēja pienākumu veikt nodokļu nomaksu no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, nav pamata uzskatīt, ka Gatis Kamarūts, norādot, ka darba devējs nav veicis normatīvajos aktos paredzētos nodokļu maksājumus, ir grozījis maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmetu. Vārds „grozīt” nozīmē – mainīt, pārveidot, savukārt vārds „precizēt” nozīme – panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (sk. http://www.tezaurs.lv/).

Ievērojot minēto, kā arī Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 3.punkta formulējumu, tiesas kolēģija atzīst, ka konkrētajā gadījumā pastāv pamats secinājumam, ka sākotnējais pieteikums ir nevis grozīts, bet precizēts.

[9] Civilprocesa likuma 363.11 panta pirmā daļa noteic, ka kreditora vai Maksātnespējas likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma iesniegto maksātnespējas procesa pieteikumu tiesa izskata 15 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

Maksātnespējas pieteikums tiesā saņemts 2017.gada 31.martā, lieta pirmās instances tiesā izskatīta 2017.gada 22.augustā.

No Civilprocesa likuma un Maksātnespējas likuma regulējuma izriet, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanai nav pamata, ja līdz pieteikuma izskatīšanai parāds ir segts, jo, lai pasludinātu maksātnespējas procesu, tiesai ne tikai jākonstatē pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme, bet arī jākonstatē, ka šī pazīme pastāv pieteikuma izskatīšanas dienā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13 panta devīto daļu tiesa noraida maksātnespējas procesa pieteikumu, kas iesniegts atbilstoši Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, ja tā konstatē, ka ne vēlāk kā trīs dienas līdz lietas izskatīšanas dienai parādnieks ir cēlis pamatotus iebildumus pret maksātnespējas procesa pieteikumā minēto prasījumu vai ka parādsaistības, par kurām iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums, ir segtas pilnā apmērā.

Tā kā līdz lietas izskatīšanai pirmās instances tiesā, kas pretēji Civilprocesa likuma paredzētajam notikusi gandrīz piecus mēnešus pēc lietas ierosināšanas, saistības pret Gati Kamarūtu nav bijušas izpildītas pilnā apmērā, tas ir, Gatim Kamarūtam izmaksāta neto darba samaksa, bet nav veikti normatīvajos aktos paredzētie nodokļu maksājumi, tiesas kolēģija uzskata, ka pieteikuma izskatīšanas dienā bija pamats konstatēt maksātnespējas procesa pazīmi.

[10] Mūsdienu tiesību doktrīnā, runājot par tiesību normu piemērošanas loģisko shēmu un subsumpciju kā metodi, uzsvērts, ka subsumpcija ir izšķiramā dzīves gadījuma juridiski nozīmīgo apstākļu (faktiskā sastāva) detalizēta izvērtēšana, pamatojoties uz tiesību normas sastāva pazīmēm, lai noskaidrotu, vai faktiskais sastāvs ir viens no normas sastāva gadījumiem (sk. Juridiskās metodes pamati. 11 soļi tiesību normu piemērošanā. Rakstu krājums Dr.hab.iur. profesora Edgara Meļķiša zinātniskā redakcijā. – Rīga: Latvijas Universitāte, 2003, 26.lpp.).

Lai izpildītu šo uzdevumu, tiesai jānoskaidro strīda izšķiršanai nepieciešamie faktiskie apstākļi, kas savukārt darāms, pārbaudot un vērtējot pierādījumus.

Vienlaikus tiesas kolēģija norāda, ka pierādījumu vērtēšana un no šiem pierādījumiem izsecināmo faktisko apstākļu attiecināšana uz strīdus situācijai piemērojamām tiesību normām nevar notikt formāli, aprobežojoties ar faktisko apstākļu un tiesību normas sastāva formālās atbilstības vai neatbilstības konstatēšanu, neatklājot normas saturu un jēgu.

Maksātnespējas procesa lietā par nepamatotiem būtu uzskatāmi tikai tādi iebildumi, kas formāli vērsti uz to, lai faktiski maksātnespējīgs parādnieks izvairītos no maksātnespējas procesa pasludināšanas (sk. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr. SPC-109/2010).

Pirmās instances tiesas 2017.gada 16.augusta tiesas sēdē parādnieka pārstāvis O.Zaicevs cita starpā atzina, ka parādniekam ir nodokļu parāds pret Valsts ieņēmumu dienestu vairāk nekā viena miljona euro apmērā, ka parādnieks ir saņēmis vairākas kreditoru pretenzijas un brīdinājumus un ka parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa laikā neesot ticis gatavots tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns un ierosinātais tiesiskās aizsardzības process izmantots tikai, lai iegūtu laiku papildu finanšu līdzekļu iegūšanai.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka parādniekam ilgstoši ir maksātspējas grūtības un acīmredzami trūkst apgrozāmo līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai, kā arī parādnieks negodprātīgi izmantojis tiesiskās aizsardzības procesa regulējumu bez nodoma pat sagatavot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Šādos apstākļos tiesas kolēģija atzīst, ka pastāv pamats konstatēt Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 4.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi attiecībā uz akciju sabiedrību „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13 panta otro daļu ir pamats pasludināt akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” maksātnespējas procesu.

