Aizdomas par koruptīvu un bezjēdzīgu iepirkumu „covid slimnieku vajadzībām”
Pietiek lasītājs25.11.2021.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
No avotiem Ģenerālprokuratūrā zināms, ka partijas iesniegumā norādīts uz neparastiem un aizdomīgiem tēriņiem, piemēram 120 intensīvās terapijas gultu izveidei Covid-19 pacientu vajadzībām un ar Covid-19 izplatības ierobežošanu grūti sasaistāmam projektam - SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” tuneļa pārbūvei miljona eiro apmērā.
Ir arī norādīts uz citiem visnotaļ aizdomīgiem iepirkumiem no uzņēmumiem ar apšaubāmu reputāciju, piemēram: iepirktām planšetēm, kas it kā paredzētas COVID-19 pacientiem, lai nodrošinātu saziņu ar saviem tuviniekiem, par kopējo veiktā iepirkuma cenu vismaz 147 632,10 euro apmērā.
Planšetes iegādātas no diviem uzņēmumiem, no kuriem vienam ir 417 000 euro liels nodokļu parāds, bet otrs iepriekš nonācis likumsargu un VID redzes lokā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, esot bijis pat kriminālprocess un nodokļu audits.
Ir aizdomas, ka runa ir par diviem Latvijas uzņēmumiem: SIA “Fanza”, kuram tieši šobrīd ir nodokļu parāds šādā apmērā, un AS “Capital”, par kuru jau iepriekš klīdušas baumas, ka tam ir problēmas VID, kuras risināt kā aizbildnis bija uzņēmies partijas “Vienotība” valdes loceklis, “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis. Esot pat pavadījis AS “Capital” amatpersonu I.Putniņu uz tikšanos ar tā brīža VID vadītāju.
Iespējams, ka tieši šī ciešā draudzība ir bijusi par iemeslu, kādēļ AS “Capital” veiksmīgi turpinājusi uzvarēt dažādos valsts iepirkumos, tajā skaitā piegādājot datorus paša VID vajadzībām, neskatoties uz visām likumsargu un VID aizdomām par fiktīviem darījumiem, kas jebkuram citam uzņēmumam šādos apstākļos būtu “neiespējamā misija”.
Zīmīgi, ka tajā pašā dienā, kad Šlesera partija nāca klajā ar paziņojumu, K.Šadurskis sniedza interviju, kurā akcentēja atbildību un norādīja uz to, ka risks esot attaisnojies, ka K. Kariņa valdība esot labākā iespējamā, ka neesot laiks eksperimentiem, ka tiekot risināti tie jautājumi, kuri sabiedrībai esot vajadzīgi – kā piemēru minot nākamā gada budžetu, par kuru jau ir izskanējuši pietiekami kritiski viedokļi attiecībā uz plānotajiem aizņēmumiem un to tērēšanu.
Jāatzīmē, ka likumsakarīgi sabiedrības uzticēšanās Ministru kabinetam ir sasniegusi savu zemāko līmeni, tomēr K.Šadurska ieskatā visā vainīga sabiedrības sašķeltība tikai un vienīgi attieksmē pret vakcināciju, kā arī, ka šie socioloģiskie dati nevarot pārvērsties Saeimas neuzticības balsojumā, jo viss esot kārtībā – valdībai esot 51 Saeimas deputāta balss. Pilnībā tiek ignorētas citas problēmas – cenu pieaugums energoresursiem, inflācija un tai sekojošā sociālā krīze.
Interesanti, ka K.Šadurskis, būdams matemātiķis, šīs balsis nekādi nesaista ar sabiedrības “temperatūru” – ka vēlētāji, kas ir devuši balsis šiem deputātiem, tiem vairs neuzticas, bet, gluži pretēji, norāda, ka šīs valdības “pūķim” ir četras galvas, bet opozīcija tikai “maļot savu maļamo”.
Par nožēlu visai sabiedrībai visas “pūķa galvas” tiešām skatās vienā virzienā, kas liecina, ka uz tiesiskumu vēl kādu laiku var necerēt.
Seko mums 
Bieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Nekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
