Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Garkalnes novada domes deputāts Edgars Treibergs atzīst: naudu par savu zemesgabalu no SIA “Latvijas Mobilais telefons” saņems tikai tad, ja sakaru torni sāks būvēt.

Ir zināms, ka Maksteniekos zemes gabalu mobilajam operatoram sakaru torņa būvniecībai pārdevis Garkalnes novada domes deputāta Edgara Treiberga partijas biedrs - Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš, kura zemes oficiālā īpašniece ir Bauzes-Krastiņa sieva.

Jau iepriekš presē izskanēja ziņas par to, ka šā gada 4.jūlijā Garkalnes novada Upesciema iedzīvotājus šokēja jaunumi par jauna būvobjekta – SIA “Latvijas Mobilais telefons” pasūtīta elektronisko sakaru torņa “Dumbrāji” būvniecību Garajā jūdzē 37, Upesciemā, Garkalnes novadā. Iedzīvotājus par šo būvprojektu informēja apkaimē izvietots informatīvs plakāts, turklāt šajā plakātā tika norādīts arī tas, ka Garkalnes novada būvvalde jau izsniegusi būvatļauju šī objekta būvniecībai.

Būvniecības likuma 14.panta 5.daļa skaidri paredz: “Ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri.” Taču līdz plakāta izvietošanai netika veikta plānotās ieceres publiska apspriešana, kā arī iedzīvotājiem netika sniegta nekāda cita informācija par plānotajiem būvdarbiem.

Iedzīvotāju, kuru dzīvesvietas atrodas pat tik tuvu kā pārdesmit metrus no plānotā būvniecības objekta, satraukumam un prasībai pēc publiskas būvniecības ieceres apspriešanas ir vērā ņemams pamats - vairāki globālā līmenī veikti pētījumi pierādījuši elektromagnētiskā starojuma nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību. Tāpat nešaubīgi kristos arī šo iedzīvotāju īpašumu vērtība, atrodoties tik tuvu plānotajam būvniecības objektam. Taču, uzzinot vairākas būtiskas detaļas par plānoto projektu, kļūst aizvien skaidrāks, kāpēc atsevišķi Garkalnes novada domes deputāti un būvvaldes darbinieki varētu būt ieinteresēti paredzētajā būvniecības procesā, nerespektējot iedzīvotāju intereses un neievērojot to tiesības.

Jau iepriekš bija zināms, ka nepieciešamo zemes platību sakaru torņa izbūvēšanai SIA “LMT” iegādājusies no privātpersonas - Lauksaimnieku Organizāciju Sadarbības Padomes valdes priekšsēdētāja un Garkalnes novada domes deputāta Edgara Treiberga, kurš uzņēmumam pārdevis 400 kvadrātmetrus no sava privātā zemes īpašuma. Taču vēlāk nākusi klajā papildu informācija: pats Treibergs raidījuma “Bez Tabu” sižetā par plānoto sakaru torņa būvniecību atklājis, ka naudu par 400 kvadrātmetru lielo zemesgabalu no SIA “LMT” saņems tikai tad, ja torni sāks būvēt, savukārt, ja būvniecības iecere tiks pārtraukta, pašam Treibergam būs sakaru operatoram jāsamaksā puse no zemesgabala vērtības.

Šī informācija skaidri norāda uz finansiālu sadarbību starp būvniecības pasūtītāju SIA “LMT” un Garkalnes novada domes deputātu Treibergu, kā arī liecina par tiešu deputāta materiālo ieinteresētību veiksmīgā ieplānotā būvniecības projekta realizēšanā. Tāpēc pārsteigumu neizraisa arī Garkalnes novada pašvaldības rīcība – apzinātā būvniecības ieceres slēpšana, nerīkojot sabiedrisko apspriešanu, kurā iedzīvotājiem būtu bijusi iespēja izteikt savus iebildumus projektam, kā arī informatīvo plakātu par būvprojektu izvietošana vien dažas dienas pirms būvatļaujas apstrīdēšanas termiņa beigām.

