Aizdomas par Siguldas incidenta aizturēšanas protokola sastādīšanu ar atpakaļejošu datumu
PIETIEK06.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par transportlīdzekļa īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jeb OCTA polises neesamību aizturētā autovadītāja, kura aizturēšanai tika izsists automašīnas logs, pilnvarotā persona vērsusies Valsts policijas Iekšējās drošības birojā ar lūgumu veikt pārbaudi un ierosināt kriminālprocesu pret Valsts policijas Siguldas iecirkņa amatpersonu, kas sevi nosaukusi par Jāni Ķuzi, par tīšu mantas bojāšanu. Tāpat pilnvarotā persona lūdz izskaidrot, kādēļ administratīvās lietas materiālos nav atradies aizturēšanas protokols, kas rada aizdomas, ka tas sastādīts un sarakstīts tikai pēc tam, kad viņa to pieprasījusi.
Pietiek jau ziņoja, ka Siguldā kāds autovadītājs piedzīvojis nopietnu incidentu ar policiju, kad neesošas OCTA polises dēļ viņa automašīnai tika izsists logs un viņš pats vardarbīgi izvilkts no mašīnas, saslēgts rokudzelžos un aizturēts. Sabiedrībā šis atgadījums tiek vērtēts dažādi, lielākajai daļai vērtētāju uzskatot, ka policija rīkojusies pilnīgi pareizi.
Taču, iespējams, policija tomēr rīkojusies prettiesiski. Pietiek kļuvis zināms, ka tad, kad aizturētā pilnvarotā persona pieprasīja policijai administratīvās lietas materiālus, izrādījies, ka lietā nav atrodams aizturēšanas protokols. To viņai izsniedza tikai pēc atkārtota lūguma. Turklāt tā aizpildīšanas veids rada aizdomas, ka patiesībā tas aizpildīts ar atpakaļejošu datumu – tikai tad, kad viņa to pieprasīja.
Pilnvarotā persona lūdz “izskaidrot administratīvā procesa aizturēšanas protokola saturu, jo faktiski tas aizpildīts daļēji pēc 2022.gada 27.oktobra.” Tas faktiski nozīmē, ka protokols aizpildīts tikai pēc tam, kad pilnvarotā persona to pieprasīja.
Tāpat viņa lūdz izskaidrot, kādēļ tajā nav norādīti aizturēšanas apstākļi, nav norādīts, kad un kur ir nogādāts Edgars V., kad viņš ir ticis atbrīvots. Tā lielāko daļu (pat vietu un laiku) ir aizpildījusi persona, kas it kā Edgaru V. ir atbrīvojusi, kas redzams pat bez rokraksta ekspertīzes veikšanas, apgalvo aizturētā pilnvarotā persona.
Pilnvarotā persona arī lūdz izskaidrot, kāds administratīvais pārkāpums bija jāpārtrauc, aizturot Edgaru V., izsitot viņa automašīnas logu, izvelkot viņu no mašīnas un uzliekot roku dzelžus?
Vienlaikus viņa lūdz informēt, kur tika turēts Edgars V. pēc viņa aizturēšanas un vai neidentificējamais Valsts policijas darbinieks Valērijs Ņikiforovs, kas ar savu roku ir ierakstījis, ka ir aizturējis Edgaru V., piedalījās Edgara V. aizturēšanā? Tāpat pilnvarotā persona lūdz informēt, kuras Valsts policijas (VP) amatpersonas piedalījās Edgara V. Aizturēšanā, konkrēti kura VP amatpersona izsita Edgara V. automašīnas priekšējo kreiso stiklu, izvilka Edgaru V. no auto un uzlika viņam roku dzelžus.
VP Iekšējās drošības birojam pilnvarotā persona lūdz veikt pārbaudi un uzsākt kriminālprocesu pret Valsts policijas Siguldas iecirkņa amatpersonu, kas sevi esot nosaukusi par Jāni Ķuzi, par tīšu mantas bojāšanu, kas izpaudās Edgaram V. piederošās automašīnas VOLVO XC60 priekšējā sānu stikla apzinātā izsišanā 16.oktobrī ap plkst.10.45, pēc tam, kad Edgars V. tika pie savas mājas vārtiem apturēts par transporta līdzekļa vadīšanu, neesot tā īpašnieka civiltiesiskajai apdrošināšanai, ar mērķi izvilkt no mašīnas Edgaru V. un uzlikt viņam roku dzelžus, kas redzams videoierakstā, ko veica Simona K.
Tikmēr policija Pietiek apgalvo, ka Edgars V. par auto vadīšanu bez OCTA polises pieķerts jau vairākkārt. “Pēc Valsts policijas rīcībā esošās informācijas, konkrētais autovadītājs ilgstoši piedalās ceļu satiksmē ar transportlīdzekli, attiecībā uz kuru nav veikta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana jeb OCTA, tostarp vīrietis pēdējā pusgada laikā vairākkārt apturēts par minēto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, katru reizi pretojoties Valsts policijas likumīgajām prasībām – gan slēpjot savu identitāti un neuzrādot personu apliecinošos dokumentus, gan atsakoties pārtraukt likumpārkāpumu,” skaidro Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Ilze Jurēvica.
Viņa arī norāda, ka konkrētajā gadījumā konstatēts atkārtots identisks autovadītāja veikts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un “pēc vairākkārtējiem aicinājumiem vīrietim sadarboties ar policiju persona turpināja klaji ignorēt policijas likumīgās prasības, tādēļ likumsargiem nācās pielietot fizisku spēku, lai autovadītāju aizturētu”.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
