Aizdomas par koruptīvu un bezjēdzīgu iepirkumu „covid slimnieku vajadzībām”
Pietiek lasītājs25.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No avotiem Ģenerālprokuratūrā zināms, ka partijas iesniegumā norādīts uz neparastiem un aizdomīgiem tēriņiem, piemēram 120 intensīvās terapijas gultu izveidei Covid-19 pacientu vajadzībām un ar Covid-19 izplatības ierobežošanu grūti sasaistāmam projektam - SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” tuneļa pārbūvei miljona eiro apmērā.
Ir arī norādīts uz citiem visnotaļ aizdomīgiem iepirkumiem no uzņēmumiem ar apšaubāmu reputāciju, piemēram: iepirktām planšetēm, kas it kā paredzētas COVID-19 pacientiem, lai nodrošinātu saziņu ar saviem tuviniekiem, par kopējo veiktā iepirkuma cenu vismaz 147 632,10 euro apmērā.
Planšetes iegādātas no diviem uzņēmumiem, no kuriem vienam ir 417 000 euro liels nodokļu parāds, bet otrs iepriekš nonācis likumsargu un VID redzes lokā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, esot bijis pat kriminālprocess un nodokļu audits.
Ir aizdomas, ka runa ir par diviem Latvijas uzņēmumiem: SIA “Fanza”, kuram tieši šobrīd ir nodokļu parāds šādā apmērā, un AS “Capital”, par kuru jau iepriekš klīdušas baumas, ka tam ir problēmas VID, kuras risināt kā aizbildnis bija uzņēmies partijas “Vienotība” valdes loceklis, “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis. Esot pat pavadījis AS “Capital” amatpersonu I.Putniņu uz tikšanos ar tā brīža VID vadītāju.
Iespējams, ka tieši šī ciešā draudzība ir bijusi par iemeslu, kādēļ AS “Capital” veiksmīgi turpinājusi uzvarēt dažādos valsts iepirkumos, tajā skaitā piegādājot datorus paša VID vajadzībām, neskatoties uz visām likumsargu un VID aizdomām par fiktīviem darījumiem, kas jebkuram citam uzņēmumam šādos apstākļos būtu “neiespējamā misija”.
Zīmīgi, ka tajā pašā dienā, kad Šlesera partija nāca klajā ar paziņojumu, K.Šadurskis sniedza interviju, kurā akcentēja atbildību un norādīja uz to, ka risks esot attaisnojies, ka K. Kariņa valdība esot labākā iespējamā, ka neesot laiks eksperimentiem, ka tiekot risināti tie jautājumi, kuri sabiedrībai esot vajadzīgi – kā piemēru minot nākamā gada budžetu, par kuru jau ir izskanējuši pietiekami kritiski viedokļi attiecībā uz plānotajiem aizņēmumiem un to tērēšanu.
Jāatzīmē, ka likumsakarīgi sabiedrības uzticēšanās Ministru kabinetam ir sasniegusi savu zemāko līmeni, tomēr K.Šadurska ieskatā visā vainīga sabiedrības sašķeltība tikai un vienīgi attieksmē pret vakcināciju, kā arī, ka šie socioloģiskie dati nevarot pārvērsties Saeimas neuzticības balsojumā, jo viss esot kārtībā – valdībai esot 51 Saeimas deputāta balss. Pilnībā tiek ignorētas citas problēmas – cenu pieaugums energoresursiem, inflācija un tai sekojošā sociālā krīze.
Interesanti, ka K.Šadurskis, būdams matemātiķis, šīs balsis nekādi nesaista ar sabiedrības “temperatūru” – ka vēlētāji, kas ir devuši balsis šiem deputātiem, tiem vairs neuzticas, bet, gluži pretēji, norāda, ka šīs valdības “pūķim” ir četras galvas, bet opozīcija tikai “maļot savu maļamo”.
Par nožēlu visai sabiedrībai visas “pūķa galvas” tiešām skatās vienā virzienā, kas liecina, ka uz tiesiskumu vēl kādu laiku var necerēt.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
