Aizdomas par korupciju Garkalnē: domes deputāts finansiāli ieinteresēts torņa būvniecībā
Pietiek lasītājs20.10.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Jurka
21.10.2019. 20:10Es arī esmu par sakariem. Homodzimumsakariem un arī korumpantiskajiem. Ne velti es pirms pāris gadiem dažādos interneta portālos ar segvārdu Jurka aizstāvēju kādu pašmāju ražotāju, no kura pārtikas suņi sprāga kā mušas no diklofosa.
Deputāts Jurka - labākais deputāts Garkalnes pagastā.
valdis
21.10.2019. 20:04Pilna Rīga ar tiem mobilajiem šķīvjiem.Ja par katra uzstādīšanu prasītu atļauju,tad vispār bez sakariem paliktu.Kaut kā nav dzirdēts,ka dzīvojošie ap LMT ēku masveidā slimotu vai juktu prātā.Iedzīvotāju aptauju jātaisa jā būvētu kādu rūpniecības objektu vai cūku fermu.
...
21.10.2019. 10:19»
Andrejs
Esmu par sakariem
Pilnīgi piekrītu.
Kas var būt labāks par elektroniskajiem sakariem draugu un radu starpā,kas var būt labāks par TV zombokasti?
Ivars
21.10.2019. 10:16Mūsu ciemata ir mobilais tornis, vētru laikā kad pazūd elektrība mums to atjauno vieniem no pirmajiem.
Andrejs
21.10.2019. 10:12Esmu par sakariem.
Manuprāt tas ir labi, ka kāds investē līdzekļus, lai pierīgas ciematos būtu labs internets un TV.
Nopirku labu māju, bet internetu pievilkt TET prasa kosmosu.
Citiem provaideriem nav naudas lai torni uzceltu.
Sēžam bez sakariem :(
jautaajums
21.10.2019. 09:30»
motorhead
Citu. Brālis savulaik dienēja pretgaisa aizsardzībā, rādīja bildes. Parasta dienasgasmas lampa smuki izsaroro gaismu, ja piekarina vienkārši divās aukliņās zem radara. Jā, sakaru tornis nav gluži radars, bet princips jau diezgan līdzīgs. Elektromagnētiskā starojuma īpatnības tak maz pētītas. Precīzāk...
Un kāpēc,piemēram,Briselē starojumu jauda atļauta divreiz zemāka kā Latvijā?
motorhead
21.10.2019. 09:18»
opā
Bet kāpēc sakaru tornim vajag apspriešanu? Kādu piesārņojumu tas rada? Troksni, smaku? Citu
Citu. Brālis savulaik dienēja pretgaisa aizsardzībā, rādīja bildes. Parasta dienasgasmas lampa smuki izsaroro gaismu, ja piekarina vienkārši divās aukliņās zem radara. Jā, sakaru tornis nav gluži radars, bet princips jau diezgan līdzīgs. Elektromagnētiskā starojuma īpatnības tak maz pētītas. Precīzāk, pētītas jau ir gan, tik te jautājums - kas pētīja, un arī - cik tie pētījumi neatkarīgi. Te nu derētu Nikola Tesla, ja vēl būtu dzīvs.
opā hopā
21.10.2019. 05:15»
opā
Bet kāpēc sakaru tornim vajag apspriešanu? Kādu piesārņojumu tas rada? Troksni, smaku? Citu
Ir lietderīgi izbāzt galvu no smiltīm,eksistē bezgala daudz pierādījumu piesārņojumam un kaitīgumam.Diemžēl vairākumam domāšana darbojas tikai ,,rāmīša,, ietvaros,nav savu domu,ir tikai spēja atkārtot to kas iezubrīts,kā papagailīši.
telia
20.10.2019. 20:13Vēsture atkārtojas.
https://skaties.lv/beztabu/lmt-jaunciema-cel-sakaru-bazes-torni-bet-iedzivotaju-viedokli-neviens-nav-paprasijis/
opā
20.10.2019. 17:43Bet kāpēc sakaru tornim vajag apspriešanu? Kādu piesārņojumu tas rada? Troksni, smaku? Citu?
stote
20.10.2019. 16:58tā taču pašvaldība.... nu ko te vispār var prasīt..Nu kāda korupcija- tas jau tās neuzskaitāms nieciņš zaļā dzīves veida atbalstam
varētu padomāt, ka
20.10.2019. 13:19»
Andron Mc
Uzrakstiet īsāk. Šito pļūtijumu nav vēlmes lasīt
tu proti ne tikai pļūtīt šķidru, bet arī lasīt?!
mednieks
20.10.2019. 12:54Izmaiņas būs tikai tad, kad vietējie izšaus zagļus un korumpantus. Tikai bailes no nāves šos mērgļus apturēs!
to VID
20.10.2019. 11:28pie viena,lai paskatās,kas notiek Treiberga stallī un vai tur nomaksāti visi nodokļi par saimniecisko darbību un algām
Yeso
20.10.2019. 10:49Ko tie pastalas tur drebinās, kāda nozīme, izmirs kādu gadu ātrāk no starojuma vai gadu vēlāk tāpat
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