 [11] Atbilstoši Civilprocesa likuma 363.13 panta trešajai daļai un saskaņā ar Maksātnespējas administrācijas 2017.gada 9.augusta paziņojumu Nr.1-07n/1452 „Par administratora kandidāta ieteikšanu” (lietas 78.lapa) par maksātnespējas procesa administratori akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” maksātnespējas procesa lietā ieceļama sertificēta maksātnespējas procesa administratore Maija Stumbre.

[12] Ņemot vērā, ka Gata Kamarūta pieteikums ir apmierināms, no akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” par labu Gatim Kamarūtam ir piedzenama par pieteikuma iesniegšanu samaksātā valsts nodeva 355,72 EUR (lietas 5.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,40 EUR (lietas 6.lapa), kā arī par apelācijas sūdzības iesniegšanu samaksātā valsts nodeva 355,72 EUR (lietas 113.lapa), kopā piedzenot tiesas izdevumus 717,84 EUR atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 363.13, 432. un 440.11 pantu, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda

apmierināt Gata Kamarūta pieteikumu par akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca” maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Pasludināt akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”, reģistrācijas numurs 40003527016, maksātnespējas procesu.

Iecelt sertificētu maksātnespējas procesa administratori Maiju Stumbri, personas kods 060559-11571, sertifikāta Nr. 00198, adrese – Blaumaņa iela 36-4, Rīga, LV-1011 – par administratori juridiskās personas akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”, reģistrācijas numurs 40003527016, maksātnespējas procesa lietā.

Piedzīt no akciju sabiedrības „Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”, reģistrācijas numurs 40003527016, par labu Gatim Kamarūtam, personas kods 070973-10736, tiesas izdevumus 717,84 EUR (septiņi simti septiņpadsmit euro, 84 centi).

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā 2017.gada 14.novembrī.

Tiesnese (paraksts) Lelde Grauda

Tiesnese (paraksts) Milda Zelmene

Tiesnese (paraksts) Dzintra Zvaigznekalna-Žagare

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Tikai nesmejieties, es atkal mēģināšu tiesāties un šoreiz kā tēvs un vīrietis gan noteikti uzvarēšu! Es un mans spēcīgais gars!

FotoUn tagad pats svarīgākais. Tas, kas notiks tālāk, ir sekojošais. Es savā un savu bērnu un ģimenes vārdā vērsīšos tiesā pret Latvijas Republiku. Pret Levita, Kariņa, Rinkēviča, Pabrika, Dzintara režīmu. Tā būs pirmā tiesvedība valsts vēsturē, kur vienlaikus politiķis, vīrietis un tēvs cīnīsies par savu bērnu interesēm. Cīnīsies un uzvarēs Latvijas valsti, pierādot, ka Latvijas valsts politiski un materiāli izrēķinājās ar Gobzema ģimeni, tostarp aizskarot divu nepilngadīgu bērnu intereses.
Lasīt visu...

6

Vēstule ģenerālprokuroram Stukānam: par naida noziegumu jāsaņem reāls cietumsods

Foto"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Lasīt visu...

21

Anitas Muižnieces dubultie standarti ciniski turpinās

FotoŠā gada maija beigās Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret maksātnespējas administratoru un viņa pilnvarotu personu, kuri gandrīz desmit gadu laikā no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā 1,4 miljonus eiro
Lasīt visu...

13

Vēsturisks solis Eiropas Savienībā – EK nākusi klajā ar priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam

Foto22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Lasīt visu...

10

Kam pelnīs pensijas mūsu bērni?

FotoPensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nenopietnā rotaļa

Vasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu...

Foto

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

Vakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas...

Foto

Boikots – trumpis kliķes piedurknē

Tautas galīgās nopotēšanas pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanas) plāns rudenī jau ir cilvēces izdeldētāju Latvijas dienderu darba kārtībā. Tā īstenošana...

Foto

Ir jāaptur šis briesmīgais rusofobijas uzliesmojums

Kad sociālajos tīklos virmo diskusija par to, vai kādam mediķim konkrētā situācijā vajadzēja vai nevajadzēja “reanimēt krievu”, manuprāt, ir sasniegts...

Foto

Putni pārsvarā ir monogāmi, daudzi – homoseksuāli: ko es uzzināju, braucot ar laivu pa Salacu

Es pirmo reizi iemīlējos bērnudārzā - Viņa gulēja diendusu gultā, kas...

Foto

Par "audzēšanu"

Nekad nesaki "ES audzēju". Tas izklausās lielīgi un uzpūtīgi. Bet - pats galvenais - tie ir MELI. Tu pat kārpu uz sava deguna nevari...

Foto

Skolmeistaru nebūšanas

Nule pie Saeimas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets. Kopā ar līdzjutējiem sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga mēģināja pārliecināt...

