Iesaki rakstu: 
“Dzintarzemītē tā kā nekur citur,” savulaik konstatējis jau Andrejs Skailis, un aizejošais gads bija kārtējais pierādījums, ka pie mums brīnumi notiek visos līmeņos.
“Progresīvie” kongresā tirgo kreklus ar konkurējošās partijas līdera bildi
Blakus citai atribūtikai “Progresīvie” savā kopsapulcē par 15 eiro gabalā tirgoja kreklus, uz kuriem attēlots stilizēts Raiņa portrets ar vienradža simbolu pierē. Faktiski Rainis pirms 100 gadiem bija konkurējošās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas ideologs, Satversmes sapulces un Saeimas deputāts, izglītības ministrs un prezidenta amata kandidāts.
Šī nav pirmā reize, kad “Progresīvie” nespēj atšķirt savas partijas simbolus no citiem — jau pirms diviem gadiem “Progresīvie” nezināmu iemeslu dēļ runāja par ievērojamo revolucionāru un valsts darbinieku Klāras, Bruno un Paula Kalniņu ģimeni gluži kā par savējiem, nevis LSDSP vēsturiskajiem līderiem. Aizejošā gada pašvaldību vēlēšanās LSDSP kopumā guva labākus rezultātus nekā “Progresīvie”.
Lasīt vairāk: https://neatkariga.nra.lv/politika/357210-progresivajiem-vel-gads-veletaju-pierunasanai
https://pietiek.com/raksti/putnis_un_progresivie_megina_pievakt_konkurejosas_partijas_vesturi/
Starptautiska organizācija nespēj atšķirt alkohola tirgošanu no tā izdzeršanas
Novembrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publicēja datus, ka no visām 38 tās dalībvalstīm Latvijā esot augstākais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju: tas gadā sasniedzot 12,9 litrus spirta. Čehijas un Austrijas rādītāji ir nākamie — attiecīgi 11,9 un 11,6 litri gadā.
Taču OECD pati atzīst, ka apskatīti tirdzniecības rādītāji, nevis apsekoti faktiskie dzeršanas paradumi Latvijā. Pēdējos gados, kā zināms, akcīzes nodokļa likmju dēļ daudzi Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji izmanto iespēju iepirkt lētākus dzērienus Latvijā, un tieši to parāda OECD cipari: Lietuvā alkohola pārdošana gadā uz vienu personu esot 11,1 litri spirta, bet Igaunijā – 10,4 litri. Šī atšķirība apliecina, ka Latvijā nevis dzer, bet tirgo vairāk alkoholu, jo kaimiņvalstīs parādās atbilstoši zemāki pārdošanas rādītāji, savukārt Baltijas vidējais rādītājs ir vienāds.
https://puaro.lv/interesanti/latvija-ir-augstakais-alkohola-paterins-oecd-valstu-vidu/
No Covid mirušais tā noliedzējs Cimdars iepriekš strādājis par… Covid drošības virsuzraugu Rīgas domes vēlēšanās
Bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars devās viņsaulē 59 gadu vecumā pēc inficēšanās ar koronavīrusu. Pirms nāves viņš bija partijas “Latvija pirmajā vietā!” funkcionārs un kopā ar pārējo partijas vadību, kā arī dažādiem ar partiju nesaistītiem koronavīrusa noliedzējiem aktīvi iestājās pret vakcinācijas veicināšanu.
Taču starp CVK priekšsēdētāja amata zaudēšanu un pirms iesaistīšanās partijas darbā vīrusa briesmu noliedzējs A. Cimdars bija paspējis iekārtoties Rīgas pilsētas vēlēšanu virskomisijā kā “padomnieks Covid-19 epidemioloģiskās drošības jautājumos” uz Rīgas domes 2020. gada ārkārtas vēlēšanu laiku.
Vairāk: https://pietiek.com/raksti/cimdara_apbrinojama_profesionala_izgasanas_kadi_varetu_but_tas_celoni/
https://www.la.lv/no-covid-19-miris-bijusais-cvk-priekssedetajs-arnis-cimdars
Vācu avīze publicē neglaimojošu rakstu par Latvijas politiķiem, kuri draud ar kriminālprocesa rosināšanu pret latviešu žurnālistiem par “feiku” atmaskošanu
Vācu tabloīds “Bild” publicējis lielu rakstu par to, kā Latvijas politiķi it kā esot saņēmuši pusmiljona kukuli no šobrīd likvidējamās “PNB bankas”, kura agrāk bija pazīstama kā “Norvik”. Kā jau tabloīdam pieklājas, publikācija satur pārsvarā sen jau atspēkotas vai neapstiprinājušās informācijas druskas, un sausais atlikums tajā ir visai niecīgs. To vairākās detalizētās publikācijās analizējuši un Latvijas amatpersonu vārdus no izdomājumiem attīrījuši NRA žurnālisti.
Savukārt Juris Jurašs vēlāk tvītoja, ka vērsīsies policijā nevis par “Bild” publicētajiem murgiem un puspatiesībām, bet gan… pret NRA, kas šos izdomājumus atmasko: “… vērsīsimies policijā, lai panāktu kriminālprocesa uzsākšanu par zināmo NRA publikāciju.”
https://neatkariga.nra.lv/izpete/366842-bild-bordans-un-jurass-sanemusi-500-000-eiro-kukuli
https://neatkariga.nra.lv/izpete/367074-latvijas-reputacija-pret-bild-apmelojumiem-netiks-aizstaveta
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