Papildus šai informācijai nācis klajā arī fakts, ka vienlaikus ar šīs būvatļaujas izsniegšanu sakaru torņa būvniecībai Upesciemā, Garkalnes novada dome šā gada 6.jūnijā izsniegusi būvatļauju arī elektroniskā sakaru torņa būvniecībai Maksteniekos. Ir zināms, ka Maksteniekos zemes gabalu mobilajam operatoram sakaru torņa būvniecībai pārdevis Garkalnes novada domes deputāta Edgara Treiberga partijas “Latviešu zemnieku savienība” biedrs - Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš, kura zemes oficiālā īpašniece ir Bauzes-Krastiņa sieva.

Beidzot, pēc tam, kad sašutušie Garkalnes novada iedzīvotāji, kuru tiesības tiek klaji ignorētas, izmisumā vērsās pie Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas ar aicinājumu izvērtēt situāciju un novērst pārkāpumus, beidzot šā gada 18.oktobrī tika veikta publiskā apspriešana par sakaru torņa būvniecību. Publiskajā apspriešanā piedalījās Garkalnes novada būvvaldes vadītājs Jānis Dambis, Latvijas Juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka un Garkalnes novada iedzīvotāji. Iedzīvotāji pauda neizpratni par to, kā tikuši sistemātiski izslēgti no lēmumu pieņemšanas procesa, kā arī pamatotu satraukumu par potenciālajiem veselības riskiem, dzīvojot sakaru torņa tuvumā.

Bunka apspriešanā piedalījās, lai pastarpināti skaidrotu potenciālo 5G mobilo sakaru sistēmas darbību un potenciālo ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību. Bunka gan, atbildot uz jautājumu par to, kā tieši viņš ir kvalificēts izteikt spriedumus šajā jautājumā, atzina, ka atbilstošas zinātnieka izglītības viņam neesot, bet viņš ir “konsultējies ar zinātniekiem”. Tāpat Bunkas kungam nācās atzīt, ka viņam neesot “Veselības inspekcijas vai citas valsts institūcijas slēdziena par paaugstināta elektromagnētiskā piesārņojuma ietekmi”. Pēc viņa teiktā Veselības inspekcija pat atklājusi, ka Latvijā nav veikti pētījumi par 4G, 5G mobilo sakaru sistēmas potenciālo ietekmi uz veselību – turklāt nav arī institūciju, kas tos varētu veikt, kā arī to, ka citviet Eiropā noteikti daudz stingrāki ierobežojumi sakaru torņu izvietojumam attiecībā pret apdzīvotām vietām.

Apspriešanas laikā tika iesniegti to iedzīvotāju paraksti, kuri ir pret sakaru torņa “Dumbrāji” būvniecību Upesciemā. Tika apkopoti vairāk nekā 395 iedzīvotāju paraksti pret sakaru torņa būvniecību – 218 elektronisku parakstu un 177 paraksti papīra formā. Taču, pēc sabiedriskās apspriešanas Garkalnes novada būvvalde ne tikai trīs nedēļas vilcinājusies ar sapulces protokola iesniegšanu, bet arī tīši nav pievienojusi protokolam iedzīvotāju parakstus pret torņa būvniecību, uzstājot, ka tie neesot saņemti.

Upesciema iedzīvotāji, it īpaši Garās jūdzes ceļa, Vecdumbrāju ielas un Abrenes ielas iedzīvotāji, kuru dzīvesvietas atrodas pat tik tuvu kā pārdesmit metrus no plānotā būvniecības objekta, ir sašutuši par tik klaju iedzīvotāju interešu un likumisko tiesību neievērošanu. Saistība starp veiksmīgu būvniecības ieceres realizēšanu un Edgara Treiberga finansiālo labumu ir tik tieša, ka pašvaldības apzinātā būvniecības ieceres slēpšana nepārsteidz – taču novada iedzīvotāji cer, ka to sagatavotais iesniegums Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai tiks izvērtēts un ka konstatētu pārkāpumu gadījumā tiks piemērotas atbilstošas likumā noteiktas sankcijas.

Novērtē šo rakstu:

33
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Roma sabruks šoreiz?

FotoParalēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Lasīt visu...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft