Aizdomas par koruptīvu un bezjēdzīgu iepirkumu „covid slimnieku vajadzībām”
Pietiek lasītājs25.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No avotiem Ģenerālprokuratūrā zināms, ka partijas iesniegumā norādīts uz neparastiem un aizdomīgiem tēriņiem, piemēram 120 intensīvās terapijas gultu izveidei Covid-19 pacientu vajadzībām un ar Covid-19 izplatības ierobežošanu grūti sasaistāmam projektam - SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” tuneļa pārbūvei miljona eiro apmērā.
Ir arī norādīts uz citiem visnotaļ aizdomīgiem iepirkumiem no uzņēmumiem ar apšaubāmu reputāciju, piemēram: iepirktām planšetēm, kas it kā paredzētas COVID-19 pacientiem, lai nodrošinātu saziņu ar saviem tuviniekiem, par kopējo veiktā iepirkuma cenu vismaz 147 632,10 euro apmērā.
Planšetes iegādātas no diviem uzņēmumiem, no kuriem vienam ir 417 000 euro liels nodokļu parāds, bet otrs iepriekš nonācis likumsargu un VID redzes lokā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, esot bijis pat kriminālprocess un nodokļu audits.
Ir aizdomas, ka runa ir par diviem Latvijas uzņēmumiem: SIA “Fanza”, kuram tieši šobrīd ir nodokļu parāds šādā apmērā, un AS “Capital”, par kuru jau iepriekš klīdušas baumas, ka tam ir problēmas VID, kuras risināt kā aizbildnis bija uzņēmies partijas “Vienotība” valdes loceklis, “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis. Esot pat pavadījis AS “Capital” amatpersonu I.Putniņu uz tikšanos ar tā brīža VID vadītāju.
Iespējams, ka tieši šī ciešā draudzība ir bijusi par iemeslu, kādēļ AS “Capital” veiksmīgi turpinājusi uzvarēt dažādos valsts iepirkumos, tajā skaitā piegādājot datorus paša VID vajadzībām, neskatoties uz visām likumsargu un VID aizdomām par fiktīviem darījumiem, kas jebkuram citam uzņēmumam šādos apstākļos būtu “neiespējamā misija”.
Zīmīgi, ka tajā pašā dienā, kad Šlesera partija nāca klajā ar paziņojumu, K.Šadurskis sniedza interviju, kurā akcentēja atbildību un norādīja uz to, ka risks esot attaisnojies, ka K. Kariņa valdība esot labākā iespējamā, ka neesot laiks eksperimentiem, ka tiekot risināti tie jautājumi, kuri sabiedrībai esot vajadzīgi – kā piemēru minot nākamā gada budžetu, par kuru jau ir izskanējuši pietiekami kritiski viedokļi attiecībā uz plānotajiem aizņēmumiem un to tērēšanu.
Jāatzīmē, ka likumsakarīgi sabiedrības uzticēšanās Ministru kabinetam ir sasniegusi savu zemāko līmeni, tomēr K.Šadurska ieskatā visā vainīga sabiedrības sašķeltība tikai un vienīgi attieksmē pret vakcināciju, kā arī, ka šie socioloģiskie dati nevarot pārvērsties Saeimas neuzticības balsojumā, jo viss esot kārtībā – valdībai esot 51 Saeimas deputāta balss. Pilnībā tiek ignorētas citas problēmas – cenu pieaugums energoresursiem, inflācija un tai sekojošā sociālā krīze.
Interesanti, ka K.Šadurskis, būdams matemātiķis, šīs balsis nekādi nesaista ar sabiedrības “temperatūru” – ka vēlētāji, kas ir devuši balsis šiem deputātiem, tiem vairs neuzticas, bet, gluži pretēji, norāda, ka šīs valdības “pūķim” ir četras galvas, bet opozīcija tikai “maļot savu maļamo”.
Par nožēlu visai sabiedrībai visas “pūķa galvas” tiešām skatās vienā virzienā, kas liecina, ka uz tiesiskumu vēl kādu laiku var necerēt.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
