Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesvedībā starp lidsabiedrību airBaltic un Starptautisko lidostu Rīga, kurā abas puses viena otrai izvirza daudzmiljonu prasības par zaudējumu piedziņu, tiek gatavots mierizlīgums, un tā summa varētu vairākkārt pārsniegt līdz šim pieteiktās prasījuma summas, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

airBaltic piedāvātajā mierizlīguma projektā, ar ko vēl pirms Lieldienām iepazīstināta Satiksmes ministrijas (SM) vadība, lidsabiedrības nolīgtie advokāti vairs nebalstās 14 miljonu eiro prasībā pret lidostu Rīga par diskriminējoši augstu cenu prasīšanu par lidostas sniegtajiem pakalpojumiem salīdzinājumā ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair noteiktajām cenām. Zvērinātu advokātu birojā Magnusson tapušais mierizlīguma projekts balstās auditorfirmas Ernst&Young aprēķinos par airBaltic iespējamo peļņu, ja 2004. gadā lidostā Rīga nebūtu ienācis Ryanair.

Ar konfidenciālā atzinuma argumentāciju Pietiek vēl nav izdevies iepazīties, tomēr informētas SM amatpersonas ir apstiprinājušas, ka runa ir par aptuveni 120 miljonu eiro zaudējumiem, kurus airBaltic it kā cietusi lidostas Rīga diskriminējošās cenu politikas dēļ. Iespējamā mierizlīguma summa starp airBaltic un lidostu Rīga vēl nav zināma, jo ir pārrunu procesā. Turklāt, kā Pietiek uzsvēra SM amatpersonas, mierizlīgums, ja tiks panākts, tad tikai tiesas zālē. Latgales apgabaltiesā Rēzeknē, uz kurieni aprīlī no Rīgas apgabaltiesas klusi aizceļoja šī daudzmiljonu tiesvedība, tā pastiprinot aizdomas par finanšu shēmas gatavošanu, tiesas sēde šajā lietā nolikta uz 21. maiju.

Mierizlīgums starp divām SM kapitālsabiedrībām varētu kalpot kā juridisks rāmis līdzekļu iepludināšanai airBaltic un tiek uzskatīts par daļu no plašākas vienošanās starp lidsabiedrības bijušajiem akcionāriem un valsti, lai airBaltic atbrīvotu no tiesvedībām, padarot iespējamu arī investora piesaisti. Pēdējās nedēļās panākti vairāki izlīgumi tiesvedībās, kurās iesaistīts bijušais airBaltic akcionārs, Bertolta Flika Baltijas aviācijas sistēmas, likvidējamās Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG Baltics un lidsabiedrība airBaltic.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss vēstulē vēl pirms Lieldienām informējis satiksmes ministru Anriju Matīsu (fotogrāfijā redzams kopā ar Prudentia pārstāvi Kārlis Krastiņu 2011. gada 30. novembrī, paziņojot, ka valsts SM personā pārņem savā īpašumā airBaltic), ka nepiekrīt lidostas Rīga iesniegtajai pretprasībai, kurā no lidsabiedrības tiek prasīta vairāk nekā 16 miljonu eiro lielā parāda apmaksa par lidostas sniegtajiem pakalpojumiem. Savukārt airBaltic, pēc kuras pieteikuma savulaik tika uzsākta lieta, no lidostas prasa vairāk nekā 14 miljonu eiro kompensāciju par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nosakot diskriminējoši augstas cenas airBaltic salīdzinot ar Īrijas zemo cenu aviosabiedrību Ryanair, kas lietā pieaicināta kā trešā persona. Jau iepriekš bija skaidrs, ka airBaltic prasītā summa var izrādīties būtiski lielāka, jo lidsabiedrības advokāti, 2013. gada augustā Rīgas apgabaltiesā iesniedzot prasības pieteikuma jauno redakciju, paturējuši tiesības palielināt prasījuma summu ar jaunu zaudējumu aprēķinu.

Pietiek jau rakstīja, ka aprīļa sākumā četrus gadus buksējusī tiesvedība lidsabiedrības airBaltic daudzmiljonu prasībā pret lidostu Rīga tā dēvētajā "Ryanair atlaižu lietā" no Rīgas apgabaltiesas paklusām tika nodota Latgales apgabaltiesai Rēzeknē, kur to izskatīs mazpazīstama tiesnese Valentīna Lohova. Šī nav vienīgā dīvainība saistībā ar šo tiesvedību. Lidostas pēkšņais lēmums vērsties pret airBaltic ar pretprasību brīdī, kad lieta aizceļojusi uz Rēzekni, ir pretējs līdz šim pildītajam SM politiskajam uzstādījumam - neiekasēt samaksu no valsts pārņemtā airBaltic, kas pretēji publiski apgalvotajam atrodas finanšu grūtībās.

Šāds pavērsiens daudzmiljonu strīdā starp abiem valstij piederošajiem uzņēmumiem jau aprīļa sākumā tika saistīts ar gaidāmo mierizlīgumu starp airBaltic un lidostu Rīga. Šobrīd Pietiek rakstītās prognozes apstiprinājušās. Tiesvedība, kurai pēkšņi dota otra elpa, un gaidāmais mierizlīgums varētu kalpot par tiesisku pamatu vēl vairāku miljonu injekcijai airBaltic, kas citādi atrodas zem Eiropas Komisijas lupas saistībā ar neatļauta valsts atbalsta saņemšanu.

Spoža nav arī starptautiskās lidostas Rīga finanšu situācija, tādēļ tiek prognozēts, ka tiesas lēmuma vai mierizlīguma izpildīšanai SM, kas ir lidostas valsts kapitāldaļu turētāja, naudu visticamāk nāktos meklēt citur, iespējams - vēršoties pie valdības, kas par to lemtu aiz slēgtām durvīm. Ministra Anrija Matīsa partijas biedre Olita Augustovska (Vienotība), kas nesen iecelta lidostas Rīga valdē, pilnvarota atbildēt par finansēm. Publiski tiek apgalvots, ka lēmumus lidostas valde pieņem patstāvīgi un politiski norādījumi kapitālsabiedrību vadībai tiek doti vienīgi mutiski un šaurā lokā.

Tomēr avoti SM Pietiek norādījuši uz sakritību, ka pirms būtisku lēmumu pieņemšanas pie Matīsa redzami gan Augustovska, gan lidostas valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Augustovska SM redzēta arī dažas stundas, pirms lidostā tika sasaukta valdes ārkārtas sēde, lai lemtu par pretprasības iesniegšanu pret airBaltic Latgales apgabaltiesā. Dienu iepriekš pie SM vadības bija ieradies Mūrnieks.

Pirmās aizdomas par iespējamu shēmu izraisīja informācija par šīs daudzmiljonu lietas nodošanu izskatīšanai Rēzeknē. Šo lēmumu ierosinājusi jaunieceltā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone. Lai to izdarītu, izmantota jaunā Civilprocesa likuma norma, kuru Saeima pieņēma tikai 19.decembrī. Tā atļauj tiesvedībā jau pieņemtu lietu nodot izskatīšanai citā tiesā, lai nodrošinātu lietas ātrāku izskatīšanu. Šie Civilprocesa likuma grozījumi stājās spēkā tikai 2. janvārī, un Saeimā tos virzīja iepriekšējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...