Aizdomas par viena pretendenta lobēšanu Aizsardzības ministrijas alpīnisma inventāra iepirkumā
PIETIEK16.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Raimonda Vējoņa (ZZS) vadītās Aizsardzības ministrijas (AM) izsludinātā alpīnisma inventāra piegādes konkursa nolikums rada aizdomas, ka tas īpaši pielāgots vienam pretendentam – ZZS pārstāvja Askolda Kļaviņa (attēlā) uzņēmumam Gandrs, kurš vienīgais no Latvijas komersantiem atbilst nolikuma prasībām. AM gan taisnojas, ka iepirkums izsludināts starptautiski arī Eiropas Savienības iepirkumu portālā, un pretendentu atlases kritēriji esot saistīti ar nepieciešamību pēc augstām drošības prasībām.
Lai gan iepriekš iepirkumos par alpīnisma ekipējuma piegādi varēja piedalīties tirgotāji, tādējādi nodrošinot maksimāli zemāko cenu jeb valstij izdevīgāko piedāvājumu, marta beigās izsludinātajā konkursā par inventāra piegādi aptuveni 100 tūkstošu eiro apjomā noteikts, ka pretendentam obligāti jābūt piedāvātās preces ražotājam vai ražotāja autorizētam pārstāvim.
Šīs jomas pārzinātāji konstatējuši, ka iepirkumā ir tiek prasītas tādas preces, kurām īsti nav analogu, bet tikai viena ražotāja produkti, turklāt tehniskās prasības ir uzrakstītas izteikti viena ražotāja produkcijai. Kā norāda Pietiek lasītājs, šāda prasība pati par sevi varbūt arī nebūtu nekas slikts, jo šo ražotāju produkciju var piegādāt daudzi alpīnisma ekipējuma tirgotāji, - taču ir kāds "bet".
„Mēs darbojamies šajā nozarē jau ļoti ilgu laiku un labi pārzinām visus ražotājus un piegādātājus, tādēļ gribētu vērst uzmanību uz ļoti aizdomīgu faktu, ka specifikācijā norādītos produktus oficiāli izplata SIA Gandrs, kura vienīgais īpašnieks un aktīvs vadītājs ir Askolds Kļaviņš (ZZS, Rīgas domes vides departamenta vadītājs), bet aizsardzības ministrs ir Raimonds Vējonis (arī ZZS),” aizdomas par īpaši vienam pretendentam rīkotu konkursu pauž Pietiek lasītājs, kurš ir pārliecināts, ka šāda iepirkuma rezultātā valsts noteikti nesaņems zemāko iespējamo cenu, lai gan šī ražotāja produkciju spēj piegādāt turpat visi tirgotāji un sniegt pilnvērtīgu servisu, apkopi utt.
Savukārt Aizsardzības ministrija norāda, ka iepirkums ir virs ES sliekšņa, kas nozīmē, ka publikācija par šo iepirkumu ir publicēta arī ES iepirkumu portālā, kas nozīmē, ka informācija ir ļoti plaši pieejama. „Iepirkuma komisija, atbilstoši Publisko iepirkumu likumam ir pilnīgi neatkarīga savos lēmumos un tās locekļi ir personiski atbildīgi par pieņemtajiem lēmumiem. Iepirkuma komisijas savā darbībā ievēro Publiskā iepirkuma likuma prasības un tajā noteiktos principus, kas izslēdz viena pretendenta lobēšanu,” - šāda ir AM oficiālā versija.
Pēc AM skaidrojuma, NBS nepieciešamajam ekipējumam, tai skaitā arī alpīnisma inventāram esot augstas drošības prasības. Tādejādi komisijai, ievērojot visas normatīvo aktu prasības, jāīsteno iepirkuma procedūra, kas nodrošina atbilstoša ekipējuma iegādi par iespējami zemāko cenu.
„Pašlaik iepirkums ir izsludināts, un potenciālajiem pretendentiem ir iespēja iesniegt jautājumus. Tuvākajā laikā notiks iepirkuma komisijas sēde, kurā sagatavos atbildes, kuras publicēs AM mājas lapā. Tādejādi viens no publiskā iepirkuma procesa principiem – atklātība - nodrošina, ka potenciālajiem piegādātājiem ir iespēja gan savlaicīgi izvērtēt izvirzītās prasības, gan paust savus iebildumus, un iepirkuma komisijas pienākums ir sniegt argumentētas atbildes,” iepirkuma procedūras caurspīdīgumu raksturo AM.
Pietiek turpinās sekot šim iepirkumam, jo vismaz pagaidām Aizsardzības ministrijas skaidrojumi nav īpaši pārliecinoši.
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