Foto

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem Krievijā

Šī gada 7. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem...

Foto

Īpaši uzņēmējiem. Biznesam. Saldumu fabrikai „Laima” un ikvienam

Maza atkāpe vēsturē. Pirmsākumos par ļaunumu uzskatīja komunistisko režīmu. Komunistus un čekistus. Pret šo režīmu iestājās Latvijā dzīvojošie...

Foto

Ja aizkulišu spēlētājs manipulē ar veselu frakciju...

Šodien jau ir skaidrs, ka es tieku atcelts no Saeimas drošības komisijas vadītāja amata. Reizē ar to es pametu...

Foto

Mūsu lieliskos karjera plānus nomelno nesaprātīgi un nepareizi domājoši ļautiņi!

Laikā, kad pasaule aktīvi cīnās ar pieaugošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, ar nožēlu varam secināt,...

Foto

Par “padomju mantojumu”

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien neatlaidīgāk un uzbāzīgāk tiek sēta un kultivēta ideja par kaut kādu atbrīvošanos no “padomju mantojuma”. Parasti tas notiek...

Foto

Izsūtīto brīvība ir mana brīvība

„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal...

Foto

Nauda, veselība, veselības pratība un priekšvēlēšanu gaisotne

Priekšvēlēšanu gaisotnē sarosījušies ne tikai tie, kas nolēmuši balotēties un tikt ievēlēti 14. Saeimā, bet arī tie, kuri vēlēšanu...

Foto

Kariņa kungs, šķiet, jums patiesībā nav īstas sajēgas, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu

Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi...

Foto

Ogres novada dome lemj pakļaut postam vietējos iedzīvotājus turpmākos 30 gadus

9. jūnijā Ogres novada domes finanšu komitejas sēdē tika iznīcināta Ikšķiles un Tīnūžu iedzīvotāju iespēja dzīvot drošā...

Foto

Kas notika vakardienas koncerta laikā Liepājā

Jau koncerta sākumā trīs jaunieši no kustības “PAR!”, kas ir partijas “Attīstībai/PAR” pārstāvēta un kuras valdes locekļi ir Daniels Pavļuts...

Foto

"Mocekļiem" ieteicams zināt, cieši ielāgot un atcerēties, ka demokrātijai ir leģitīmas tiesības sevi aizsargāt

Padomju okupācijas režīma laikā ikviena pienākums bija katru dienu pret un par...

Foto

Cilvēks un tauta

Bieži dzirdēts pārmetums par nacionālismu ir atsevišķā cilvēka interešu nerespektēšana. Šī pārmetuma biežā atkārtošana to gan nepadara par patiesību. Tautiskais pasaules uzskats nenoliedz...

Foto

Ja enerģētikas nozarē sitīs X stunda, tad jārēķinās, ka visiem gāzes nepietiks

Pasaule kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir mainījusies un nekad vairs nebūs tāda kā...

Foto

Kautrīgais epidemiologs

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijos* dalās ar pārdomām, aizdomām un padomiem saistībā ar pērtiķu bakām. Sākšu ar to, ka “spečuks” ir vai nu atpalicis savā...

Foto

„Govs” vai „pērtiķa” nācija?

Kā notiek globāli politiskie piebūrumi? Vai tos vienmēr pavada vispārīgs viltus un meli, kam seko draudi, šantāža un varmācība? Kāpēc to apzināti...

Foto

Labas ziņas cilvēku populācijai. Nu, gandrīz labas...

Vismaz uz laiku izgāzies cilvēces izdeldētāju perinātais plāns: panākt, ka pasaules valstu vadības paraksta līgumu, piekrītot pandēmiju laikā atdot...

Foto

Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi

Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā,...

Foto

Maslova āmurs un uz Pavļuta klavierēm nolikta darba nespējas lapa

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If...

Foto

Maija Atmoda

Krievijas karš pret Ukrainu un vietējās 5. kolonnas bezkaunība ir izraisījusi latviešu mobilizēšanos Ukrainas atbalstam un savu interešu aizstāvībai. Pilsoniskā pašorganizēšanās, ko “Austošā Saule”...

Foto

Politiķiem jāsaprot, ka sabiedrības integrācija līdzšinējā izpildījumā ir neatgriezeniski izgāzies projekts

Paužot noraidošu attieksmi pret Pārdaugavas okupekļa nojaukšanas lēmumu, Latvijas Krievu savienība (LKS) organizējas protesta akcijas...

Foto

Nepieteiktais karš Latvijā: ar tiem, kuri šeit izturas kā iekarotāji, kā "krievu pasaules" kungi un noteicēji, integrēšanās nebūs iespējama

Šodien mēs zinām, ka 1997. gada jūnijā...

Foto

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana...

Foto

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi...

Foto

Mazliet par situāciju Ukrainā

1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā...

Foto

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr...

Foto

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc...

Foto

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

Enerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To...

Foto

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir...

Foto

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu...

Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...